2023. gadā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atzina Smiltenes novadu par otru uzņēmējdarbībai visdraudzīgāko novadu Latvijā.
Ieguvums gan pilsētai, gan novadam
"Ideja par pilsētas centra pārbūvi mums radās jau 2017. gadā," atceras pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš." Jau toreiz sapratām, ka būs jāmaina novecojušās ūdensapgādes un notekūdeņu caurules, jāatjauno ielu un ietvju segums, jāizbūvē ielu apgaismojums, jaunas stāvvietas automašīnām. Pirms tam, protams, apspriedāmies ar uzņēmējiem konkrētajā teritorijā, lai zinātu, kas viņiem visvairāk būtu nepieciešams. Ja kaut ko pārbūvē vai labiekārto, tad līdzās jābūt uzņēmējam, kurš ir vislielākais labuma sniedzējs – veido jaunas darba vietas vai piedāvā jaunus pakalpojumus. Smiltenes centrs vienmēr bijusi tā vieta, kur valda vislielākā saimnieciskā rosība, tāpēc šis uzņēmējdarbības veicināšanas projekts ir vienlīdz svarīgs ne tikai pilsētas, bet arī novada uzņēmējiem. Novadā darba vietu ir vairāk nekā darbspējīgo pilsētnieku. Tāpēc pie mums brauc strādāt arī no citiem Vidzemes novadiem. Līdzīgi kā Valmierā un Cēsīs, arī Smiltenē arvien biežāk izjūtam dzīvokļu trūkumu."
Uzņēmēju vērtējums atšķirīgs
Uzņēmēju aprindās Smiltenes centra pārbūvi un labiekārtojumu vērtē dažādi.
Pazīstamā piena pārstrādes uzņēmuma "Smiltenes piens" valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova stāsta, ka uzņēmums ieguvis saviem darbiniekiem nepieciešamās automašīnu stāvvietas, tāpat labiekārtotu ielu pie uzņēmuma ēkas. Viņasprāt, pilsētas izaugsmē savu ieguldījumu sniedz arī "Smiltenes piens", dodot darbu pilsētas un novada iedzīvotājiem un vienlaikus palīdzot pašvaldībai uzlabot apstākļus gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.
Daži manis uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka viņu vadīto uzņēmumu darbību centra pārbūve neesot ietekmējusi. Kā strādājuši agrāk, tā turpinot pašlaik. Citi burkšķ par autostāvvietām, kuru dēļ ielas, viņuprāt, kļuvušas vēl šaurākas, nekā bijušas agrāk, traucējot viņiem preču pievešanu un pakalpojumus. Lai pieslēgtos dažu metru attālajām pazemes komunikācijām, jāpasūta projekti par summām, kuras mazie uzņēmumi nevarot atļauties. Pašvaldībā gan apgalvo, ka piedāvā uzņēmējiem līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgumam centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai, tostarp gan par projektēšanu, gan par būvniecību. 2023. gadā pašvaldība piešķīra naudu visiem 20 pieprasījumiem, to skaitā astoņiem Smiltenes pilsētā.
Ekonomists: Maza pilsēta ar labām algām
Bankas"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš: "Smiltene ir neparasta ar to, ka tā ir maza pilsēta ārpus Rīgas reģiona. Tā ir divu lielu galvenokārt ārpus Smiltenes novada strādājošu uzņēmumu – "Firma Madara 89" un "8. CBR" – galveno biroju un pakalpojumu centru atrašanās vieta.
Šeit ir arī tehnikums, kuram algu fondu finansē valsts un Sarkanā Krusta slimnīca. Līdz ar to šeit ir liels skaits labi apmaksātu darba vietu nozarēs, kas nav eksporta nozares Latvijai kopumā – līdzīgi kā galvaspilsētā.
Pievienojot šo uzņēmumu darba vietas Smiltenes novadā tā eksporta algu ienākumiem, novada jau tā spēcīgā pozīcija ievērojami uzlabojas."
Kāds man no tā labums?
