Eiropas vēlēšanas: Uzticas pieredzei, ne eksperimentiem

Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvēs deviņi deputāti (attēlā) no septiņiem politiskajiem spēkiem, no kuriem četri eiroparlamentārieši ir ievēlēti pirmo reizi.

Pretēji atsevišķām pirmsvēlēšanu prognozēm vislielāko atbalstu saņēma "Jaunā Vienotība", nedaudz apsteidzot Nacionālo apvienību, kura bija pirmā priekšvēlēšanu aptaujās. Abas partijas ieguvušas katra divus mandātus, bet pārējie pieci politiskie spēki – katrs pa vienai vietai. Vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās bija nedaudz augstāka kā pirms pieciem gadiem, kad uz vēlēšanām aizgāja 33,53% vēlētāju, bet šogad tie bija 33,82%. Taču jāatceras, ka pirms pieciem gadiem varēja balsot tikai konkrētā iecirknī pilsoņa deklarētajā dzīvesvietā, taču tagad savu izvēli varēja izdarīt jebkurā vietā Latvijā, kas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc samazinājās aktivitāte Rīgā, bet pieauga Vidzemē vai, piemēram, Kuldīgā, kas ir populārs brīvdienu tūrisma galamērķis. EP vēlēšanās 2019. gadā bija 1 414 712 balsstiesīgie, bet šajās vēlēšanās viņu skaits bija lielāks – 1 541 102 pilsoņi.

Politiķu, jo īpaši EP deputātu, atrautība no cilvēkiem reģionos, kurus kandidāti uzkrītoši aktīvi sāka apmeklēt tikai priekšvēlēšanu laikā, bija viens no minētajiem iemesliem zemajai aktivitātei vēlēšanās. Kā mediji, tā politiķi sociālo tīklu vidē dzīvojot savos "burbuļos" un reizēm pat nenojauš, ko domā cilvēki ārpus tiem.

To pēc daudzajiem braucieniem uz reģioniem atskārta ne tikai Reinis Pozņaks ("AS"), kurš Latvijas Televīzijas diskusijā atzina: "Mēs braucām pa reģioniem, un cilvēkiem bija pārsteigums, ka vispār ir kaut kādas vēlēšanas." Līdzīgs viedoklis pēc vizītēm reģionos bija arī Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, kurš maija beigās intervijā Latvijas Radio teica: "Tas, ko jūs redzat sociālajos tīklos un mediju diskusijās, nav tas, kas satrauc cilvēkus ārpus Rīgas. Mēs bieži vien cīnāmies par kaut kādām lietām, kas mums šķiet svarīgas, bet novados ir pavisam citas prioritātes."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Daļa partiju – tajā skaitā "Jaunā Vienotība" – ar vēlēšanu rezultātu ir apmierinātas, atzīstot, ka arī kopumā Latvijas pārstāvniecība EP ir cienījama un laba, jo nav neviena prokremliski noskaņota politiķa jeb "Ždanokas mantinieka", kā pēc rezultātu paziņošanas sacīja Roberts Zīle (NA). Taču vairāki politiskie spēki, kas EP neiekļuva, bija cerējuši uz labāku rezultātu. Piemēram, "Stabilitātei", kam sākotnēji pat paredzēja iespēju iekļūt EP, ir atbalstījuši tikai 1,98% vēlētāju, bet valdībā pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) – 2,28%. Abas partijas arī bija starp tām, kuras aicināja uz mediju rīkotajām debatēm. Lūgts to komentēt, ZZS pieredzējušais politiķis Augusts Brigmanis "Latvijas Avīzei" teica: 

"Es nepiedalos partijas politikas veidošanā, bet, ja man vaicā, varu atklāti pateikt, ka tas ir slikts rezultāts. 

Labāk ir pateikt skaudru patiesību, lai var laikus izdarīt secinājumus, gatavojoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām, jo mēs zaudējām atbalstu pat pašvaldībās, kuras vada mūsu biedri."

