Partly Cloudy 11.1 °C
C. 20.06
Maira, Rasa, Rasma
Uzņēmums "Network Rail", kam pieder un kas uztur dzelzceļa infrastruktūru Anglijā, Skotijā un Velsā, sociālajās vietnēs arī skaidro saviem sekotājiem: "Kāpēc karstā laikā mēs dažreiz palēninām vilcienus? Jo lēnāki vilcieni rada mazāku spiedienu uz sliedēm, samazinot sliežu izliekšanās iespējamību un gādājot par jūsu drošību." Un šie skaidrojumi ilustrēti ar attēliem, kur parādīta sliežu izliekšanās.
Uzņēmums "Network Rail", kam pieder un kas uztur dzelzceļa infrastruktūru Anglijā, Skotijā un Velsā, sociālajās vietnēs arī skaidro saviem sekotājiem: "Kāpēc karstā laikā mēs dažreiz palēninām vilcienus? Jo lēnāki vilcieni rada mazāku spiedienu uz sliedēm, samazinot sliežu izliekšanās iespējamību un gādājot par jūsu drošību." Un šie skaidrojumi ilustrēti ar attēliem, kur parādīta sliežu izliekšanās.
Foto: No "Network Rail" tviterkonta

Kad šīs vasaras karstumā "Latvijas dzelzceļš" paziņoja par vilcienu ātruma samazināšanu līdz 80 km/h dzelzceļa posmā Ķemeri–Tukums un attiecīgi – vilcienu kavēšanos pat līdz 15 minūtēm – sociālie tīkli uzsprāga no komentāriem.

Reklāma

Situācijā tika vainoti jaunie vilcieni, nodēvējot tos pat par miskastēm. "Vai šis ir joks? Kā vilcieni spēj pie augstas gaisa temperatūras braukt Spānijā, Itālijā vai Turcijā? Vai tikai problēma nav ar Satiksmes ministrijas un dzelzceļa vadību, nevis vilcieniem?" tīklā "X" publiski vaicāja pat Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava. Taču situācijai nav sakara ar jaunajiem vilcieniem, turklāt šāda problēma raksturīga ne tikai Latvijai.

Var pagarināties un izliekties

Lai gan visiem vēl svaigā atmiņā "Vivi" izgāšanās ar vilcienu reisu būtisku kavēšanos aizvadītajā ziemā, tomēr šoreiz vaininieki ir nevis vilcieni, bet sliedes. Par kavējumiem ziņoja nevis pasažieru pārvadātājs un vilcienu izmantotājs "Vivi", bet gan tā mātes uzņēmums "Latvijas dzelzceļā", kura pārziņā ir sliežu saimniecība, peroni, vadi un stacijas. Tieši sliedes arī vainojamas pie vilciena ātruma samazinājumiem. 

Jāpiebilst, ka šī nav pirmā vasara, kad karstuma dēļ vilcieniem nākas samazināt ātrumu.

Kā "Latvijas Avīzei" skaidro "Latvijas dzelzceļa" preses sekretāre Agnese Līcīte, problēmas pamatā ir sliežu fizikālās un ķīmiskās īpašības. Kā zināms, aukstumā materiāli saraujas, bet lielā karstumā – izplešas. Latvijā gaisa temperatūras amplitūda, kurai jāpielāgojas dzelzceļa sliedēm, ir ļoti plaša, no –30 °C ziemā līdz pat +30 °C un vairāk grādiem vasarā.

"Uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūrā šobrīd pamatā tiek izmantoti neierobežota garuma sliežu posmi, kas pozitīvi ietekmē vilcienu kustību. Pasažieri noteikti būs pamanījuši, ka, braucot vilcienā, tikpat kā nav vairs dzirdami riteņu klaudzieni, šķērsojot sliežu savienojumus. Tas tādēļ, ka no vienas stacijas līdz otrai desmit un vairāk kilometru garumā ir ierīkoti vienlaidus sliežu ceļi bez savienojumiem. Mēs tās saucam par garsliedēm. Taču vasaras sezonā, gaisa temperatūrai sasniedzot un kādu laiku turoties ap 30 °C vai vairāk, dzelzceļa sliedes var uzkarst līdz pat 50 °C un vēl lielākam karstumam. Šādos apstākļos garsliedes tiecas pagarināties ar 600–1000 ņūtonmetru (Nm) lielu spēku, un šis faktors kopā ar ritošā sastāva kustības laikā radītiem dinamiskiem spēkiem var kļūt par iemeslu sliežu ceļa izmešanai (izliekumam), proti, vilcienu kustībai bīstamai un būtiskai sliežu ģeometrijas novirzei no normas," stāsta A. Līcīte.

Karstumā sliedes jāsaudzē

Cik daudz ir 1000 ņūtonmetru? Tas ir apmēram tāds spēks, kāds iedarbotos uz horizontāli izstieptu cilvēka roku, ja tas mēģinātu noturēt 102 kg smagu priekšmetu.

