15 °C
Latvijas basketbola attīstībai būtu nepieciešama internāta izveide, ko sākumā varētu finansēt Latvijas Basketbola savienība (LBS) no Eiropas čempionātā iegūtās peļņas, intervijā "Latvijas Avīzei" atzina LBS kādreizējais ģenerālsekretārs, šobrīd padomes loceklis Edgars Šneps, kurš darbojas arī Starptautiskajā Basketbola federācijā (FIBA) kā Eiropas nodaļas izpildkomitejas loceklis un Sacensību komisijas vadītājs.
Kā tu vērtē aizvadīto Eiropas čempionātu Rīgā?
E. Šneps: Organizatoriskajā ziņā bija super, to varēja sajust arī citur Rīgā, cilvēki runāja dažādās valodās, domāju, ka ekonomiskais pienesums būs pat lielāks, nekā solīts. Sportiski ļoti interesants čempionāts, aizraujošas spēles, kāds no favorītiem izkrita, kāds nospēlēja labāk, nekā gaidīts. Vai šis bija visu laiku stiprākais Eiropas čempionāts? Grūti pateikt. Zvaigžņu vēlme spēlēt un kaut ko sasniegt – tas bija ļoti iespaidīgi. Alperens Šenguns progresējis, Jannis Adetokunbo un Lauri Markanens savā līmenī. Lukas Dončiča restarts pēc traumām, svara nomešanas bija patīkams pārsteigums, nesa Slovēniju vienatnē.
Vai tu uzdrošinātos Dončičam trešajā minūtē iedot tehnisko piezīmi, ja būtu tiesnesis?
Ja vien nepateica ko personisku, pazemojošu, tad teiktu, ka vispirms bija jādod brīdinājums. Tehniskā piezīme spēlei piešķīra neveselīgu gaisotni, vēl divas apšaubāmas piezīmes.
Bet kopumā čempionātā tiesneši strādāja ļoti labi, katra viņu kustība ir nofilmēta un izanalizēta.
Tajā pašā laikā visi ir cilvēki, kļūdās treneri, spēlētāji un tiesneši.
Ar ko Vācija pēdējos gados ir tik jaudīga?
Ļoti liels sastāva dziļums, vairāki Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāji nemaz nebija izlasē. Viņi ir spēka gados, Francs Vāgners līderis, augstas klases saspēles vadītājs Deniss Šrēders. Daniels Taiss varētu būt līderis jebkurā izlasē, bet te viņam bija atbalsta loma, meistarība atļāva finālā pirmspēdējā minūtē izmest un trāpīt tālmetienu, lai gan līdz tam nebija guvis nevienu punktu. Un nevienam komandas biedram tas nebija pārsteigums.
Latvijas izlases zaudējums astotdaļfinālā ir vilšanās?
Gaidījām vairāk, bet pēc tā, kā gatavojāmies un kā spēlējām pārbaudes spēlēs – objektīvi, varēja redzēt, ka tas nav medaļu sniegums. Daudzās izlasēs bija kāds, kas neatbrauca, novērtēju, ka mums visi bija pieejami, trenējās, centās, viss nodrošināts, par visu padomāts. Nebija izlēcēju. Bet, manuprāt, pietrūka izsalkuma visās pozīcijās – gan uz soliņa, gan laukumā. Nebija sajūtas, ka ir nogribējušies! Katrai komandai ar ierobežotu sastāva dziļumu ir savs pīķa laiks, un laikam šim kolektīvam tas bija Pasaules kausā. Pēc tam mazliet rutīna. Ar šo sastāvu bija maz spēlēts, lai saprastu, kas strādā un kas nestrādā. Viss ir mazās niansēs – nepaņem atlēkušo bumbu, neatbloķē, neaizskrien, tie ir divi punkti. Četras reizes pa divi – astoņi punkti, tik, cik zaudējām Lietuvai. Uzvar komanda, zaudē treneris, bet arī jāskatās plašāk. Tāda komanda kā Igaunija jāuzvar bez trenera un taktikas, meistarības starpība pietiekami liela, lai veči atnāktu un ar pašcieņu apspēlētu. Mums pašcieņa pamodās trešajā ceturtdaļā.
Daudzi saka, ka šī bija vājākā Lietuvas izlase 30 gadu laikā. Piekrīti?
Nē. Pirmkārt, viņiem galvenais treneris ir Rims Kurtinaitis, nevar būt vājākā izlase. Ar kādu enerģiju strādāja, sagatavošanās cikls bija garākais un intensīvākais, iespējams, pat no visām komandām. Kā Jonass Valančūns spēlēja pret Grieķiju! Ja skatās spēlētāju uzvārdus un pārstāvētos klubus – nezinu, domāju, ka noteikti nebija vājākā Lietuvas izlase.
Latvijas izlase uz papīra – šogad mums bija visu laiku stiprākā izlase?
Ja ir tāda kalibra zvaigzne kā Kristaps Porziņģis, tad uz papīra šī noteikti bija visstiprākā. Viņam bija arī augstas kvalitātes partneri, pieredzējuši, labi saspēles vadītāji, cita lieta, kādā viņi sportiskā formā. Bet tikai pēc sastāva jau uzvarētāju nenosaka. Uz papīra Serbija arī bija ļoti laba.
Domāju, ka pēc četriem vai diviem gadiem, ja tiksim uz Pasaules kausu, gan uz papīra, gan dzīvē varam būt spēcīgāki.
Piekrītu teorijai, ka var spēlēt bez garajiem, bet nevar bez ārējās līnijas, līdz ar to, cik labā formā un pārliecībā ir bumbas kontrolētāji, tas nosaka, kāda ir komandas dinamika, ātrums, un arī pārējiem ir vieglāk spēlēt.
2015. gadā Eiropas čempionāts Rīgā atnesa LBS peļņu, par ko uztaisījāt nu jau uzbūvētās Komandu sporta spēļu halles projektu. Kā vajadzētu izmantot šogad nopelnīto?
Pirms desmit gadiem peļņa bija 600 vai 700 tūkstoši, precīzi neatceros. Nelielu daļu sadalījām biedriem, bet ap pusmiljonu aizgāja halles projektam. Kāds ir plāns šobrīd, es nezinu. Jāsaprot, cik liela būs peļņa. Viena būtiska lieta – Latvijas basketbolam vajag vietu, kur realizēt padziļinātu basketbola izglītību, proti, internātu. Kādreiz bija, un es tādā uzaugu, darbojas Lietuvā, Igaunijā, Somijā. Nav jābrīnās, kāpēc somi tik labi spēlē, viņi mērķtiecīgi gāja uz šādu internātu, Lauri Markanens uz NBA draftu aizbrauca no Helsinku akadēmijas. No Latvijas spēlētāji brauc prom 15 gadu vecumā. Latvijā ir internāti airēšanā, riteņbraukšanā, volejbolā, handbolā – Murjāņu sporta ģimnāzijā. Skaidrs, ka LBS nevarēs visu laiku internātu uzturēt, bet varētu ieguldīt sākumā, un tālāk jāveido sadarbības modelis ar valsti.
Vai FIBA un ULEB Eirolīgas konfliktam var redzēt gaismu tuneļa galā?
Gaisma tuneļa galā ir NBA vēlme izveidot Eiropas līgu, tas ieviesīs kārtību. NBA ir biznesa organizācija un parādījusi, ka ASV var pastāvēt, līdz ar to viņi saprot, ko dara. Ieviest šo modeli Eiropas tirgū var būt izaicinoši, bet šis zīmols kopumā sabiedrībā ir spēcīgāks nekā jebkurš basketbola zīmols Eiropā, lai vai cik fanātiski līdzjutēji būtu atsevišķās basketbola lielvalstīs. Jo NBA ir ne tikai par basketbolu, bet arī dzīvesveidu, apģērbiem, mūziku, sekošanu. Spēles rezultāts ASV ir tikai kāds piektais faktors, kāpēc līdzjutēji iet uz basketbolu. No šī projekta Eiropas basketbolam vajadzētu iegūt, FIBA to atbalsta un diezgan cieši sadarbojas.
Kādi tev ir pienākumi darbā FIBA?
Tie abi ir sabiedriskie amati, operatīvo darbu vada FIBA darbinieki. Komisijas vadītāja pienākums ir novadīt sēdes, komunicēt, saprast, kas notiek, bet materiāli jau tiek sagatavoti. Daudz laika neaizņem, bet ir iespēja būt notikumu tuvumā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
