Litenes pusē mednieku uzstādītajās kamerās palaikam sevi atrāda lāči, kas tur vairs nebūt neesot retums.

Reklāma

Lai gan nav dzirdēts, ka šogad kādam būtu nācies meža dzīvnieku sastapt aci pret aci, sākoties ogošanas un sēņošanas sezonai, tas nav izslēgts.

Par saviem novērojumiem laikrakstam "Dzirkstele" pastāstījis mednieks Jānis Neilands: "Nu jau var teikt, ka diezgan daudzus gadus lācis Litenes mežos ir kļuvis par ikdienišķu dzīvnieku. 

Šīs sezonas vērojumi liek secināt, ka šobrīd pastāvīgi pie mums mājo viena lāču mamma ar diviem lācēniem un divi atsevišķi šīs sugas pārstāvji – viens lielāks un otrs mazāks. 

Pēc daudzajiem uzņemtajiem meža kameru fotoattēliem tos jau var pat atpazīt, jo augumi viņiem ir atšķirīgi. Pēc būtības jau viņi neko ļaunu nedara, nav arī dzirdēts, ka būtu kādu nobiedējuši vai izpostījuši kādu bišu dravu.

Taču tepat kaimiņos, Kubulu pusē, vienu dravu bija apciemojuši. Nevar jau pateikt, vai tie bija mūsējie vai kādi citi, bet tāds fakts ir konstatēts. Pie mums viņi nāk uz dzīvnieku barotavām un pa kādai jau arī apgāž, nesmādē arī graudus, bet ar to mēs sadzīvojam. Safotografēts ir diezgan daudz, un vienu brīdi viņi nāca pat katru dienu vai nakti. Varbūt nāk arī tagad, bet mēs jau pamainām kameru vietas. 

Tā ka, ja kāds drosminieks grib satikt lāci, tad viņš to var mēģināt darīt Litenes pagasta Aurovā vai arī tā saucamajā Pārupē. Šajās vietās viņi ir manīti visbiežāk," 

teicis mednieks.

Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieki brūnā lāča monitoringu Latvijā veic kopš 2015. gada un katru gadu paplašina pētāmās teritorijas un izmantotās metodes. Pētījuma "Lāču monitorings 2023–2025" norises laikā lielāku uzmanību pievērš teritorijām, kur iepriekšējos gados konstatēts vislielākais lāču populācijas blīvums. Kā izrādās, tas ir SIA "Rīgas meži" Katrīnas mežniecības mežos Viļķenes pagastā un AS "Latvijas valsts meži" teritorijā Salacgrīvas pagastā.

MAF 2024

Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".