Kārlis Lapiņš, uzņēmuma "MIDLAND" līdzīpašnieks: "Atjaunotais un labiekārtotais pilsētas centrs nenoliedzami būs atbalsts uzņēmējdarbībai. Tā saku tāpēc, ka par to pārliecinos pats. "MIDLAND" piederošajā namā telpas nomā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums "Trīs pipari un kūkas", kurš izmanto centralizēto ūdensapgādi, kanalizāciju un citas inženierkomunikācijas, kuru izmantošana agrāk bija apgrūtināta biežo remontu dēļ. Citiem uzņēmējiem agrāk tās pat nebija pieejamas.
Smiltenes novads vienmēr bijis labvēlīgs uzņēmējdarbībai. Novadā strādā vairāk nekā 1800 dažādu nozaru uzņēmumi. Visiem zināms arī par Vidzemes ekonomisko trijstūri, kuru stūros ir Valmiera, Cēsis un Smiltene. Šajā teritorijā dzīvo un strādā vairāk nekā puse Vidzemes iedzīvotāju, un uzņēmējdarbība rada pienesumu Vidzemes kopproduktā vairāk nekā 60% apmērā."
Otārs Putrālis, elektroiekārtu un elektromateriālu veikala "Elektro nams" vadītājs un Smiltenes novada pašvaldības deputāts: "Pirms diviem gadiem īstenotais pilsētas centra pārbūves projekts tapa ilgās un grūtās sarunās ar uzņēmējiem, kam sākumā bija radušās šaubas par dažām projektētāju piedāvātajām iecerēm.
Piemēram, no Valmieras puses iebraucot pilsētas centrā, sākumā bija paredzētas automašīnu stāvvietas, radot braucējiem maldīgu iespaidu, ka viņi iebrauc kādā autoparkā. Tomēr izdevās vienoties par tādu projektu, kāds īstenots pašlaik. Tagad pilsētas centrs ir kā maza oāzīte – pietiekami moderna un sakārtota, to apbrīno visi, kuri te ienāk vai atbrauc."
Egils Butka, pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma "FIRMA MADARA 89" valdes priekšsēdētājs: "Smiltenes centrs nenoliedzami kļuvis vizuāli pievilcīgāks. Labi, ka pēc liela uzņēmēju spiediena pašvaldība ieklausījās iebildumos, saglabājot gājēju pāreju pie tirdzniecības centra, kuru sākumā plānoja likvidēt. Tāpat panācām, ka autostāvvietas nav ielas vidū, kā bija paredzēts. Tomēr ir arī trūkumi, pieļauts paliels skaits projektētāju kļūdu, kuru varēja nebūt. Piemēram, tramplīns uz brauktuves pie pienotavas, neveiksmīgi izplānota stāvvietas iebrauktuve, saliektas ceļa zīmes, divas vāji pārredzamas izbrauktuves, problēmas ar sniega tīrīšanu ziemā un citas.
Labiekārtošanā ir ieguldītas milzīgas naudas summas. Piemēram, pilsētas vecajā parkā skats patiešām paveras skaists, pat ļoti, ieskaitot estrādītes izbūvi pie Vidusezera un Tepera promenādi. Bet vai saimnieciski un ilgtspējīgi? Pašvaldībai nepietiek gribas vai naudas, lai savāktu parkā daļēji satrunējušos gājēju celiņu koka norobežojumus un lai sakārtotu koka soliņus Jāņukalna estrādē. Tā vietā estrādes sakārtošanai talkā aicina iedzīvotājus, tāpat vākt ziedojumus. Zinot, cik izšķērdīgi līdz šim tērēta iedzīvotāju – nodokļu maksātāju – nauda, man būtu kauns prasīt no viņiem papildu palīdzību. Privātuzņēmums tā nekad nesaimniekotu."
Projekta rezultāti
- Īstenojot Marijas ielas un teritorijas Baznīcas laukumā 16A pārbūvi, ir izveidota kvalitatīva transporta infrastruktūra, palielināts stāvvietu skaits, kā arī labiekārtota Baznīcas laukuma 16A teritorija, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi.
- Uzņēmējiem ir izveidotas papildu stāvvietas.
- No projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūrā guvuši labumu seši komersanti.
- Labumu guvušo komersantu nefinanšu ieguldījumi pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – 783 160 eiro.
- Pēc projekta pabeigšanas izveidotas piecas jaunas darba vietas.
Avots: Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē
-7 °C
