Stabilitātes enkurs nav zaudēts. Eiropas politiskais kurss strauji nemainīsies

Aizvadītajā nedēļas nogalē notikušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas par spīti tam, ka tajās par lielākajiem uzvarētājiem uzskata labējos radikāļus, kuru partijas guvušas virsroku Francijā, Itālijā, Austrijā, labi uzstājušās Nīderlandē un Vācijā, kopumā krasi nemainīs Eiropas politisko kursu.

Pirms balsojuma galvenās rūpes bija par to, ka dažādu radikāļu, eiroskeptiķu un Ukrainas palīdzības pretinieku skaits Eiroparlamentā sasniegs tādus apmērus, ka būs attiecīgi ietekmēts spēku līdzsvars visā kontinentā. Kā zināms, EP piekrišana nepieciešama, lai apstiprinātu Eiropas Komisijas sastāvu, tālāku virzību gūtu rezolūcijas un projekti, kas nāk no ES Eiropas Padomes un komisijām. Kaut tagad parlamentā tādas publikas būs vairāk nekā jebkad agrāk šīs institūcijas pastāvēšanas laikā, komentētāji nesliecas to uzskatīt par traģēdiju. Politiski līdzsvarotās, centriskās partijas ir saglabājušas vairākumu un, ja šī raksta tapšanas brīdī vēl bija runa par dažu rezultātu precizitāti, tad kopējā aina jau vairs nemainīsies. Tas nozīmē, ka 

lielākā Eiroparlamentā būs Eiropas Tautas partiju grupa (ETP) ar aptuveni 186 vietām, kam seko Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse (S&D) ar 135 vietām un liberāļi no "Atjaunotās Eiropas" ("Renew Europe") ar 79 vietām. 

Arī norūpēšanās par iespējami ļoti zemo vēlētāju aktivitāti nav attaisnojusies. "Labā ziņa demokrātijai ir tā, ka [vidējais] apmeklējums izskatās lielāks par pusi no elektorāta, kaut gan tas joprojām ir zem nacionālo vēlēšanu līmeņa," ainu žurnālistiem komentējusi Briselē bāzētās domnīcas "Bruegel" eksperte Hītera Grabe. Vidēji ES uz Eiroparlamenta vēlēšanām ieradās 51% balsstiesīgo.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Bailes no "superfrakcijas"

Ja par tiem, kurus Eiroparlamentā pieskaita labējo konservatīvo, populistu un eiroskeptiķu galam, tad tur min Eiropas Konservatīvos un reformistus (EKR) ar 73 vietām, Identitātes un demokrātijas grupu (ID) ar 58 vietām, kā arī Kreiso spēku grupu (GUE/NGL) ar 36. Vēl ir 90 deputātu, kas līdz otrdienai nebija pievienojušies nevienam no grupējumiem un šajā pulkā bija arī tādas visumā par Krievijai draudzīgām uzskatītas partijas kā "Alternatīva Vācijai" ("AfD") vai Ungārijas premjera Viktora Orbāna "Fidesz". Vēl pirms vēlēšanām klīda baumas, ka Itālijas premjere Džordža Meloni un viņas nacionālkonservatīvie "Itālijas Brāļi" kopā ar līdzīgi domājošiem ultrakonservatīviem politiskajiem spēkiem no Francijas, Polijas, Ungārijas un Vācijas pie labvēlīga iznākuma varētu lūkot Eiroparlamentā organizēt "labējo superfrakciju". Prognozes bija zīmējušas scenāriju, ka Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa un Identitātes un demokrātijas grupa kopā saņems līdz 24% Eiroparlamenta balsu. Taču tā saņēmusi nedaudz virs 18%. Un vairums novērotāju ir skeptiski, ka labējie spēs izveidot tādu mazākuma bloku, kam izdotos apturēt kādus svarīgus likumprojektus un lēmumus, tādēļ šādi orientētu deputātu īpatsvara pieaugumam parlamentā būs vien "ierobežots efekts". "Es absolūti neticu tādai unifikācijai. Par to vispār nav jautājuma, ka Identitāte un demokrātija varētu apvienoties ar Eiropas Konservatīvajiem un reformistiem," aģentūrai AFP uzsvērusi Kristina Vergere no Žaka Delora institūta domnīcas. 

