15 °C
Plašākai energokopienu izveidei gaida valdības noteikumus, kuru pieņemšana kavējas. Eksperti uzskata, ka pašlaik energokopienu izveidošana iespējama ļoti ierobežotam cilvēku lokam.
Kas ir energokopienas, un kāpēc tādas būtu jāveido? Energokopienas ir organizācijas, kuru dalībnieki īsteno kopīgus atjaunīgās enerģijas projektus. Atšķirībā no enerģijas tirgotāju darbības specifikas energokopienas tiek veidotas pašu dalībnieku energoapgādes vajadzībām, tāpēc tās pārsvarā ir vietējas organizācijas, skaidro biedrības "Zaļās brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone. Pastāvot arī attālinātās kopienas, kuras virtuāli pārvalda lielākas elektrostacijas, kam var būt dažādas atrašanās vietas. Tieši energokopienu modelis esot ļoti piemērots pārejai uz izkliedēto ģenerāciju, īpaši saules paneļu plašākai integrācijai pilsētvidē, jo mudina plānot pieprasījumu un optimizēt patēriņu atbilstoši konkrētā periodā pašu saražotajam, kā arī no tīkla saņemtās enerģijas cenas un CO2 intensitātes signāliem. Citiem vārdiem – energokopienas ir solis uz viedākām energosistēmām, tāpēc to darbībai ir izstrādāti arī īpaši digitāli risinājumi. Tie nepieciešami, lai, darbojoties kopā ar citiem, dalībnieki saglabātu datu privātumu un varētu ērti vienoties par savstarpējiem norēķiniem, skaidro eksperte.
Energokopienām ir arī savi sociāli mērķi, it īpaši, ja projekti tiek veidoti, lai iekļautu arī maznodrošinātus lietotājus, kuri tā var samazināt enerģijas izmaksas vai uzlabot nekustamā īpašuma stāvokli.
Jebkurā gadījumā energokopienas sniedz gan vides, gan sociālus ieguvumus. Tās var pārvaldīt tikai līdzdarbojoties.
Lai gan lielākoties energokopienas saistām ar elektroenerģiju, tās var veidot, piemēram, arī siltumapgādes vai citās ar energoapgādi un energoefektivitāti saistītās jomās. Gan aktīvie lietotāji, gan kolektīvas iniciatīvas kā energokopienas kļūst par arvien nozīmīgākiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem.
Projekti var atšķirties
Cik sarežģīta ir energokopienu projektu veidošana? K. Pētersone skaidro, ka pats jēdziens "energokopiena" ietver ļoti dažādus piemērus, tāpēc projektu klāsts atšķiras gan pēc mēroga, gan tehniskajiem risinājumiem.
Viens no vienkāršākajiem piemēriem būtu uzstādīt saules paneļus uz daudzdzīvokļu mājas jumta, kas saražo elektrību ne tikai koplietošanas telpu, bet arī dzīvokļu iemītnieku patēriņam. Lai šāds modelis darbotos, jāvienojas par principiem, kā energokopienas dalībnieki veiks patērētās elektroenerģijas uzskaiti un norēķinus gan kopienas ietvaros, gan ar elektroenerģijas tirgotājiem, kas segs iztrūkumu vai uzpirks pārpalikumu. Ja biedru skaits ir liels, energokopiena arī pati var darboties kā elektroenerģijas "tirgotājs" – piemēram, ja tiek nodibināts kooperatīvs, kas attīsta vēja enerģijas projektus un saražoto piedāvā biedriem par zemāku cenu. Pēc šāda modeļa darbojas Beļģijas "Ecopower".
Pievilcīgas varētu būt energokopienu kā apbūves kvartālu attīstības ieceres.
Labs iemesls sadarbībai esot gan pašu ēku dažādība, gan arī to atšķirīgās funkcijas. Piemēram, ir ēkas, kuru jumti ir piemēroti lielākas jaudas elektrostaciju uzstādīšanai, nekā vajadzīgs to individuālajam patēriņam. Savukārt blakus ēkām var būt noderīgi izmantot enerģijas pārpalikumu – tas attiecas ne tikai uz dzīvojamo sektoru, bet arī uz uzņēmumiem un publiskām iestādēm. Turklāt energokopienām ir perspektīva veidot kopīgus enerģijas uzkrāšanas risinājumus, arī saistībā ar elektroauto uzlādi.
Viens no energokopienu piemēriem jau tagad redzams Mārupē – uz vienas sešu dzīvokļu rindu mājas uzstādīti saules paneļi, bet uz daudzdzīvokļu ēkas jumta – saules paneļi un saules kolektori, kas palīdz samazināt mājas iemītnieku elektrības un siltā ūdens rēķinus. Abi projekti realizēti "Interreg" Baltijas jūras reģiona programmas projekta ietvaros, un to lielākoties finansējis ERAF un līdzfinansējumu piešķīris Rīgas plānošanas reģions. Vienas projektā iesaistītās mājas vecākais Jānis Bethers jau iepriekš izteica cerību, ka jaunais energokopienu regulējums būs pietiekami plašs, lai šādu projektu Latvijā kļūtu aizvien vairāk.
Latvijā šajā jomā ir vairākas aktīvākas pašvaldības – "Zaļās brīvības" eksperte uzteic Rīgas enerģētikas aģentūru, Liepājas pašvaldību un Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru par sākto darbu. Arī plānošanas reģioniem esot interese, tie iesaistās veicinošās aktivitātēs – šogad "Interreg" programmas ietvaros energokopienām veltīti projekti aizsākas gan Rīgas plānošanas reģionā (ShareRES), gan Zemgalē (StartSUN). Runājot par abām kaimiņvalstīm, Igaunijā populārākais piemērs ir iedzīvotāju energokopiena bez teritoriālas piesaistes "Energiayhistu", kuras biedri iegulda resursus, lai apgūtu tehniskās prasmes un finansētu jaunus atjaunīgās enerģijas projektus – piemēram, izveidojot 13 kW elektrostaciju uz kādas ēkas jumta Hījumā, ko plānots paplašināt. Igauņu ieteikums ir sākt ar kaut ko nelielu un tad paplašināties soli pa solim. Savukārt Lietuvā Enerģētikas ministrija šovasar atvērusi 18 miljonu līdzfinansējuma programmu kopienu vēja enerģijas projektiem ar maksimālo jaudu līdz 3 MW.
Nevar paļauties
Jautāju ekspertiem, vai pašlaik ir pieejams atbilstošs finansējums energokopienu projektu realizēšanai?
Kā izrādās, kamēr nav līdz galam izstrādāts normatīvais regulējums, publiskais finansējums energokopienām vēl nav pieejams.
Atbalsts energokopienām paredzēts nesen apstiprinātajos Modernizācijas fonda noteikumos, kā arī tiek plānoti finanšu instrumenti ES fondu Kohēzijas programmā. Iespējams, arī populārais EKII finansējums mājsaimniecībām tiks atvērts plašākiem kopienu projektiem. Eksperti izsaka vēlmi, lai energokopienas veidojas sinerģijā ar ēku renovācijas projektiem, uzlabojot ēku tehnisko stāvokli un mazinot enerģijas patēriņu. Tomēr uz īpašu valsts finansiālu atbalstu nevarot paļauties, ieguvumi energokopienām būs lielākoties jāmeklē sadarbībā starp tās biedriem un tehnoloģijās. Galvenais, lai regulējums neliekot šķēršļus un ļauj izveidot vienkāršas energopārvaldības un norēķinu sistēmas, kas nepieciešamas katram biznesa modelim.
Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" energopārvaldnieks Valdis Ratniks uzskata, ka energokopienu izveide un pastāvēšana Latvijā atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 37 prim 7. panta 3) daļai pašlaik ir iespējama tikai ļoti ierobežota skaita indivīdiem. Kāpēc tik strikts vērtējums? "Atbilstoši šī punkta noteikumiem visiem energokopienas biedriem ir jābūt viena elektroenerģijas tirgotāja klientiem, kas ir neiespējami, domājot par vienu daudzdzīvokļu ēku kā potenciālo energokopienu. Otra, manuprāt, būtiska nianse ir tas, ka kopienai ir jāslēdz līgums ar tirgotāju par atlikušās enerģijas atpirkšanu, kas, ņemot vērā Rīgas domes pieredzi, var būt ļoti neizdevīgs darījums," skaidro V. Ratniks. Iekļautā sadaļa likumā nedodot tiesības veidot kopienas, jo ir jābūt izstrādātiem valdības noteikumiem, kuri aprakstīs detalizēti kopienu veidošanu un darbību. Pagaidām atbildīgās ministrijas to vēl neesot izstrādājušas un eksperts secina, ka "Latvijas valdība nevēlas plašu energokopienu attīstību valstī, neskatoties uz ES direktīvā noteikto, kuras galvenais mērķis ir iesaistīt iedzīvotājus enerģijas ražošanā".
Gaida valdības noteikumus
Jaunais energokopienu regulējums, kam vajadzētu vienkāršot enerģijas ražošanu dzīvokļu biedrībām, ir stājies spēkā šā gada sākumā. Tika veikti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) un Enerģētikas likumā, kuros definēti pamatprincipi energokopienu darbībai. Tomēr praksē ar likumu grozījumiem vien nepietiek, jo nepieciešami arī valdības noteikumi, kā elektroenerģija tiks "kopīgota" dalībnieku vidū, kā tiks organizēta norēķinu sistēma, vai energokopienu darbībai būs kādas teritoriālas robežās. Tāpat arī svarīgi skaidrot, kā energokopienās varēs iesaistīties pašvaldības un citas publiskas personas, uzsver Krista Pētersone, piebilstot, ka
diemžēl Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) kavējas ar energokopienu noteikumu publicēšanu apspriešanai, taču progress notiekot.
Piemēram, pagājušajā nedēļā valdībā tika lemts par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, lai nedaudz mainītu aktīvā lietotāja definīciju saistībā ar pāreju uz neto norēķinu sistēmu.
Kā uzzinājām KEM, grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī saistītajos 2014. gada 21. janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" vēl tikai plānots virzīt apstiprināšanai, un tie precizēšot gan neto norēķinu sistēmas, gan energokopienu darbībai nozīmīgā aktīvā lietotāja jēdzienu – uz tiem balstoties, tikšot izstrādāts energokopienu regulējums. Jau pašlaik projekta stadijā ir izstrādāti energokopienu reģistrācijas noteikumi, kas būs daļa no minētā regulējuma. Ministrijā prognozē, ka procesam būtu jānoslēdzas tuvāko mēnešu laikā, tomēr virzība būšot atkarīga arī no tā, cik iesaistītajām pusēm, piemēram, dažādu veidu energokopienu potenciālajiem dalībniekiem, izdosies vienoties par kopējiem principiem.
Baidās no lielražošanas energokopienās
KEM, strādājot pie noteikumiem, liek akcentu uz vairākām lietām. "Pirmkārt, ir būtiski, lai energokopiena primāri kalpotu tās dalībnieku pašu vajadzību nodrošināšanai, un galveno energokopienas ekonomisko vērtību veidotu tieši pašu kopienas dalībnieku iespēja vieglāk kontrolēt un prognozēt savas enerģijas izmaksas. Tas nozīmē, ka energokopienai primāri būtu jāizvairās saražot būtiski vairāk enerģijas, nekā tās biedri spēj patērēt, jo šajā gadījumā būtiski palielinās kopienas ekonomiskie riski saistībā ar neizbēgamām elektroenerģijas cenu svārstībām vairumtirgū," skaidro KEM Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis.
"Fakts, ka kopiena saražo būtiski vairāk elektroenerģijas, nekā spēj patērēt, norāda uz to, ka tajā veiktās investīcijas, iespējams, ir pārāk augstas
un faktiski var veidoties situācija, ka kopienas biedri nevis ietaupa līdzekļus, bet gan pārmaksā un nepamatoti riskē ar lieliem ieguldījumiem."
Tāpat esot jāņem vērā arī tas, ka elektroenerģijas tirgotāju interese par saules paneļu saražotās enerģijas iepirkšanu no šo iekārtu īpašniekiem nākotnē var arī samazināties, un energokopienas optimālajam modelim būtu jācenšas šo kopienu dalībniekus padarīt neatkarīgākus no citu tirgus spēlētāju uzņēmējdarbības riskiem, vienlaikus neradot nelabvēlīgu ietekmi elektroenerģijas tirgum un citiem lietotājiem. Otrkārt, lai energokopiena spētu stiprināt kopējo energosistēmas stabilitāti un sniegt lielāko labumu tās biedriem un pārējai sabiedrībai, esot svarīgi veicināt to, lai maksimāli daudz no tās saražotās enerģijas tiktu izlietota tad, kad tā tiek saražota, skaidro G. Valdmanis. Tiesa,
šādas ražošanas un patēriņa iespējas raksturīgas tieši juridisku personu, piemēram, pašvaldību un ražošanas uzņēmumu, veidotām energokopienām,
tāpēc KEM sola pievērst uzmanību tam, lai regulējums būtu veicinošs arī šāda veida energokopienu dalībnieku aktivitātēm. Būtisks izšķiršanās jautājums esot par to, vai energokopienām ir paredzami vērā ņemami teritoriāli ierobežojumi. Dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, Spānijā, tie ir noteikti pietiekami stingri, bet ir iespējams rast argumentus arī par labu liberālākiem risinājumiem, piemēram, ja tiek stimulēts enerģijas patēriņš brīdī, kad tā tiek saražota. Ministrijā skaidro, ka, piemēram, Spānijā, energokopienas tiek veidotas ļoti ierobežotā administratīvā teritorijā, un pārsvarā tās izvēlas saražot ne vairāk elektroenerģijas, kā spēj patērēt. Šobrīd KEM neplānojot specifiski mērķētu atbalstu tieši energokopienām, bet atgādina, ka joprojām tiek nodrošināts atbalsts gan privātpersonām, gan juridiskajām personām ar finanšu un attīstības institūcijas "Altum" starpniecību tieši atjaunojamās enerģijas iekārtu un tehnoloģiju investīcijām, ko attiecīgi varot izmantot arī energokopienu darbībai. Ņemot vērā to, ka šobrīd energokopienām vēl nav ieviesta specifiska reģistrācijas procedūra, šobrīd varot runāt par atsevišķiem elektroenerģijas ražotāju un patērētāju sadarbības modeļiem, kuros elektroenerģijas patērētāja, kas vienlaikus ir arī ražotājs, un citu, ģeogrāfiski tuvu izvietotu lietotāju sadarbība gan no saimnieciskā, gan tehniskā viedokļa ir ļoti līdzīga energokopienas darbībai. Šādi lietotāju sadarbības modeļi sekmīgi strādājot arī atsevišķos lielos ražošanas uzņēmumos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