Dažas izmaiņas līderu trijniekā

Atkārtoti Eiropas Parlamentā ir ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete no "Jaunās Vienotības", bet, ja V. Dombrovskis kļūs par Eiropas komisāru, tad mandātu iegūs Inese Vaidere, kura ir apsteigusi Krišjāni Kariņu. No Nacionālās apvienības ir ievēlēts Roberts Zīle, kurš EP ir kopš 2004. gada, kad Latvijā pirmo reizi notika EP vēlēšanas. Taču pirmo reizi mandātu saņems Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA), kurš vēlēšanās ir apsteidzis bijušo aizsardzības ministri, Saeimas deputāti Ināru Mūrnieci. R. Zīle pirms vēlēšanām vairākkārt teica, ka viņš palīdzēs jaunajiem kolēģiem ne tikai iejusties EP, bet ar laiku iegūt ietekmīgas pozīcijas.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Atkārtoti Latviju EP pārstāvēs Ivars Ijabs no "Latvijas attīstībai" un viens no "Saskaņas" līderiem Nils Ušakovs. Kā vienā, tā otrā sarakstā vēlētāji nav veikuši izmaiņas partijas noteiktajā līderu secībā. Taču tādas ir notikušas "Progresīvo" sarakstā, kurā pirmo numuru – Elīnu Pinto – ir pārspējis bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Tas tikai apstiprina to, ka "Progresīvo" vēlētājs ir Rīgā, bet reģionos partijai nav spēcīgas atbalsta bāzes. Īsi pirms vēlēšanām arī partija "Mēs – Talsiem un novadam", no kuras Saeimā ir ievēlēts Edgars Zelderis, paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar "Progresīvajiem", jo viņi pietiekami nerūpējas par laukiem.

"Apvienoto sarakstu" EP pārstāvēs Reinis Pozņaks, kurš bija pirmais numurs, bet atšķirībā no pārējiem ievēlētajiem viņam nav politiskās pieredzes ne pašvaldībās, ne Saeimā. Tiesa, tādas pirms pieciem gadiem nebija arī I. Ijabam. R. Pozņaks arī nav nevienas "AS" saraksta partijas biedrs, bet vairāk bijis saistīts ar Ulda Pīlēna veidoto biedrību.

No partijas "Latvija pirmajā vietā" ievēlētajam Vilim Krištopanam politiskā pieredze ir ļoti liela. Viņš arī saņēmis lielu savas partijas vēlētāju atbalstu. Pirms vēlēšanām bija neoficiāla informācija, ka V. Krištopans tikai partijas interešu vārdā ir piekritis startēt uz EP, bet pēc vēlēšanām savu mandātu varētu atdot "LPV" priekšsēža Aināra Šlesera dēlam Ričardam Šleseram, kurš palika otrais. V. Krištopans "Latvijas Avīzei" teica, ka tādas baumas ir pilnīgi nepamatotas. 

"Kā es varu nolikt mandātu, ja man ir tik liela vēlētāju uzticība!" sacīja V. Krištopans.

Divi deputāti vēl meklēs grupu

No deviņiem Latvijas deputātiem divu – R. Pozņaka un V. Krištopana – pārstāvētās partijas nav piederīgas nevienai no EP politiskajām grupām. Krištopans vēlējies pievienoties Eiropas konservatīvo un reformistu grupai, kurā ir Nacionālā apvienība, bet tās iebildumu dēļ tas nav iespējams. Tad viņam atliekot vairākas iespējas – izvēlēties Identitātes un demokrātijas grupu vai cerēt uz jaunas frakcijas izveidošanu, ņemot vērā labēji radikālo spēku panākumus vairākās valstīs. V. Krištopans bija gandarīts par vēlēšanu rezultātiem Vācijā, Francijā un Itālijā, kur lielu atbalstu guvušas partijas, kurās varētu būt viņa domubiedri, "kas ir pret absurdo Zaļo kursu". 

Viņš cer, ka Eiropas Tautas partijas ietekme amatu dalīšanā mazināsies un Urzula fon der Leiena vairs nebūs Eiropas Komisijas prezidente.

Sākotnējās prognozes gan liecina, ka Eiropas Tautas partijas ietekme EP būs vēl lielāka. Šai grupai vēlētos pievienoties arī R. Pozņaks no "AS", bet tam nepieciešama "JV" piekrišana, par ko jālemj "JV" valdei. Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, vai "JV" varētu piekrist, ka "AS" pievienojas šai grupai, valdes loceklis Ainars Latkovskis atbildēja: "Tas ir komplekss jautājums, kas saistīts ar iekšpolitiku. Te derētu nopietnākas sarunas, bet mēs labprāt runātu ar Liepājas partiju un Latvijas Zaļo partiju." Viņš nepieminēja trešo apvienībā ietilpstošo partiju – Latvijas Reģionu apvienību, kuru vada bijušais "Vienotības" biedrs Edvards Smiltēns, bet, cik zināms, tad tieši viņš ir uzņēmies politisko gādību par R. Pozņaka turpmāko politisko karjeru.

