Partly cloudy 16 °C
C. 30.05
Lolita, Vitolds
"Neatdodiet Latgali!" – šādi uzsaukumi parādās Andreja Elksniņa soctīklu ierakstos, taču ne kā aicinājumi pretoties agresoram vai stiprināt valsts aizsardzību. Tie tiek izmantoti panikas sēšanai.
"Neatdodiet Latgali!" – šādi uzsaukumi parādās Andreja Elksniņa soctīklu ierakstos, taču ne kā aicinājumi pretoties agresoram vai stiprināt valsts aizsardzību. Tie tiek izmantoti panikas sēšanai.
Foto: Ekrānuzņēmums/Feisbuks

Kam gan varētu būt pretenzijas pret nostiprinātu un labi aizsargātu valsts robežu? Atbilde šķiet acīmredzama: miera laikā – nelegālajiem robežpārkāpējiem un kontrabandistiem, kara laikā – ienaidniekiem un tiem, kas gaida okupantus.

Reklāma

Ja kāds aktīvi iebilst un pretdarbojas robežas stiprināšanai, mēģina kūdīt pret to sabiedrību, uzreiz rodas jautājums par viņa motivāciju. Daugavpils mēra Andreja Elksniņa gadījumā tas tikai papildina aizdomas, kas par viņu bijušas jau agrāk.

Robežas stiprināšanas plāni

Latvijas Ministru kabineta 5. marta sēdē tika apstiprināts austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns. Tas nebija nekāds negaidīts vai slepenībā turēts lēmums, bet daļa no kopējās Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, par ko Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos jau šā gada 19. janvārī. Kā tolaik medijiem uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds, mērķis ir agresora atturēšana un valsts teritorijas aizsardzība no pirmā centimetra. "Ir vairāki veidi, kā to panākt. Protams, ir valsts plāni. 

Latvijas gadījumā mēs tikai pabeidzam militārās pretmobilitātes plānu. Tas tiks iesniegts valdībā mēneša beigās," 

janvārī solīja Sprūds un, kā tagad var secināt, ar nelielu laika nobīdi tieši tā arī noticis.

Savukārt pats stāsts par nepieciešamību nostiprināt Latvijas austrumu robežu ir vēl senāks – var atcerēties gan ieilgušo robežas žoga būvniecību (darbi tika sākti jau 2015. gadā, taču vēlāk tos aizkavēja dažādi skandāli un arī politiskās gribas trūkums), gan Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko 2021. gadā īstenoto hibrīdoperāciju – mākslīgi izraisīto migrantu krīzi, kad daudzus ar robežas aizsardzību saistītus jautājumus nācās risināt, tā teikt, ugunsgrēka režīmā. Visbeidzot, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī uz robežas drošību ir licis paraudzīties ar citādu skatu, apzinoties, ka arī militārie draudi ir reāli.

Elksniņa atbalstītāji: "Lai paši pie sevis mīnē!"

Tajā pašā dienā, kad valdība apstiprināja robežas stiprināšanas plānu, Daugavpils mērs A. Elksniņš sociālajā tīklā "Facebook" ievietoja tekstu krievu valodā, kas sākās ar trauksmainu paziņojumu: "30 km attālumā no mūsu pilsētas grasās mīnēt ceļus un rakt aizsarggrāvjus! Vakar vakarā pie varas esošie vienkārši nostādīja Latgales pilsētas fakta priekšā – gatavoties neizbēgamam un drīzam karam!"

Elksniņš meistarīgi sapinis kopā dažādas tēmas, lai paustu neapmierinātību un noskaņotu iedzīvotājus pret šīm iecerēm, viņš atsaucas uz Nacionālo bruņoto spēku paziņojumu, ka tiešu militāru draudu Latvijai šobrīd nav, uzsver plāna dārdzību – 303 miljoni eiro piecu gadu laikā (tas uzreiz liek atcerēties Daugavpils mēra bijušās partijas "Saskaņa" ilggadējos centienus panākt finansējuma samazināšanu aizsardzības nozarei, stāstot, ka tas vairāk nepieciešams citiem mērķiem), daudz žēlojas par valsts nepietiekamajiem ieguldījumiem Latgalē. 

"Jūs šodien nododat Latgali!", "Neatdodiet Latgali!" – šādi uzsaukumi parādās Elksniņa ierakstā, taču ne kā aicinājumi pretoties agresoram vai stiprināt valsts aizsardzību. 

Te tie vairāk tiek izmantoti panikas sēšanai, kā arī mērķtiecīgai Latgales un pārējās valsts pretnostatīšanai.

