Asiņainie dimanti Beļģijā. Kāpēc neapstrādātie dimanti no Krievijas turpina plūst uz Eiropu

Agnese Rekšņa / Latvijas Avīze

2023. gada 28. jūlijs, 15:05

Klausies ziņu audio formātā

2023. gada 28. jūlijs, 15:05

Visi aptaujātie beļģi nevēlētos pirkt dimantus, kas nāk no Krievijas, jo saprotot, ka šādi finansē asinsizliešanu Ukrainā. Taču Beļģijas valdība pretojas tirdzniecības embargo noteikšanai, baidoties zaudēt ienesīgo biznesu.

Foto: Shutterstock

Dimanti ir trešā lielākā Krievijas eksporta prece pēc naftas un gāzes. 2023. gada janvārī Beļģijā tika importēti neapstrādāti dimanti no Krievijas, kuru vērtība bija par trešdaļu lielāka nekā gadu iepriekš. Taču Eiropas Savienības sankcijas neparedz dimantu tirdzniecības ierobežošanu.

Antverpene – dimantu centrs

Lielākais dimantu tirdzniecības centrs pasaulē nav meklējams kādā no labi zināmajām metropolēm, bet gan Antverpenē. Pēc laikraksta "The New York Times" aprēķiniem, šim nelielajam rajonam iziet cauri 84% no visiem pasaules neapstrādātajiem dimantiem.

Antverpene kā dimantu pilsēta ir zināma jau kopš 15. gadsimta, kad lielu daļu no dimantu apstrādes darbiem veica ebreji. Otrā pasaules kara laikā Antverpenes dimantu centrs cieta un izsīka, jo daudzi šī rūpala darbinieki bija devušies prom. Pēc kara pilsētas mērs iedrošināja aizbēgušos atgriezties. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados dimantu apstrādes bizness Antverpenē piedzīvoja kritumu, jo daudzi uzņēmumi lētāka darbaspēka meklējumos pārcēlās uz Indiju. Lai arī mūsdienās liela daļa no dimantu apstrādes notiek ārpus Eiropas, neapstrādātie dimanti joprojām bieži vien šķērso Antverpeni.

Krievijas dimanti Antverpenē

2023. gada janvārī Beļģijā tika importēti neapstrādāti dimanti no Krievijas, kuru vērtība bija 132 miljoni eiro, rādot 36% kāpumu salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad tika importēti tikai 97 miljonus eiro vērti dimanti.

Tomēr Eiropas Savienības desmitā sankciju pakete, ko izziņoja 2023. gada 24. februārī, atkal neparedzēja dimantu iekļaušanu, lai gan tā ir trešā lielākā eksporta prece no Krievijas – pēc naftas un gāzes.

Krievijas valsts dimantu kompānijas "Alrosa" izpilddirektors Sergejs Ivanovs bija viens no pirmajiem oligarhiem, ko ASV pakļāva sankcijām, kad Krievija iebruka Ukrainā. Lai gan citas preces, piemēram, ikri un degvīns, bija iekļautas Eiropas Savienības sankciju sarakstos, dimanti nebija starp tām.

Šādi iepirkti dārgakmeņi no Krievijas palīdz finansēt Vladimira Putina veiktos kara noziegumus Ukrainā. Eiropas Parlamenta deputāti no Beļģijas ir pauduši, ka sankcionēt dimantu tirdzniecību nebūtu ekonomiski efektīvi, jo tas tikai sodītu vienu Eiropas Savienības dalībvalsti, proti, Beļģiju, turklāt Krievija vienkārši pārdotu dimantus citur. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot Beļģijas parlamentu, lūdza deputātus apturēt dimantu importu no Krievijas.

Beļģijas tālākie soļi

Beļģijas premjerministra Aleksandra de Kro vadītā valdība izteikusi vēlmi noteikt starptautisku nostāju dimantu jautājumā un jau mēnešiem pretojas embargo, ko prasa citas ES valstis, tostarp Latvija. Premjerministrs uzskata, ka vienošanās ir nepieciešama ne tikai starp ES dalībvalstīm, bet arī ar citām G7 valstīm, jo tās kopā veido 70% no globālā dimantu tirgus.

Šī pieeja nozīmē, ka ASV un Kanādai būtu jāizdara spiediens uz Indiju un Kataru, lai novērstu Krievijas dimantu eksportu caur tām.

Lai gan G7 samitā maijā lielvalstis nevarēja vienoties par Krievijas dimantu tirdzniecības aizliegumu, tomēr valstu līderi solīja turpināt diskusijas. Dimanti bieži vien pārvietojas caur vairākām valstīm, tāpēc G7 līderi vēlas izstrādāt tehnoloģiju, kas atļautu noteikt dimantu izcelsmes vietu.

Pētījumi rāda, ka 100% no intervētajiem fokusa grupās Beļģijā izteikušies, ka viņi nevēlētos pirkt dimantus, kas nāk no Krievijas. Dalībnieki saprotot, ka, iegādājoties dimantus, tiešā veidā finansē asinsizliešanu Ukrainā.

Ekonomisti izceļ, ka problēmas izraisa neskaidrības šajos jautājumos. Antverpenes dimantu rajonā darbojas ne tikai lielie dimantu tirgotāji, bet arī mazāki tirgotāji, kuriem ienākumi no Krievijas dimantu tirgus līdz šim ir bijuši svarīgi. Maijā Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels norādīja, ka Krievijas dimantu tirdzniecība tiks ierobežota, taču konkrētāks rīcības plāns vēl nav izstrādāts.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.