Liepājas partiju "AS" pārstāv Māris Kučinskis, kuram kā bijušajam premjeram savulaik jau ir bijušas sarunas ar Eiropas Tautas partiju par pievienošanos tai, bet toreiz viņš pārstāvēja ZZS. M. Kučinskis joprojām uzskata, ka šī būtu vispiemērotākā grupa R. Pozņakam, nesaskatot problēmas tai pievienoties, jo "Liepājas partija un Zaļā partija ar "Vienotību" labi sadzīvo". 

M. Kučinskis arī ir pārliecināts par R. Pozņaku, ka viņš neliks vēlētājiem vilties un nepazudīs. Protams, viņam būšot vajadzīgs padoms un laba komanda. 

"Reiņa ievēlēšana ir apliecinājums tam, ka joprojām esam uz laukuma, lai gan pazaudējām vietu koalīcijā," piebilda M. Kučinskis. Te jāpasaka, ka koalīcijā nav arī Nacionālās apvienības, kas ieguva vienu no labākajiem rezultātiem, ko gan eksperti skaidro ar R. Zīles personības faktoru.

Atbalsta bāze reģionos ir svarīga

Spēcīgi līderi ar ilgu pieredzi partijā un EP bija arī "Jaunās Vienotības" sarakstā, taču tā izredzes pirms vēlēšanām netika vērtētas augstu, jo priekšvēlēšanu laikā to skāra vairāki skandāli, kas bija saistīti arī ar partijas darbību pagātnē. Taču "JV" vēlētāju tie daudz nav ietekmējuši, ko A. Latkovskis skaidro ar stabilu partijas atbalsta bāzi gan Rīgā, gan reģionos, "tie ir cilvēki, kas paliek kopā ar mums arī partijai grūtos laikos".

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

To, ko nozīmē atbalsta bāzes trūkums, vislabāk atspoguļo "Progresīvo" vēlēšanu rezultāts, jo visvairāk balsu ir saņēmis bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš partijai pievienojās nesen. Priekšvēlēšanu debatēs varēja just, ka viņš īsti partijā vēl nav iekļāvies, nereti viņa uzskati arī bija konservatīvāki. "Es gan teiktu, ka drīzāk liberālāki, bet mēs esam trīs gadus strādājuši kopā Rīgas domē un nevaru piekrist, ka Mārtiņš nebūtu iekļāvies partijā," "Latvijas Avīzei" iebilda Rīgas domes frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs. "Progresīvie" esot apzinājušies, ka EP vēlēšanās būs konkurence ne tik daudz starp partijām, cik starp līderiem. Taču tas, ka E. Pinto šajā cīņā neuzvarēja, neatstāšot iespaidu uz viņas politisko karjeru, kas vēl esot priekšā, jo "viņa ienesa jaunas politiskās vēsmas", uzskata M. Kossovičs.

"Progresīvie" jau ir piederīgi Eiropas Zaļo partiju grupai, kuras tematika arī tuvāka ir E. Pinto, nevis M. Staķim – viņa kā aizsardzības ministra padomnieka prioritāte ir drošības jautājumi. 

Pēc M. Staķa aizbraukšanas uz Briseli par zināmu pārbaudījumu "Progresīvajiem" var kļūt starts nākamajās Rīgas domes vēlēšanās, kurās būs jāmeklē jauns līderis. 

M. Kossovičs mierināja, ka "mēs piedāvāsim spēcīgu komandu", bet konkrētāk nevarēja pateikt, kas būs tās līderis. "Mums šis ir vēsturisks brīdis, jo tagad esam pārstāvēti visos līmeņos – Eiropas Parlamentā, Saeimā un valdībā, kā arī vairākās pašvaldībās," piebilda M. Kossovičs.