Galēji labējie no dažādu valstu dažādām partijām gan var vienoties tādos jautājumos kā barga migrācijas politika, taču, sacīsim, Ukrainas palīdzības lietās to pozīcijas mēdz būt pretējas. 

Turklāt labējo partiju spektrs tik ārkārtīgi raibs, ka vēl nemaz nevar zināt, kādā EP grupā katrs no ievēlētajiem nonāks.

Novērotāji, jau balstoties prognozēs vien, lēsa, ka jaunā sasaukuma parlaments un Eiropas Komisija (EK) uzmanības centrā liks drošību un, jādomā, arī Eiropas konkurētspēju, kamēr tādas lietas kā Zaļais kurss un klimata jautājumi, kaut saglabās aktualitāti, pavirzīsies mazliet nostāk. Labējās partijas ir tradicionāli skeptiskas tādos tematos, bet šādu partiju īpatsvars EP, lai nu kā, palielinājies. Jāņem vērā, ka valdošās partijas ar retiem izņēmumiem Eiroparlamenta vēlēšanās izrādījušās zaudētājas, jo radikāļi izmantoja iedzīvotāju neapmierinātību ar situāciju.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena par mēreni konservatīvo spēku un konkrēti ETP uzvaru paziņoja vēl svētdien, sakot: "Mēs esam uzvarējuši Eiropas vēlēšanās, mani draugi. Mēs bez šaubām esam pati spēcīgākā partija. Mēs esam stabilitātes enkurs. Centrs turas. Neviens vairākums nevar tikt izveidots bez ETP. Mēs viņus apturēsim. Tas ir noteikti." 

Fon der Leiena solīja, ka ETP kopā ar citām mērenajām partijām "uzcels bastionu pret galējībām no kreisās un no labās puses". 

To visumā, ka Eiropā iznākums nav tik slikts, netieši apliecinājis arī Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs, kurš pirmdien žurnālistiem atzina: "Spriežot pēc visa, vairākums būs proeiropeisks un proukrainisks." Bet Peskovs arī pauda cerību, ka labējie radikāļi "ar laiku sāks viņiem mīt uz papēžiem".

Migranti un faktoru kokteilis

Vācijā pārliecinošu uzvaru ar 30% svin opozīcijā esošie konservatīvie kristīgie demokrāti (CDU/CSU), kamēr eiroskeptiķi no "Alternatīvas Vācijai", krietni atpaliekot, ierindojušies otrajā vietā ar 15,9%. Tikmēr Vācijas kanclera Olafa Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti (SPD) ar vēsturē sliktāko rezultātu ieguva 13,9% un palika trešie. Novērotāji gan par to īpaši nesatraucas. Šolca koalīcijas valdība krist negrasās un tāpat pirmstermiņa Bundestāga vēlēšanas izsludinātas netiks, kaut CDU/CSU par tām ierunājusies. Tiesa, 

novērotāji Vācijā ir satraukti par "AfD" panākumiem, kuri, kaut nav izrādījušies tādi kā drūmākajos scenārijos, tomēr, kā atzīmējusi žurnāla "Der Spiegel" apskatniece Anna Dorita Boja, ir "šausmīgi un biedējoši". 

Ar to domāti proputinistu rindām pieskaitītās "AfD" panākumi Austrumvācijā. Tur šī partija, kas par vienu no saviem pamatiem izvirzījusi palīdzības mazināšanu Ukrainai, skepsi par NATO pēdējā laika darbībām un reizē liekulīgi runā par nepieciešamību pēc "miera Ukrainā", uzvarējusi praktiski visās federālajās zemēs, vidēji savācot ne mazāk par 40%. Ja pieskaita vēl citas tā sludinošiem abu spārnu radikāļiem dotās balsis, sanāk, ka tādi uzskati nav sveši teju pusei Austrumvācijas elektorāta. "Viņu ticība balstās apgalvojumā, ka, mazāk atbalstot Ukrainu, palielinās iespēja noslēgt mieru. To sola "AfD" un nesen nodibinātās "Sāras Vāgenknehtas savienības" labējie populisti, kas tā iegūst papildpunktus," raidītājam "Deutsche Welle" sacījis vācu politologs Felikss Rīfers, gan piebilstot, ka 

šis spārns balsis droši vien savācis ne tik daudz ar savām simpātijām pret Krieviju, cik ar aso retoriku pret migrantu uzņemšanu – tematu, kas daudziem vāciešiem patiesi jūtīgs.

