M. Kolberga uzskata, ka
visvērtīgākās ir tās ES jaunatnes programmas, kas atbalsta jauniešu brīvprātīgo darbu: tas visvairāk dod gan jauniešu personīgajai izaugsmei, gan arī lielu labumu sabiedrībai.
Piemēram, Gulbenes novadā nu jau ļoti gaida, kad atkal atbrauks kāds brīvprātīgais no ārzemēm, kas vietējā kopienā ienesīs jaunas vēsmas. Turklāt šie projekti ir ilgāki. Vienīgi žēl, ka pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, daudzi jaunieši no ārvalstīm baidās braukt uz Latviju gan strādāt brīvprātīgo darbu, gan piedalīties apmaiņas programmās.
Ko gaidīt nākotnē
D. Melbārde prognozē, ka nākamais EP sasaukums pievērsīs lielāku uzmanību Eiropas jauniešu mentālajai veselībai. To, ka mentālā veselība tiešām ir liela aktualitāte, apliecina arī tas, ka daudzi jauniešu projektu pieteikumi satur vēlmi rīkot pasākumus par šo tēmu. A. Mālkalna domā, ka tas saistīts ar to, ka sociālajos medijos satura veidotāji vairs nebaidās par šīm tēmām runāt, līdz ar to arī jaunieši vairāk sāk par to domāt un ir gatavi šajā ziņā atklāties. Ir lauzta stigma, ka par to nedrīkst runāt un lūgt palīdzību.
Arī pati A. Mālkalna piedalījusies jaunatnes darbinieku projektā, kurā apguvusi metodes, ko var izmantot darbā ar jauniešiem, iemācot viņiem, kā cīnīties "ar iekšējiem dēmoniem".
Ko vēl varētu darīt nākamais Eiropas Parlaments, lai ieguldījumam jaunatnē būtu lielāka atdeve?
A. Mālkalna uzskata, ka lēmumu pieņēmējiem kopumā vajadzētu beigt domāt par jauniešiem projektu rāmjos, bet vairāk viņus iesaistīt konkrētu lēmumu pieņemšanā, ņemt vērā viņu viedokli.
D. Melbārde saka: viens no ieguvumiem no Jaunatnes gada jau ir – nolemts nodrošināt lielāku jaunatnes pārstāvniecību lēmumu pieņemšanā, turklāt visās jomās, ne tikai tajās, kas attiecas uz jaunatni un izglītību.
Kā tieši jauniešus uzklausīs? Piemēram, ir izveidots jauns politisks instruments – ES jaunatnes politikas tests, kas paredz, ka jebkurš nozīmīgs lēmums tiek izvērtēts kopā ar jauniešiem, lai saprastu, kāda būs tā ietekme. Ja tiek paredzēta negatīva ietekme, jāveido kompensējoši mehānismi. Tas jau ieviests Austrijā, Vācijā un Francijā. Nākamā sasaukuma laikā tas būtu jāievieš un jāiedarbina visā ES. D. Melbārdes ieskatā jāpievērš lielāka loma arī 21. gadsimta prasmju attīstībai, kā arī ES līmenī jādomā par vienotu izglītības politiku, lai modernizētu izglītību un nākotnē celtu ES ekonomisko konkurētspēju.
Vajadzīgi arī uzlabojumi jauniešu programmu realizācijā. Piemēram, Eiropas Solidaritātes korpusa programmās būtu nepieciešams palielināt finansējumu, kas piešķirts katram brīvprātīgā darba veicējam. Par šo darbu netiek maksāta alga, tomēr tiek piešķirta tā saucamā kabatas nauda, kas šobrīd ir pieci eiro dienā, kas ir pārāk maz.
"Brīvprātīgajiem no ārvalstīm maksājam 330 eiro mēnesī, kas ir kabatas nauda un ēšanas nauda kopā. Par to nevar ne paceļot pa Latviju, ne aiziet uz teātri," teic A. Mālkalna.
Tāpat jāattīsta plašāka sadarbība ar NVO, cenšoties ar ES projektiem aizsniegt vēl vairāk jauniešu, turpina A. Mālkalna. Piemēram, sadarbojoties ar biedrībām, kas atbalsta ielu jauniešus, un tieši tam mērķējot ES finanses.
M. Kolberga piebilst, ka būtu vēl jāvienkāršo un jādigitalizē projekta pieteikumu procedūras, jo jāņem vērā, ka tos var iesniegt jaunieši jau no 13 gadu vecuma.
"Ja raugāmies kopumā uz ES politiku, jāsaka, ka ar jaunatnes politiku ES neiet slikti," rezumē D. Zverevs. "Taču vājais punkts ir, ka katrā ES dalībvalstī darbs ar jauniešiem notiek citādi, proti, nav vienota ES standarta, minimālā obligāti nodrošināmā pakalpojuma apjoma vai kvalitātes. Tāpēc jaunatnes attīstība visā ES nav vienmērīga, kaut visiem ES iedzīvotājiem vajadzētu būt līdzīgām iespējām. Gribētos, lai Eiropas Parlaments vairāk domātu, kā dabūt visus vienā līmenī."
ES jaunatnes programmas
- "Erasmus plus" īstermiņa jauniešu apmaiņa: projekti septiņu līdz desmit dienu garumā. Šobrīd aktuālākās tēmas, par ko tiek rīkoti semināri, darbnīcas un citas aktivitātes, ir digitālā transformācija un mākslīgā intelekta attīstība, klimata pārmaiņas, mentālā veselība, minoritāšu tiesības, aizstāvība un iekļaušana. Vienmēr aktuāli ir temati, kas saistās ar demokrātiju un līdztiesību.
- "Erasmus plus" finansē arī vietējos jauniešu demokrātijas projektus par līdzdalību, jaunatnes darbinieku mobilitātes un stratēģiskās partnerības projektus.
- Eiropas Solidaritātes korpuss pārsvarā iesaista jauniešus brīvprātīgajā darbā, tai skaitā starptautiskā līmenī, īstermiņā un ilgtermiņā. Taču finansējumu dažādu aktivitāšu veikšanai sabiedriskajam labumam var saņemt arī nereģistrētas jauniešu grupas, kam bieži tā ir pirmā pieredze iesaistei ES projektos. Piemēram, jauniešu grupas organizē spēļu vakarus un koncertus sociālās aprūpes centrā vai veido peldvietu.
Aptauja
Kā būtu pareizāk izlietot miljardus, ko Eiropas Savienība tērē jauniešu apmaiņai, nodarbinātības un pilsoniskās aktivitātes veicināšanai?
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
#BalsojamEiropā