ZZS eksperiments neizdevās

Taču cita valdības partija – Zaļo un zemnieku savienība – jau atkārtoti nespēja iekļūt Eiropas Parlamentā, kas pirms pieciem gadiem neizdevās, nepārvarot 5% barjeru. Šoreiz rezultāts ir ievērojami sliktāks – tikai nedaudz vairāk par 2%. ZZS prioritāte bijusi ietekme reģionos, kas ir priekšnoteikums arī labam startam Saeimas vēlēšanās. Taču šoreiz ZZS neguva atbalstu pat pašvaldībās, kuras tā vada. ZZS saraksta līderis bija Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, nevis kāds no pieredzējušiem ministriem – Armands Krauze vai Uldis Augulis –, kurus vēlētājs ar plusiņiem tāpat no 12. un 8. vietas sarakstā iebalsojis 2. un 3. vietā. Taču partiju priekšvēlēšanu debatēs pārstāvēja nevis ministri, bet gan H. Rokpelnis. Bija iespaids, ka ZZS vēlēšanas izmanto, lai sarīkotu ugunskristības jaunajam līderim un iepazīstinātu vēlētājus ar jaunām sejām.

Neiekļūstot EP, ZZS nevarēs piedalīties lemšanā par partijai tik svarīgo ES lauksaimniecības politiku un Latvijas interešu aizstāvību, 

kas ieņems nozīmīgu vietu EP nākamo piecu gadu darbakārtībā. Tiesa, zemkopības ministrs A. Krauze, kuram ir pieredze Eiropas institūcijās, jau tagad lobē Latvijas lauksaimnieku intereses un, visticamāk, spēs izveidot labas attiecības ar citu partiju eiroparlamentāriešiem kā "JV" vadītās valdības ministrs. A. Brigmanis uzskata, ka EP vēlēšanām bija jāgatavojas nopietnāk, kad nepietiek tikai ar finansējuma ieguldījumu kampaņā, bet ir vajadzīga arī prasme motivēt un pārliecināt savus vēlētājus.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Ušakovs palīdz "Saskaņai" atgūties

Savulaik populārais "Saskaņas" līderis Nils Ušakovs savus atbalstītājus nav zaudējis, ko parādīja EP vēlēšanu rezultāti. Viņš turpinās darbu EP, pārstāvot Latviju Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā, kas ir viena no lielākajām. Var izteikt pieņēmumu, ka viņš ir atguvis daļu vēlētāju, kas Saeimas vēlēšanās nobalsoja par "Stabilitātei". Taču pieredzējušais "Saskaņas" biedrs Jānis Urbanovičs uzskata, ka par agrāko "Saskaņas" vēlētāju partija cīnījās ar A. Šlesera vadīto "Latvija pirmajā vietā". "Krieviski runājošo galā lielākā cīņa bija starp "Stabilitātei", Latvijas Krievu savienību un "Suverēno varu", kas visi noasiņoja," "Latvijas Avīzei" sacīja J. Urbanovičs.

Viņš uzskata, ka 

krievu valodā runājošie pilsoņi labāk vēlētos redzēt vienu konsolidētu politisko piedāvājumu, nevis piecas sešas partijas, kas savā starpā aprejot cita citu. 

Daudziem vēlēšanas vispār neinteresējot, Latgale arī esot tukša, jo daudzi pilsoņi aizbraukuši uz Pierīgu, Rīgu vai ārzemēm, piebilda J. Urbanovičs. Viņš atzina, ka N. Ušakovs šajās vēlēšanās tiešām ieguldījis lielu darbu – viņaprāt, strādājis daudz vairāk nekā visās iepriekšējās vēlēšanās. "Latvijai tas ir pluss, ka tāds cilvēks Latvijas krievus pārstāvēs Eiropas Parlamentā," uzskata J. Urbanovičs.

Nevajag aizmirst mājienu ar slotaskātu

Vai Eiroparlamenta vēlēšanās bija pārsteigumi – "Latvijas Avīze" aptaujāja zinātājus Rīgā un reģionos.

Ilga Kreituse, vēsturniece un politoloģe.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Ilga Kreituse, vēsturniece un politoloģe: "Abu vadošo partiju pārsvars ir likumsakarīgs. Tikai, kad par to runā, jāatceras, ka 25% atbalsts izteikts no tās balsstiesīgo trešdaļas, kas piedalījās vēlēšanās. Tas ir zems rādītājs no kopējā skaita. Jautājums, vai partijas, kas tagad izskatās lielas uzvarētājas, varētu sasniegt 10% robežu Saeimas vēlēšanās. Eiforijas brīdī nevajag aizmirst smago mājienu ar slotaskātu – mīļie, iekšienē ne viss ir kārtībā. NA ir stabils elektorāts, kārtīgi cilvēki, uzticīgi partijai. "JV" – gods un slava Latvijas ierēdniecībai, tie ir viņu mobilizētākie atbalstītāji, pamatvēlētāji. Ierēdnim skaidrs – mainīsies vara, un var mainīties arī viņa darba iespējas. Pārējie – pirms diviem mēnešiem prognozēju ZZS sasniegumu 2,8 procenti – kļūdījos, savāca 2,28% balsu. 

Uztaisīt tādu mišungu – Zemnieksavienība ar sociāldemokrātiem – tur jau Kārlis Ulmanis trīsreiz kapā apgriezās. 

Bet vēl pieaicināt klāt "Gods kalpot Rīgai" ar Oļegu Burovu – klausieties, tad var lasīt kopā visu, ko grib, un teikt, nē, nē, tomēr esam zemnieku aizstāvji! Gribu ZZS atgādināt – Lemberga faktors jūsos vēl dzīvs, bet Ventspils novadā viena no vājākajām vēlētāju aktivitātēm. Uzjautrinoši, ka pat "Suverēnā vara" pēc rezultāta apgājusi ZZS! Vēl var piepildīties manis teiktais, ka "Saskaņa" pamazām beidz eksistenci. Ievēlēta nevis "Saskaņa", bet uz Briseli ticis Nils Ušakovs personīgās popularitātes dēļ. Kopš saskaņieši sadalījušies, nav kam pacelt krievu vēlētāju. "Progresīvie" gan paziņojuši, ka tādi vairs nepastāvot. Mums ir viss kopējais, ar kopēju domu un ideju, nevajag nevienu izdalīt atsevišķi. Eiroparlamenta vēlēšanas parādīja, ka tā gluži nav un politiskie spēki nemāk uzrunāt krievu vēlētāju. "Saskaņa" to vairs nespēj, jo ir kā amorfa masa, no kuras atšķēlušies rosļikovi, stepaņenko, bet citas partijas neatrod veidu, kā uzrunāt krievvalodīgos. Tik inerta rīcība ir bīstama. Ja ilgu laiku novārtā stāvēs vēlētāji ar Latvijas pilsoņu tiesībām bez piesaistes valstij, nedod dievs, atradīsies jauna Lepēnas tipa vadone, kura atnāks un paņems šo masu.

Kopumā koalīcija izskatās ne tik negrozāmi stabila, kā šķita, ka "līdz galam mūžīgi mūžos". 

Nesaku, ka momentāni būs valdības krīze, tomēr, skatoties uz notiekošo, var notikt izmaiņas, un uz viena no apdraudētākajiem krēsliem sēž Siliņas kundze. Mums varonīgas sievietes nāk, premjerē, bet arī viegli aiziet no politikas.

Vajag pārskatīt, cik lietderīgi un kā tiek ieguldīti valsts budžeta līdzekļi, ko maksā partiju uzturēšanai. Kad augstskolās ierauga divu miljonu summu, ko iztērēja vēlēšanu aģitācijai, – pasniedzēji būtu stāvā sajūsmā, ja kaut drusku pie algām būtu pielikuši! Partijām dotie līdzekļi ir mūsu – nodokļu maksātāju – nauda, un ir jāinteresējas, kā to tērē."

Dans Titavs, sabiedrisko attiecību speciālists.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Dans Titavs, sabiedrisko attiecību speciālists: "Lielākais pārsteigums bija, cik maz balsu saņēma krieviskie spēki, un vēlēšanas pēc iznākuma izvērtās ļoti centriskas. Bija paredzami, ka nokritīs Krišjānis Kariņš, un viņš arī nokrita. Vēlēšanās uzvarējušais spēks "Jaunā Vienotība" guva virsroku, jo viņiem ir disciplinēts vēlētājs, kurš aiziet līdz urnām, un, lai cik jocīgi būtu, daži gāja balsot, lai speciāli svītrotu Kariņu. Tas nedaudz, bet ietekmēja rezultātu. Ar tik mazu apmeklētību, kad balsot dodas trešdaļa balsstiesīgo, vienmēr sagaidāmi pārsteigumi un atšķirīgi "cipari" no reitingos prognozētiem. Tāpēc svarīgi mobilizēt savu elektorātu, un tie spēki, kas to spēj, vinnē.

Eiropas Parlamentu vēlot, tradicionāli ir zema vēlētāju klātbūtne, cilvēki īsti neredz jēgu balsot, vai uz Briseli brauks tas vai cits mūsu pārstāvis, un nesaprot, ko viņi tur dara. Daudziem liekas – deviņiem deputātiem 720 deputātu sastāvā ir maza ietekme. 

Neliels apmeklējums ir arī kaimiņvalstīs, Igaunijā nav lielāks procents ar iespēju balsot internetā un nedēļas garumā. 

Esam ievēlējuši pieredzējušākos un populārākos no kandidātiem. Reinis Pozņaks parādīja, cik labi strādā atpazīstamība, tāpat kā pagājušoreiz ievēlēja populāro notikumu komentētāju Ivaru Ijabu. Tagad Ijabs pārcēlies pieredzējušo kategorijā un dosies uz Briseli kopā ar citiem pieredzes bagātajiem. Rosļikova partijas bēdīgais sniegums Eiropas vēlēšanās vēlreiz pierāda, ka saraksta priekšgalā tomēr jāliek personības.

Tagad Briselē nokļūs deviņi Latvijas deputāti. Ja viņus izdotos vienot, būtu visai ievērojams spēks. No eiroparlamentāriešiem pirmām kārtām gaidām nacionālo interešu aizstāvību, un mana ideja ir, ka vēlēšanās uzvarējušais spēks "paņem visu", saņem visas deviņas deputātu vietas. Tad būtu cita asuma vēlēšanas, kur sacensoņi saprot, ka jācīnās līdz kaulam, jo uzvaras balva ir milzīga – iespēja vienā komandā darīt valsts labā."

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs.

Foto: Ivars Soikāns/LETA

Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs: "Līvāni vienmēr bijusi aktīva pilsēta, un, salīdzinot ar citām vietām Latgalē, te aizvadītajās vēlēšanās bija labāks apmeklējums. Skatoties no ģeopolitiskās situācijas, vēlēšanās ir labi sasniegumi. Ievēlēti tikai divi kandidāti, kam ir atšķirīgs viedoklis par iekšējo drošību valstī un Ukrainā. Populisti, kas vāc, līmē un lasa, ko vien var ar dažādiem paņēmieniem, ir "Latvija pirmajā vietā". Pašlaik viņiem viena vieta, bet dzīve ar laiku noliek katru partiju un politiķi savā vietā, tāpat kā šobrīd Gobzemu. Otrie "neuzticamie" – "Saskaņa" – kļūst par prognozējamu spēku, ar kuru var rēķināties un kurš izteica "pret" viedokli, kolīdz sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. 

Ždanokas iestrādes un no saskaņiešiem atdalījušies spēki atstāti tālu zem svītras, nav tikuši uz Briseli, un tas ir pozitīvi. 

"Jaunās Vienotības" un Nacionālās apvienības uzvara ir loģiska. Cilvēki, negribot riskēt, dāvāja uzticību pārbaudītiem politiķiem. Domāju, lomu nospēlēja uzbrukumi vienam no "JV" kandidātiem, daļa gāja izsvītrot ekspremjeru, bet nobalsoja par partiju. Latvijā ievēlēti ļoti pieredzējuši profesionāļi, liela daļa cienījamā vecumā, bet tas parāda, ka ir dziļa, ilgstoša politiskā krīze. Kad parādās kādi perspektīvāki politiķi, tie skraida uz vienu, otru pusi, dara, ko māk, tauta notic, bet viļas. Tad "JV" pievāc zem sevis, ko vajag. Koncentrācija vienās rokās noved pie jaunu politiķu trūkuma, kas atstās iespaidu uz pašvaldību un Saeimas vēlēšanām. Redzēsim, kā ies Reinim Pozņakam, bet viss būs atkarīgs no paša nostājas un no tā, vai nepazaudēs savu mugurkaulu. Tas, ka jauni cilvēki neiet politikā, nav jaunu līderu, plus attālums starp varu un cilvēkiem, kā arī starp valdību un pašvaldībām, nemotivē lielu vēlēšanos iet balsot.

No ievēlētiem deputātiem vispirms sagaidām mieru. Cerams, kopā ar citu valstu pārstāvjiem vairākums pratīs vest Eiropu pareizā virzienā. Proti, ne tikai deklarēt mieru, kā krievpartijas saka, bet ņemot vērā Ukrainas intereses un lai agresors tiek nolikts pie vietas."

Egils Līcītis.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

#BalsojamEiropā

Foto: Publicitātes