20.1 °C
Annemarija Linaresa, ārste un juriste ar doktora grādu, 2022. gada nogalē no Amerikas pārcēlās uz Latviju apņēmības pilna, lai palīdzētu valstī ieviest hospisa mājas aprūpi pēc vienotām prasībām.
Latvijā jums bija nodoms savest kopā atbildīgās institūcijas, lai pārliecinātu, kā ieviest hospisa mājas aprūpi pēc vienotām prasībām. Vai tas izdevies?
A. Linaresa: Tas nenotika tā, kā es biju domājusi. Taču pozitīvi ir tas, ka no šā gada Latvijā tomēr ir izdevies ieviest valsts apmaksātu aprūpi dzīvesvietā tiem nedziedināmiem slimniekiem, kuriem ārsti paredz dzīvildzi mazāku par sešiem mēnešiem.
Vai tā ir pieejama visā valstī?
Katrā reģionā ir kāds šā pakalpojuma sniedzējs, kas uzvarēja Labklājības ministrijas rīkotajā iepirkumā.
Jūs piecus gadus bijāt medicīnas galvenā vadītāja privātajā veselības aprūpes uzņēmumā "U.S. Medical Management", kas atrodas gan Mičiganā, gan daudzos Amerikas štatos nodrošina veselības aprūpi mājās cilvēkiem, kuri sirgst ar hroniskām slimībām. Arī tiem, kuriem ir vajadzīga paliatīvā aprūpe, un cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama hospisa aprūpe sešus mēnešus vai mazāk pirms aiziešanas mūžībā. Vai jums patlaban ir dota iespēja Latvijā izmantot savu pieredzi?
Mans uzņēmums "AMOS" piedalījās Labklājības ministrijas organizētajā iepirkumā, diemžēl nesekmīgi. ASV (nevis Latvijā) iegūtā pieredze šajā jomā diemžēl neskaitījās kā vērā ņemams kritērijs.
Dalīšos ar savu pieredzi. Pirms pārvākšanās uz Latviju strādāju minētajā veselības aprūpes uzņēmumā, kur vienlaikus nodrošinājām veselības aprūpi 30 000–40 000 hroniski slimiem pacientiem divpadsmit ASV štatos. Mūsu pacienti bija vieni no vissarežģītākajiem pacientiem, kuru veselības aprūpe valdībai izmaksāja visdārgāk. Veselības aprūpes modelis, ko mēs lietojām ASV, bija inovatīvs, un tā labo rezultātu dēļ daudzas citas firmas vēlāk to kopēja. Mēs piedāvājām visāda veida veselības aprūpi pacienta dzīvesvietā: gan privātmājās, gan dzīvokļos, gan pansionātos, gan citviet, kur pacients uzturējās. Mēs izdevām vairāk naudas par ambulatoriem pakalpojumiem nekā citi veselības aprūpes sniedzēji, bet mēs ietaupījām vairāk naudas, neizmantojot neatliekamo palīdzību un slimnīcas.
Mēs pierādījām valdībai, ka šis modelis reāli ietaupa daudz naudas – piecos gados tie bija 200 miljoni dolāru salīdzinājumā ar to, ko valdība iepriekš bija maksājusi.
Mēs arī pierādījām, ka kvalitāte un iznākums bija labāks, pacienti dzīvoja ilgāk un veselīgāk un turklāt – pacientu apmierinātības līmenis bija augsts.
Jūs palīdzējāt Latvijā izstrādāt likumprojektu, kādos gadījumos cilvēkiem tiek sniegta paliatīvā aprūpe mājās.
Jā, es piedalījos Saeimā izveidotajā darba grupā, kuras uzdevums bija panākt, lai Latvijā būtu valsts apmaksāta hospisa aprūpe. Tas izdevās. Kaut gan šajā ziņā viss nav ideāli, tomēr pirmie soļi ir sperti. Valdība ir sapratusi – ja šiem pacientiem nebūtu valsts apmaksātas veselības aprūpes mājās, tad alternatīva būtu daudz dārgāka. Jāteic gan, ka tiem uzņēmumiem, kas var atļauties sniegt šo pakalpojumu par samērā nelielu valsts piešķirto finansējumu, ir jābūt ienākumiem no citām jomām, lai segtu tos zaudējumus, kas var rasties, nodrošinot cilvēkiem paliatīvo aprūpi mājās.
Lai jūs varētu strādāt Latvijā, bija nepieciešams atzīt jūsu iegūtos augstskolas diplomus Amerikā. Vai šis process bija sarežģīts? To vaicāju tādēļ, ka jūs neesat vienīgā ar ASV iegūtu augstāko izglītību, kura vēlas atgriezties Latvijā.
