Ja tagad saņemat vēstuli svešvalodā vai atverat mājaslapu jums nesaprotamā valodā, tā vairs nav jānoliek malā.
To ātri vien var pārtulkot latviski. Divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē diezin vai būs kāds, kurš nav vismaz dzirdējis par "Google Translate", "ChatGPT" vai "CoPilot" – mākslīgā intelekta sarunbotiem, kuri spēj gan sameklēt informāciju vispasaules tīmeklī, gan iztulkot tekstus no teju jebkuras pasaules valodas, gan pat, kā runā, palīdzot skolēniem un studentiem rakstīt esejas un projektus. Taču cik daudzi pamanījuši un pazīst mūsu pašu valodas tehnoloģiju platformā "Hugo.lv" mītošos virtuālos asistentus Zinti, Tomu, Signi un citus?
Gandrīz pirms pieciem gadiem Vita Vodinska, kura tobrīd bija Valsts kancelejas Tīmekļvietņu vienotās platformas projekta vadītāja, kādā seminārā poētiski – bet visai precīzi – salīdzināja valsts iestāžu mājaslapas ar ģimeni, kurā katrs ne tikai pērk un gatavo ēdienu atsevišķi no pārējiem, bet arī glabā to katrs savā ledusskapī. Iespējams, tagad jau aizmirsies, taču laikā, kad attīstījās internets, katra ministrija un tās padotības iestāde savu vietni patiesi attīstīja, rīkojot iekšējos iepirkumus, organizējot to tehnisko uzturēšanu un glabāšanu. Ir skaisti, ja iestādes mājaslapa atspoguļo tās savdabību, taču, kad runa ir par valsts pakalpojumiem, lietotāju ērtības tomēr vērtējamas augstāk. Navigācija dažādās retāk lietotās, bet nepieciešamās mājaslapās jau tāpat mēdz būt mulsinoša, īpaši gados vecākiem ļaudīm, kā arī cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem ierobežojumiem, kur nu vēl tad, ja burtiski katra izkārtota citādi un pat kontaktu sadaļa atrodas krasi atšķirīgās vietās.
2020. gadā noslēdzās teju divdesmit gadus ilgušais darbs pie valsts pārvaldes Tīmekļvietņu vienotās platformas ieviešanas.
Tās gaitā ar dažādu Eiropas Savienības fondu palīdzību vairāki desmiti valsts pārvaldes iestāžu un Rīgas pašvaldība ieguva dizainiski vienotas, funkcionālas, pieejamības prasībām atbilstošas, un, kā sola izstrādātāji, drošas mājaslapas. Daļā no vairāk nekā 150 valsts iestāžu mājaslapām apakšējā labajā stūrītī ir ikoniņa ar zīmētu seju, uz kuras uzklikšķinot atveras teksts: "Es esmu iestādes X virtuālais asistents Y. Droši jautājiet, centīšos palīdzēt." Neuzkrītošā ikona ir pamanāmākais ambicioza valodas tehnoloģiju projekta simbols.
No "Valodu krasta" līdz "Hugo.lv"
Kultūras informācijas sistēmu centra direktora vietnieks digitālās attīstības jautājumos Jānis Ziediņš norāda, ka Latvijā valodu tehnoloģijas, pateicoties tādiem uzņēmumiem kā SIA "Tilde", var sacenties ar pasaules tehnoloģiju milžiem: "Mašīntulkošana – programmatūra, kas palīdz ātrāk un samērā labi iztulkot tekstus, pazīstama jau diezgan sen. Ap 2008. gadu radās ideja par nākamo soli – valodu intelekta tehnoloģiju centru "Valodu krasts" (šī projekta vietne joprojām ir aktīva un apskatāma. – Aut.), kas palīdzētu digitālajā vidē saglabāt un attīstīt latviešu valodu, kura nav prioritāte nevienam no lielajiem mašīntulkošanas modeļiem."
J. Ziediņš piebilst: finanšu krīzes laikā gadsimta pirmās desmitgades beigās šī ideja apstājusies, taču nav aizmirsta, un jau 2014. gadā izveidota pirmā platformas "Hugo.lv" versija.
"Hugo.lv", kā lasāms tās mājaslapā, ir "Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma, kas brīvi pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā nodrošina automatizētu tulkošanu, runas atpazīšanu un runas sintēzi, kā arī dažādus rīkus daudzvalodu atbalstam e-pakalpojumos". Ugunskristības "Hugo.lv" piedzīvoja 2014. gadā, kad Latvija bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Tobrīd tika piedāvāti tulkojumi no latviešu uz angļu valodu, kā arī atpakaļ, kas vēsturiski bijis spēcīgākais mašīntulkošanas pāris, tāpat arī uz krievu valodu un no tās. "Šo risinājumu prezidentūras laikā plaši izmantoja, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija speciālas vietas, kur tulkot, rādītāji bija ļoti labi," piebilst J. Ziediņš.
Balstoties šajā pieredzē, pieņemts lēmums, ka jāievieš iespēja tulkot citās valodās, un šobrīd sarakstā ir visas ES oficiālās valodas, kā arī ukraiņu valoda. Turklāt šī "Hugo.lv" versija, kas darbojas kopš 2018. gada, jau balstīta neironu tīklā, līdzīgi kā milži – "ChatGPT" un citi. Protams, tekstu apjoms, kas izmantots latviešu versijas trenēšanā, ir par kārtu mazāks nekā tiem, atzīst J. Ziediņš, norādot, ka "Hugo.lv" izmantoti teksta rindu miljoni, kamēr lielajiem mākslīgā intelekta rīkiem teksta apjoms rēķināms rindu miljardos.
Tomēr viņš norāda: "Vērtējums, kurš tulko labāk vai sliktāk, vienmēr būs subjektīvs."
Vērtējot pēc savas pieredzes, varu teikt, ka cilvēkiem, kuri pieraduši lietot "Google Translate", pāreja uz "Hugo.lv" būs viegla: tiesa, tulkošana notiks mazliet lēnāk, toties rezultāts, īpaši tad, ja mērķa vai avotvaloda ir maza, bet teksts ne pārāk specifisks, būs kvalitatīvāks un uzticamāks. J. Ziediņš to skaidro ar faktu, ka "Hugo.lv" izstrādāta, domājot tieši par latviešu valodu, turklāt tā jaunākā versija savienota ar Eiropas Komisijas "eTranslation" pakalpojumu, kas uzlabo tulkojumu kvalitāti un precizitāti.