"Lai to nepieļautu, nepieciešams saudzīgāk iedarboties uz sliežu ceļu, proti, samazināt ritošā sastāva iedarbību uz sliežu ceļu brauciena laikā. 

To var samazināt, ja brauc lēnāk, jo tad iedarbība uz sliežu ceļu ir vienmērīgāka, bez straujām dinamiskās slodzes izmaiņām – tātad ar mazāku varbūtību kritiski iedarboties uz uzkarsušajām sliedēm. Ātruma samazināšana arī ļauj mašīnistam savlaicīgi reaģēt un apturēt vilcienu, ja sliežu ceļu izmešana jeb izliekšanās jau ir notikusi," skaidro "Latvijas dzelzceļa" pārstāvji.

Dzirdēts, ka karstums ietekmē arī elektriskos vadus, tie izliecas vairāk un tādējādi mainās kontakts starp vadu un elektrovilciena strāvas noņēmēju. Taču A. Līcīte noliedz šādas problēmas esamību: "Dzelzceļa infrastruktūrā tiek izmantoti vadu nostiepuma kompensatori, kuri automātiski regulē vadu garumu, tādējādi šis nav iemesls vilcienu kustības ātruma samazināšanai."

Reklāma
Reklāma

Par laimi, Latvijā nav bijuši ar sliežu izliekumu karstuma dēļ saistīti negadījumi: situācijās, kad sliedes karstuma dēļ izliekušās, problēma savlaicīgi pamanīta un vilcienu kustība apturēta. Toties 

šāds negadījums bijis "Rīgas satiksmei" – 2022. gadā karstuma radītas sliežu deformācijas dēļ no sliedēm Rīgā, Dienvidu tilta tuvumā, noskrējis tramvajs.

Vilcieni ātrumu samazina arī citviet

Jāsaka gan, ka šo rindu autors personiski ir braucis jūlijā, vismaz 35 °C karstumā Itālijā, maršrutā Milāna–Florence ar ātrvilcienu, kurš brīžiem pārvietojās ar ātrumu 230 kilometri stundā. Kāpēc ātrums nebija jāsamazina daudz karstākajā Itālijā, bet tas ir jāsamazina Latvijā, kurā valda daudz mērenāka temperatūra?

A. Līcīte stāsta, ka tas esot saistīts ar amplitūdā mazākām temperatūras svārstībām, kuras piedzīvo vilcieni Itālijā: "Karstuma un aukstuma kompensācija tiek nodrošināta, sliedes nostiprinot konkrētos intervālos un nodrošinot aprēķināto normatīvu ievērošanu visu pārējo dzelzceļa elementu – gulšņu, šķembu, sliežu sastiprinājumu uzstādīšanas un turpmākās ekspluatācijas laikā. 

Latvijā atšķirībā no zemēm, kuras ir tuvāk ekvatoram, temperatūras amplitūda ir ļoti plaša un dzelzceļa infrastruktūrai jābūt pielāgotai gan +30 °C, gan arī –30 °C temperatūrai. 

Līdzīga mēroga amplitūda ir, piemēram, Skandināvijas valstīs un Lielbritānijā, kurās arī karstos laika apstākļos samazina vilcienu kustības ātrumu. Citā ģeogrāfiskā vietā, piemēram, Itālijā vai Spānijā, kur gaisa temperatūras svārstību amplitūda nav tik liela, iespējams, vilcienu kustības ātrumu var nesamazināt, jo dzelzceļa sliedes izbūvētas, paredzot ekspluatāciju augstākā temperatūrā un mazākā temperatūras svārstību diapazonā."

Jāatzīmē, ka Dānijas dzelzceļa uzņēmuma "DSB" mājaslapā lasāms – dienās, kad gaisa temperatūra šajā valstī pārsniedz 25 °C un attiecīgi dzelzceļa sliežu temperatūra var pārsniegt 40 °C, vilcienu ātrums var tikt samazināts līdz 80 km/h. Vietnē norādīts, ka šādā temperatūrā dzelzceļa sliežu izplešanās kļūst būtiska un iespējamas deformācijas.

Līdzīgi stāstīts arī Lielbritānijas "National Rail" mājaslapā, kurā teikts, ka karstās dienās sliežu temperatūra ir vidēji par 20 °C augstāka nekā apkārtējā gaisa temperatūra un tas rada sliežu izplešanos, kas spiež pret citiem sliežu ceļa elementiem. 

Ja nav pietiekami vietas, kur izplesties, sliedes var izliekties, saka britu dzelzceļnieki. Tādēļ pat iespējamas situācijas, kad dzelzceļa satiksme tiek apturēta pilnībā. 

Tiesa gan, britu dzelzceļnieki atzīst, ka uz nemodernizētajām dzelzceļa līnijām, kurās nav vadu nostiepuma kompensatoru, karstā laikā arī elektrības vadi nokarājas zemāk, tādēļ vilcienu ātrums tiek samazināts, lai tos nesabojātu.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma