Aizvadītajā nedēļas nogalē notikušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas par spīti tam, ka tajās par lielākajiem uzvarētājiem uzskata labējos radikāļus, kuru partijas guvušas virsroku Francijā, Itālijā, Austrijā, labi uzstājušās Nīderlandē un Vācijā, kopumā krasi nemainīs Eiropas politisko kursu.
Pirms balsojuma galvenās rūpes bija par to, ka dažādu radikāļu, eiroskeptiķu un Ukrainas palīdzības pretinieku skaits Eiroparlamentā sasniegs tādus apmērus, ka būs attiecīgi ietekmēts spēku līdzsvars visā kontinentā. Kā zināms, EP piekrišana nepieciešama, lai apstiprinātu Eiropas Komisijas sastāvu, tālāku virzību gūtu rezolūcijas un projekti, kas nāk no ES Eiropas Padomes un komisijām. Kaut tagad parlamentā tādas publikas būs vairāk nekā jebkad agrāk šīs institūcijas pastāvēšanas laikā, komentētāji nesliecas to uzskatīt par traģēdiju. Politiski līdzsvarotās, centriskās partijas ir saglabājušas vairākumu un, ja šī raksta tapšanas brīdī vēl bija runa par dažu rezultātu precizitāti, tad kopējā aina jau vairs nemainīsies. Tas nozīmē, ka
lielākā Eiroparlamentā būs Eiropas Tautas partiju grupa (ETP) ar aptuveni 186 vietām, kam seko Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse (S&D) ar 135 vietām un liberāļi no "Atjaunotās Eiropas" ("Renew Europe") ar 79 vietām.
Arī norūpēšanās par iespējami ļoti zemo vēlētāju aktivitāti nav attaisnojusies. "Labā ziņa demokrātijai ir tā, ka [vidējais] apmeklējums izskatās lielāks par pusi no elektorāta, kaut gan tas joprojām ir zem nacionālo vēlēšanu līmeņa," ainu žurnālistiem komentējusi Briselē bāzētās domnīcas "Bruegel" eksperte Hītera Grabe. Vidēji ES uz Eiroparlamenta vēlēšanām ieradās 51% balsstiesīgo.
Bailes no "superfrakcijas"
Ja par tiem, kurus Eiroparlamentā pieskaita labējo konservatīvo, populistu un eiroskeptiķu galam, tad tur min Eiropas Konservatīvos un reformistus (EKR) ar 73 vietām, Identitātes un demokrātijas grupu (ID) ar 58 vietām, kā arī Kreiso spēku grupu (GUE/NGL) ar 36. Vēl ir 90 deputātu, kas līdz otrdienai nebija pievienojušies nevienam no grupējumiem un šajā pulkā bija arī tādas visumā par Krievijai draudzīgām uzskatītas partijas kā "Alternatīva Vācijai" ("AfD") vai Ungārijas premjera Viktora Orbāna "Fidesz". Vēl pirms vēlēšanām klīda baumas, ka Itālijas premjere Džordža Meloni un viņas nacionālkonservatīvie "Itālijas Brāļi" kopā ar līdzīgi domājošiem ultrakonservatīviem politiskajiem spēkiem no Francijas, Polijas, Ungārijas un Vācijas pie labvēlīga iznākuma varētu lūkot Eiroparlamentā organizēt "labējo superfrakciju". Prognozes bija zīmējušas scenāriju, ka Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa un Identitātes un demokrātijas grupa kopā saņems līdz 24% Eiroparlamenta balsu. Taču tā saņēmusi nedaudz virs 18%. Un vairums novērotāju ir skeptiski, ka labējie spēs izveidot tādu mazākuma bloku, kam izdotos apturēt kādus svarīgus likumprojektus un lēmumus, tādēļ šādi orientētu deputātu īpatsvara pieaugumam parlamentā būs vien "ierobežots efekts". "Es absolūti neticu tādai unifikācijai. Par to vispār nav jautājuma, ka Identitāte un demokrātija varētu apvienoties ar Eiropas Konservatīvajiem un reformistiem," aģentūrai AFP uzsvērusi Kristina Vergere no Žaka Delora institūta domnīcas.
Galēji labējie no dažādu valstu dažādām partijām gan var vienoties tādos jautājumos kā barga migrācijas politika, taču, sacīsim, Ukrainas palīdzības lietās to pozīcijas mēdz būt pretējas.
Turklāt labējo partiju spektrs tik ārkārtīgi raibs, ka vēl nemaz nevar zināt, kādā EP grupā katrs no ievēlētajiem nonāks.
Novērotāji, jau balstoties prognozēs vien, lēsa, ka jaunā sasaukuma parlaments un Eiropas Komisija (EK) uzmanības centrā liks drošību un, jādomā, arī Eiropas konkurētspēju, kamēr tādas lietas kā Zaļais kurss un klimata jautājumi, kaut saglabās aktualitāti, pavirzīsies mazliet nostāk. Labējās partijas ir tradicionāli skeptiskas tādos tematos, bet šādu partiju īpatsvars EP, lai nu kā, palielinājies. Jāņem vērā, ka valdošās partijas ar retiem izņēmumiem Eiroparlamenta vēlēšanās izrādījušās zaudētājas, jo radikāļi izmantoja iedzīvotāju neapmierinātību ar situāciju.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena par mēreni konservatīvo spēku un konkrēti ETP uzvaru paziņoja vēl svētdien, sakot: "Mēs esam uzvarējuši Eiropas vēlēšanās, mani draugi. Mēs bez šaubām esam pati spēcīgākā partija. Mēs esam stabilitātes enkurs. Centrs turas. Neviens vairākums nevar tikt izveidots bez ETP. Mēs viņus apturēsim. Tas ir noteikti."
Fon der Leiena solīja, ka ETP kopā ar citām mērenajām partijām "uzcels bastionu pret galējībām no kreisās un no labās puses".
To visumā, ka Eiropā iznākums nav tik slikts, netieši apliecinājis arī Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs, kurš pirmdien žurnālistiem atzina: "Spriežot pēc visa, vairākums būs proeiropeisks un proukrainisks." Bet Peskovs arī pauda cerību, ka labējie radikāļi "ar laiku sāks viņiem mīt uz papēžiem".
Migranti un faktoru kokteilis
Vācijā pārliecinošu uzvaru ar 30% svin opozīcijā esošie konservatīvie kristīgie demokrāti (CDU/CSU), kamēr eiroskeptiķi no "Alternatīvas Vācijai", krietni atpaliekot, ierindojušies otrajā vietā ar 15,9%. Tikmēr Vācijas kanclera Olafa Šolca pārstāvētie sociāldemokrāti (SPD) ar vēsturē sliktāko rezultātu ieguva 13,9% un palika trešie. Novērotāji gan par to īpaši nesatraucas. Šolca koalīcijas valdība krist negrasās un tāpat pirmstermiņa Bundestāga vēlēšanas izsludinātas netiks, kaut CDU/CSU par tām ierunājusies. Tiesa,