Nākamajā dienā Daugavpils mērs šo pašu paziņojumu ievietoja soctīklos arī latviešu valodā, kā arī papildināja ar videouzrunām, kuru tonis gan bija mazāk izaicinošs, salīdzinot ar sākotnēji publicēto ierakstu krieviski. Ir labi redzams, uz kādu auditoriju orientējas Elksniņš un kur šī pozīcija guvusi lielāku atsaucību – ar "Facebook" ierakstu krievu valodā ir dalījušies vairāk nekā 1200 lietotāju, tas saņēmis ap 1700 reakciju, kamēr latviešu valodas ieraksta panākumi ir krietni pieticīgāki – dalījušies vien nedaudz virs simt lietotāju.

Par to, kā uztverts mēra rakstītais, labi demonstrē komentāri zem tā. Lūk, daži no tiem: "Lai paši pie sevis mīnē un rok grāvjus! Kāpēc Latgalē? Viņiem tur kaut kas traucē, mums Latgalē vairākumam kaimiņi nemaz netraucē..."; "Mūsu valdība ir neārstējami slima! Tā vietā, lai ieguldītu naudu reģionu attīstībā un uzlabotu ekonomiskās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, viņi visu dara pretēji, biedējot tautu ar kaut kādu mistisku karu, kas ir tikai viņu galvās."; "Psihiatrus vajag mūsu valdībai. Pie pilna prāta taču neko tādu neizdomāsi. Nolaiduši valsti.". Savukārt "TikTok" soctīklā pie šī paziņojuma ir 

Reklāma
Reklāma

kādas lietotājas uzsaukums: "Elksniņa kungs, lūdzu, kaut kas jādara. Nekādas aizsardzības, nekādus grāvjus un nekādu mīnēšanu... Tauta, mostamies..."

Tikai retais iebilst, ka robežas drošība ir tikpat pašsaprotama lieta kā savas mājas aizsargāšana. "Tātad, ja rajonā parādījušies bandīti (atcerieties kā deviņdesmitajos), tad uzlikt logam restes, pieslēgt signalizāciju, ielikt dzelzs durvis, nopirkt ieroci – tas ir normāli... Bet valsts līmenī – citādi?" – krieviski raksta kāds "Facebook" lietotājs Valērijs, taču šis viedoklis paliek mazākumā.

Betona bloku izvietošana Grebņevas robežkontroles punktā 5. martā.

Vietvarai jāizturas atbildīgi

Kā ziņas par robežas militārās nostiprināšanas un pretmobilitātes plānu uztver citās pierobežas pašvaldībās?

Ludzas novada mērs Edgars Mekšs (ZZS) teic, ka sabiedrībā neesot nekāda satraukuma saistībā ar plānoto robežas nostiprināšanu, un patiesībā tas neesot nekas jauns – robežas infrastruktūras izbūve notiek jau vairākus gadus, bet šobrīd tas sasniedzis jaunu pakāpi, ņemot vērā draudu pieaugumu. "Viss kārtībā – ir jāveic plānotie pasākumi robežas nostiprināšanai. Katram jādara savs darbs, ņemot vērā drošības situāciju, un iedzīvotāji pret to izturas ar izpratni." Jautāts par Elksniņa paziņojumu, viņš atzīst, ka grūti to komentēt: 

"Drošība ir svarīga, kādi te var būt citi argumenti? Mums, vietvarai, vajadzētu izturēties atbildīgi. 

Ir jābūt ciešai pašvaldību un valsts struktūru sadarbībai, mums jāskatās visiem vienā virzienā. Nevar būt tā, ka valdība veic noteiktus pasākumus, bet vietvara dara kaut ko pretēju."

Krāslavas novada mērs Gunārs Upenieks (ZZS) spriež, ka komunikāciju starp Rīgu un novadiem varētu uzlabot, jo dažādi iedzīvotāju jautājumi tiešām esot saņemti. Būtu labi, ja, piemēram, pagastu vadītāji uzreiz varētu skaidri atbildēt, kas notiek. "Uz visa tā fona, kad no Dānijas, Zviedrijas, Vācijas un citām valstīm skan runas par iespējamu uzbrukumu Baltijas valstīm, iedzīvotājiem nav tas labākais noskaņojums. Tas tā maigi sakot... Ja pēkšņi pie robežas notiek kāda darbība, slikti, ja pašvaldības vadītājs to nevar paskaidrot. Es nerunāju par visām detaļām, saprotu, ka man viss nav jāzina, jo īpaši tāpēc, ka par pielaidēm pašvaldību vadītājiem vēl tiek diskutēts."

Tomēr to, ka tiek stiprināta robeža, Krāslavas novadā noteikti atbalsta, ņemot vērā, ka situācija ir nemierīga jau vairākus gadus – līdz šim tas bijis saistīts ar nelegālajiem robežpārkāpējiem, kas ierodas no Baltkrievijas. "Mēs redzam, ka tagad viņi atkal ir aktivizējušies. (..) Katrā ziņā, ja iedzīvotāji ir informēti, viņi tikai palīdzētu, jo te tas viss jau ir līdz kaklam," atzīst Upenieks. Runājot par Daugavpils mēru, viņš atzīst, ka tas ir veids, kā Elksniņš runā ar saviem vēlētājiem, "esmu diezgan pārliecināts, ka viņš arī vinnēs nākamās vēlēšanas". Tas gan atstājot iespaidu arī uz Krāslavu, jo "būsim godīgi, Daugavpils ietekme mums ir liela".