Itālijā ar 28% uzvarējusi premjerministres Meloni pārstāvētā nacionālkonservatīvā partija "Itālijas Brāļi" ("Fratelli d'Italia"), kas tādējādi savu deputātu skaitu Eiroparlamentā palielinās no pašreizējiem 10 uz 24. Tajā pašā laikā Meloni valdošās koalīcijas partnerei, Mateo Salvīni partijai "Līga", ko pieskaita galēji labējiem, no agrākajām 22 vietām atliks tikai astoņas. To uzskata par labu ziņu.

Novērotāji ir pārliecināti, ka jaunajā EP nāksies rēķināties ar Itālijas premjeri Džordžu Meloni un viņas nacionālkonservatīvo partiju "Itālijas Brāļi".

Foto: AFP/Scanpix

Austrijā ar vairāk nekā ceturtdaļu visu nodoto balsu pirmo reizi nacionālā mērogā uzvarējusi galēji labējā Brīvības partija (FPÖ). Tā pazīstama ar to, ka izmanto migrācijas tēmu, iebilst sankcijām pret Krieviju (tāpēc tiek dēvēta arī par "Krievijas balsi") un vēl nesen bija gatava aicināt uz Austrijas izstāšanos no ES, kas paņemot pārāk daudz no valsts budžeta. Partijas priekšsēdētājs Herberts Kikls savam elektorātam jau pasludinājis "jaunas ēras iestāšanos" un neslēpis ambīcijas kļūt par Austrijas "tautas kancleru" pēc rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Tomēr pie varas esošā konservatīvā Tautas partija (ÖVP) ar 24,7% tikai nedaudz atpaliek no uzvarētāju 25,7%. Trešie ir sociāldemokrāti no opozīcijas ar 23,2%, bet ceturtie ir zaļie ar 10,7%. Austrijas mediji pauž, ka aiz Kikla fenomena un viņa partijas panākumiem slēpjas ļoti dažādu faktoru gūzma. 

Tur ir gan bažas par nekontrolētu migrāciju, gan spriedumi, ka "Putins nemaz nav tik slikts", gan rūgtums par Covid-19 pandēmijas laikiem un vakcināciju, 

gan arī šaubas par klimata pārmaiņu realitāti. Novērotāji Austrijā nav tik droši, ka FPÖ uzvara šajās vēlēšanās nozīmēs triumfu nacionālajās.

Nīderlandē daudzi bija norūpējušies par nelāgiem pārsteigumiem, ko varētu nest Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija (PVV). Tā gan uzvarēja pagājušā gada novembra parlamenta vēlēšanās, taču šoreiz PVV palika otrie, saņemot sešus no 31 Nīderlandei atvēlētā Eiroparlamenta krēsla. Protams, tas ir Vildersa panākums, tomēr pirmo vietu ar astoņiem mandātiem guva centriski kreisās Darba partijas un Zaļo/Kreiso apvienība, bet Nīderlandes premjerministra Marka Rites liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) ieguvusi četras vietas. Tātad labēji centriskās partijas saglabājušas dominanci. "Tas parāda, ka vairums nīderlandiešu vēlas stiprināt Eiropu un noteikti nevēlas to iznīcināt," komentējis Nīderlandes politikas veterāns, bijušais eirokomisārs Franss Timmermanss.

Tikmēr ziemeļvalstīs kopumā pozīcijas nostiprinājušas kreisās partijas un zaļie, labējo partiju popularitātei samazinoties. 

Somijā uzvarējusi premjera Petri Orpo konservatīvā Nacionālās koalīcijas partija, kas ar 24,8% balsu nodrošināja sev četras vietas no 15 Somijai domātajām. Pārsteigums skaitās galēji kreisās "Kreiso alianses" panākums – 17,3 % balsu un trīs vietas.

Zviedrijā uzvarējuši sociāldemokrāti, par kuriem balsojis 23,1% vēlētāju – piecas vietas. Otrie ir liberāli konservatīvā Moderātu partija – četras vietas, bet trešie ir zaļie – trīs vietas.

Stabilā Austrumeiropa

Kamēr vecajās ES valstīs valda uztraukumi par radikāļu panākumiem, Austrumeiropā daudziem par pārsteigumu vērojams pretējais. "No Baltijas līdz Bulgārijai nacionālistiskas, galēji labējas un eiroskeptiskas partijas teju visur atpalika no gaidītajiem rezultātiem vai zaudēja balsis. 

Tikai Slovēnijā un Čehijā uzvarēja divas partijas, kas ir sabiedrotās Viktora Orbāna Ungārijas labēji nacionālistiskajai "Fidesz"," atzīst "Deutshe Welle".

Polijā ar 37% uzvarētāja ir premjerministra Donalda Tuska pārstāvētā liberāli konservatīvā Pilsoniskā koalīcija, kamēr nacionālkonservatīvajai "Likums un taisnīgums" ("PiS") jāapmierinās ar 36%. Vairāki par radikāli nacionāli noskaņotiem uzskatīti poļu politiķi Eiroparlamentā nemaz netiks. Tāds iznākums nebūt nešķita garantēts, taču, kā pēc vēlēšanām izteicies Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis: "Poļi šajos bīstamajos laikos jūt, ka labāk ir būt kopā ar Rietumu sabiedrotajiem kā spēcīgas kopienas dalībniekiem. Poļi ir izvēlējušies ambiciozu [Eiropas] Savienību." 

Sikorska skatījumā "PiS" zaudējusi, jo kritizējusi un konfliktējusi ar ES un vairums poļu partijas darbības uztvēruši kā valstij bīstamas.

Par pārsteigumu runā arī Ungārijas sakarā. Lai arī Viktora Orbāna "Fidesz" ar 44% ir uzvarējusi, netika gaidīts, ka divas Eiroparlamenta vietas, savācot 30%, tai atņems opozīcijas pārstāvja Pētera Maģara kristīgi demokrātiskā kustība "Tisza", kuru nodibināja vien pirms trim mēnešiem. "Fidesz" pozīcijas jau gadiem tika uzskatītas par nesatricināmām, bet tagad pirmajiem ir 11, bet otrajiem septiņas vietas. Daži pat vērtē, ka "jauna opozīcija ir dzimusi" un 2026. gada parlamenta vēlēšanās Ungārijā mainīsies vara.

Viens no EP vēlēšanu pārsteigumiem – jaunais Ungārijas politiķis, jurists Pēters Maģars, kura vadītā kustība "Tisza" metusi izaicinājumu Viktoram Orbānam.

Foto: Reuters/Scanpix

Ja par mūsu kaimiņiem, tad Igaunijā no septiņām pieejamajām pa divām deputātu vietām ieguva nacionālkonservatīvā "Isamaa" ("Tēvzeme") un sociāldemokrāti, bet pa vienam mandātam sadalīja liberālā Reformu partija, prokrieviskā Centra partija un labēji populistiskā Konservatīvā tautas partija (EKRE). Lietuva ziņu slejās biežāk iekļuvusi ar ārkārtīgi zemo vēlētāju aktivitāti – 28%. Zemāka bijusi tikai Horvātijā – 21%. Lietuvieši visbiežāk balsoja par valdošajā koalīcijā ietilpstošo konservatīvo "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti", kam tiks trīs no Lietuvas 11 mandātiem. Divas vietas izcīnījuši sociāldemokrāti no opozīcijas. Atlikušos sešus eirodeputātu krēslus sadalīs sešas dažādas partijas gan no pozīcijas, gan opozīcijas, gan centriskā "Tautas un taisnīguma savienība", kas nav pārstāvēta Seimā. 

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pirmdien sacīja, ka, ņemot vērā zemo vēlētāju aktivitāti, rezultāts nemaz neatspoguļo visas Lietuvas sabiedrības viedokli.

Zaļajiem neveicas

Kaut ir vēl daudz faktoru, kas varētu traucēt, ievēlētais EP sastāvs rada labas izredzes tagadējai EK prezidentei fon der Leienai tikt ievēlētai uz otru piecu gadu termiņu. Viņas pārstāvētā EPP taču saglabājusi lielākās grupas statusu un par viņu droši vien balsos arī Sociālistu un demokrātu grupa.

Par lielāko šo vēlēšanu zaudētāju tradicionāli nosauc Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kura izveidotā partija "Renesanse" ieguva divreiz mazāk balsu nekā konkurenti no Marinas Lepēnas galēji labējās, populistiskās Nacionālās apvienības (RN). Valdošos atbalstīja 14,6% balsojušo franču, bet populistus – 31,4%. Makronam nācās uz situāciju reaģēt, atlaižot Francijas parlamenta deputātu palātu un pasludinot ārkārtas vēlēšanas 30. jūnijā (vairāk par situāciju Francijā "Latvijas Avīze" jau rakstīja otrdien). 

Varastrīce notikusi arī Beļģijā, kur Eiroparlamenta vēlēšanas svētdien notika reizē ar nacionālā parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, 

turklāt premjerministra Aleksandra de Kro pārstāvētā flāmu liberāļu partija "Open VLD" smagi zaudēja visās. De Kro jau iesniedzis demisiju Beļģijas karalim.

Otrs lielākais zaudētājs EP ir Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa. No agrākajām 72 vietām tai izdevies saglabāt 53. Arī šādu ainu apskatnieki nosauc par vienu no lielākajiem pārsteigumiem. Domnīcas "Bruegel" analītiķis Frančesko Nikoli paudis, ka apstākļos, kad eiropiešus vairāk interesē karš Ukrainā un tā izraisītā dzīves dārdzības celšanās, kā arī nelegālā migrācija, "zaļie nav diez ko labi pozicionēti, lai atbildētu šīm vajadzībām". Turklāt ES kāpinātās vides prasības likušas augt neapmierinātībai par inflāciju un ekonomisko lejupslīdi. 

Cilvēkiem mainās prioritātes, un ne visi ir sajūsmā par centieniem viņus pārsēdināt dārgos elektromobiļos un likt mainīt līdzšinējās apkures sistēmas uz siltumsūkņiem. 

Ne velti lielākos zaudējumus zaļie cietuši ES ekonomiskajā dzinējspēkā Vācijā un Francijā. Tā Vācijā, salīdzinot ar 2019. gada EP rezultātiem, atbalsta kritums ir no 20,5 uz 12%, bet Francijā – no 13 uz aptuveni 5%, partiju līderiem atzīstot, ka šajos apstākļos tiem nācies grūtāk pārliecināt vēlētāju par savas dienaskārtības svarīgumu. Ar ekoloģiju saistītas idejas šobrīd zaudē popularitāti pat jauniešu aprindās. Daži analītiķi prāto, ka ETP grupai piederošās partijas tik labus panākumus vēlēšanās guvušas daļēji tādēļ, ka izlēmušas ieturēt pauzi zaļajā politikā apstākļos, kad par galveno problēmu izvirzās ES ekonomikas konkurētspējas saglabāšana. No otras puses, zaļie sevi tīri labi parādījuši Zviedrijā un Nīderlandē.

Daži fakti par Eiropas Parlamenta vēlēšanām

• Kopējais ES balsstiesīgo vēlētāju skaits ir 372 miljoni, no kuriem vēlēšanās piedalījies 51% – labākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā.
• Vairumā dalībvalstu pilsoņi var balsot no 18 gadu vecuma; Vācijā, Austrijā, Beļģijā, Maltā pat no 16 gadu vecuma; Grieķijā no 17. Atsevišķās valstīs, tādās kā Luksemburga, piedalīšanās vēlēšanās skaitās obligāta.
• EP tiek ievēlēti 720 deputāti no visām dalībvalstīm, mandātus sadalot proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Latvijai ir deviņas vietas, bet Vācijai kā visvairāk apdzīvotai ES valstij – 96, seko Francija ar 81 vietu, bet vismazāk mandātu ir Maltai, Kiprai un Luksemburgai – pa sešām.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

#BalsojamEiropā

Foto: Publicitātes