Latvijas eksports uz Krieviju divos tās vestā kara gados, salīdzinot ar diviem pirmskara gadiem, ir tikai pieaudzis.
Salīdzinājumam: citām Austrumeiropas valstīm, kuras mēdzam uzskatīt par Krievijai draudzīgākām (Ungārija, Čehija, Slovākija), tas ir samazinājies. Turklāt pēc Eiropas Savienības un starptautisko sankciju ieviešanas pret Krieviju un Baltkrieviju daudzkāršojies eksports uz Kazahstānu un Kirgizstānu. Lai saprastu, kas un kā notiek, izsekojam vienu kravu.
Aiztur kravas Krievijas virzienā
2022. gada 7. oktobrī krava no modernās muitas noliktavas "Vinges transsphere logistika" Lietuvā, Traķu apkaimē, uz Kirgizstānu izbrauca kārtējā fūre "DAF" ar Lietuvas numuru. Kravā bija dažādas sadzīves preces, elektropreces, auto rezerves daļas un citas sīkpreces, un tā bija aizzīmogota ar Lietuvas muitas zīmogu. Maršruts veda caur Latviju, un 8. oktobrī pirms pārbraukšanas Baltkrievijas robežai Pāternieku muitas kontroles punktā, neuzticoties lietuviešu kolēģiem, tā tomēr tika vēlreiz pārbaudīta un aizturēta. Kravu arestēja un tika ierosināts kriminālprocess.
Kāpēc? Izvairoties runāt par konkrēto gadījumu, Raimonds Zukuls, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors, atsaucas uz ES Muitas kodeksu, kurā noteikts, ka muitas dienesti var veikt jebkādu muitas kontroli, ko tie uzskata par nepieciešamu. Neesot nekādu ierobežojumu, pat ja Vācijas, Lietuvas, Francijas, Itālijas muita kravu jau pārbaudījusi.
"Mēs no citu dalībvalstu muitas dienestiem saņemam "rīfus" – žargonā tā saucam riska informācijas formu (RIF), teiksim, par tur noraidītām kravām. Ja, piemēram, Igaunijā, Koidulā, kāds grib šķērsot robežu, bet muita secina, ka kaut kas nav kārtībā ar dokumentāciju vai preci, tā ziņo kolēģiem citās valstīs. Ja krava parādās pie mums, mēs esam iepriekš sagatavoti. Līdzīgi rīkojamies arī mēs. 2023. gadā esam sagatavojuši 1221 "rīfu", no kā 1142 bija par sankcionētām precēm," skaidro muitas priekšnieks.
Atliek vienīgi minēt – vai nu bija saņemts kāds "rīfs", vai arī muitniekiem aizdomīgi šķita kravas sūtītāji un saņēmēji.
Vatfordā Lielbritānijā reģistrētā firma "KLIA Limited Liability Partnership" ("KLIA") preces uz Kirgizstānu sūtīja caur Krieviju. Vēlāk noskaidrojās, ka aizdomāties bija par ko.
Kravas nenonāk galamērķī
Latvijas eksports uz Krieviju divus gadus pirms kara un divus pēc turējies apmēram 1,1 miljarda eiro apjomā gadā. Pērn tas mazliet noslīdēja zem šīs robežas – 1,046 miljardi eiro. Turpretī eksports uz Kazahstānu no 48 miljoniem eiro 2021. gadā jau nākamajā gadā uzlēca līdz 120 miljoniem, un arī pērn bija 115 miljoni eiro. Līdzīga tendence arī eksportā uz Kirgizstānu – no septiņus miljonus eiro vērtu preču eksporta pirmskara gadā palielinājums līdz 24 miljoniem 2022. gadā un vēl dubultojums pērn līdz 54 miljoniem. Arī kopējais ES eksports palielinājies uz šīm valstīm – piemēram, mašīnas, telekomunikāciju iekārtas uz Kazahstānu sūtītas trīsreiz vairāk.
Savukārt pārējās Centrālāzijas valstis – Tadžikistānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu – šāds eksporta palielinājums nav skāris. Kāpēc tieši uz Kazahstānu un Kirgizstānu?