Arī Alūksnes novads robežojas ar Krieviju. Tā vadītājs Dzintars Adlers ("Jaunā Vienotība") uzsver, ka robežas stiprināšana ir svarīga, lai gan uz drošību jāskatās plašāk, ņemot vērā arī citas pierobežas iedzīvotāju rūpes. Bet par Elksniņa aktivitātēm Adlers saka: 

"Negribu tagad komentēt viņa aktivitātes. Jums jāsaprot, ka mums ir kardināli atšķirīga domāšana... Tas ir valdības jautājums, reaģēt uz šiem izteikumiem, un par to bija jādomā jau sen."

Kā mazināt Kremļa ietekmi Latgalē?

No Latgales Saeimā ievēlētais deputāts Juris Viļums ("Apvienotais saraksts") pats ir no Ezerniekiem – neliela ciemata Latgalē netālu no Dagdas, tuvu robežai ar Krieviju. "Jāskatās, kas ir tie, kas kliedz par Latgales atdošanu. Ja to dara Elksniņa kungs, tad viņa motīvs ir skaidrs. No savas puses es varu tikai apsveikt, ka tiek veidota Baltijas aizsardzības līnija, un izteikt cerību, ka tā būs droša, lai spētu atturēt provokācijas no austrumu puses. Mani, protams, uztrauc šādi paziņojumi, kādus izplata Elksniņš un arī bijušais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs – tie vienmēr ir bijuši par labu Kremļa politikai, lai arī viņi aizsedzas ar rūpēm par cilvēkiem," saka Viļums. Viņaprāt, pašvaldību vadītājiem būtu jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, kas būtu priekšnoteikums, lai viņi turpinātu atrasties amatā. Savukārt pārējām amatpersonām jācenšas vairāk iesaistīt cilvēkus kopdarbībā un mazināt Kremļa interesēs izplatītu paziņojumu ietekmi.

Cita no Latgales ievēlētā deputāte Anna Rancāne ("JV") izsaka neizpratni: "Tā dīvaini – vienubrīd tiek kliegts, ka robeža netiek stiprināta, ka tur jebkurš var netraucēti tikt cauri. Kad robeža tiek stiprināta, tad atkal nav labi. Šādi sabiedrība tiek musināta no dažādu politisko spēku puses. Protams, ka cilvēki Latgalē ir nobažījušies – viņi ir tik tuvu Krievijai, vai viņus nepametīs, ja notiks kas slikts. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tiek sniegta savlaicīga, precīza un mierīga informācija, jo īpaši iesaistot reģionālos medijus." Taču arī no pašvaldību vadītājiem esot ļoti atkarīgs, kāds būs morālais klimats. 

"Viņi paši nesaprot, ka zāģē zaru, uz kura sēž," vērtējot Elksniņa un citas līdzīgas aktivitātes, piebilst deputāte.

Viņš kā jurists zina un cenšas nepārkāpt sarkanās līnijas, aiz kurām var sākties problēmas – tā par Elksniņu neformāli saka vairāki politiķi. Iepriekš ļoti tuvu šai sarkanajai līnijai viņš nokļuva, kad 2022. gada novembrī intervijā portālam "Delfi" sāka stāstīt, ka Krima ir Krievijas sastāvdaļa. Tagad Daugavpils mērs, visticamāk, jau laikus izdomājis, ko teikt drošības iestādēm vai citiem, kas sāks uzdot jautājumus par viņa lojalitāti. To apliecina arī ātrā reakcija uz Saeimas sekretāra Edvarda Smiltēna ("AS") vēstuli Valsts drošības dienestam, kurā aicināts izvērtēt Daugavpils mēra izteikumus.

Elksniņš izliekas nesaprotam, kāpēc tāda reakcija – viņš jau tikai par Latgales attīstību satraucoties, ne par ko citu. 

"Starp citu, Smiltēna kungs, kā Saeimas deputāts jūs varat veicināt kādas ministrijas vai tās daļas pārcelšanu pie mums uz Latgali. (..) Un arī pats noteikti varat pārcelties! Varēsiet uzraudzīt valsts drošību un palīdzēt rakt ierakumus!" – "Facebook" ierakstā ironizē Elksniņš.

Uzziņa

62 % iedzīvotāju atbalsta

Janvārī, pēc ziņas, ka tiks veidota Baltijas aizsardzības līnija, lai stiprinātu austrumu robežu, sabiedriskās domas pētījumu kompānija "Kantar" pēc TV3 pasūtījuma veica aptauju, noskaidrojot, ka lielākā daļa – 62% – Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ieceri, bet pret ir 21%.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma