12.3 °C
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) Briselē 19. jūlijā notikušajā gadskārtējā konferencē norādīja, ka Eiropas Savienībai (ES) jādara daudz vairāk, lai risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu un gādātu par neaizsargātajiem iedzīvotājiem. Pēc "Eurostat" 2023. gada jūnija datiem, aptuveni 42 miljoni jeb 9,3% cilvēku ES teritorijā iepriekšējā ziemā nav spējuši uzturēt savu mājokli pietiekami siltu.
Nedaudz labāka situācija bijusi 2020. un 2021. gadā, kad enerģētiskā nabadzība skārusi attiecīgi 8% un 6,9% ES iedzīvotāju, taču pērn Krievijas iebrukums Ukrainā un sekojošais enerģijas cenu pieaugums radījis grūtākus apstākļus vēl mūsdienās nepieredzēti lielam cilvēku skaitam.
EESK uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāizstrādā skaidra stratēģija, kas ļautu visiem politiskajiem līmeņiem – vietējam, valsts un Eiropas līmenim – darboties kopīgi un citam citu atbalstīt. Ar "RePowerEU" jeb Atjaunošanās un noturības mehānisma fonda līdzekļiem vien nepietiks, arvien vairāk jākoncentrējas uz atjaunīgajiem energoresursiem un vietējām energokopienām.
"Lēmumu pieņēmējiem būtu jāpievērš uzmanība tam, ka energoapgāde ir sabiedrisks pakalpojums, un
gaidāmajai elektroenerģijas tirgus reformai ir jāgarantē, no vienas puses, ilgtspējīga un uzticama piegāde, un, no otras puses, iedzīvotāju tiesības uz enerģiju,"
konferencē uzsvēra EESK pastāvīgās grupas "Enerģētika" priekšsēdētājs Andress Barselo Delgado.
Latvijas pārstāve kritizē valdības politiku
EESK Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētās nodaļas (TEN) prezidentes amatā 2020. gadā pirmo reizi Baltijas valstu vēsturē ievēlēta pārstāve no Latvijas Baiba Miltoviča, kura ir arī biedrības "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija" valdes locekle, starptautisko un ES lietu padomniece.
Sarunā Baiba Miltoviča atzina, ka EESK atzinumos un priekšlikumos ieklausās ES institūcijas, taču dalībvalstis diemžēl lielākoties Eiropas aktīvo pilsoņu pozīciju ignorē vai izliekas, ka tā nav saistoša, un praksē iznāk, ka realizē savu, katrā valstī savādāku politiku.
"Virkne ES sabiedrisko organizāciju uzskata, ka enerģētisko nabadzību ir iespējams risināt ar atjaunojamās enerģijas instrumentiem. Tomēr pagājušajā mēnesī Eiropas Revīzijas palāta
publicēja ziņojumu, kurā paustas bažas, ka ES dalībvalstīs nav pietiekama finansējuma, lai 2030. gada klimata mērķus sasniegtu.
Nacionālajos enerģētikas un klimata plānos konstatēts, ka finansējums ir neskaidrs, jo īpaši attiecībā uz atjaunojamo enerģiju.
Mēs redzam, ka paši iedzīvotāji bieži vien ir gatavi investēt pašpatēriņā vai kopienas patēriņā, ja viņi saprot, ka tas ir izdevīgi. Dalībvalstīm un politikas veidotājiem būtu jāmudina, jāatbalsta un jādod iespēja cilvēkiem kļūt ne tikai par enerģijas patērētājiem, bet arī par enerģijas ražotājiem savām vajadzībām, vai veidojot vietējās enerģētikas kopienas. Enerģijas tirgus dalībvalstīs jāorganizē tā, lai patērētāji, kas ražo arī savu elektroenerģiju, no pašu saražotās elektroenerģijas, pat ja viņi to ievada tīklā, varētu gūt pēc iespējas lielāku labumu.
Taču tā nenotiek, un to redzam arī Latvijas gadījumā, kur neveiksmīgi īstenoto augsto enerģijas cenu apkarošanas pasākumu sekas ir mājsaimniecību ienākumu sarukums inflācijas ietekmē. ES izdotie noteikumi dalībvalstīm ļauj veikt ārkārtas pasākumus, lai enerģijas patērētājus aizsargātu no izmaksu pieauguma. Tāpēc nav pamatoti un saprotami, kādēļ 1. jūlijā Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi tādus elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas situāciju iedzīvotājiem padarījusi vēl sarežģītāku. Sabiedrībai nav skaidrs, kāpēc SPRK izmaksu izvērtēšanas procesā neņēma vērā Latvijas sociāli ekonomisko situāciju un atpalicību no citam ES dalībvalstīm.
