Saruna ar Eiropas Parlamentā pirmo reizi ievēlēto Mārtiņu Staķi ("Progresīvie"), kurš pievienojies "Eiropas zaļo un Eiropas brīvās alianses" grupai.
Iepriekš Staķis bijis Rīgas mērs un Saeimas deputāts, un ir zemessargs.
Mārtiņ, jums Briselē, Berlaimonta namā viss jauns un apgūstams. Kā esat iejuties?
M. Staķis: Ir teiciens, ka deputāti pirmajā sasaukumā mācās, otrajā strādā un trešajā atpūšas. Es negribētu strādāt gluži šādā secībā, vēlos, lai darbs notiek jau pirmajā ievēlēšanas reizē. Eju pēc vēlētājiem solītās programmas. Esmu ieguvis vietas savai interesei atbilstīgās komitejās, kuras atbild par aizsardzību, ārlietām, reģionālo attīstību. Vienā no tām – drošības un aizsardzības jautājumos – saņēmu visai augsto koordinatora amatvietu. Pagaidām tā ir apakškomiteja, bet to virza par pilnu komiteju, kurā skatīt būtiskās aizsardzības lietas. Tur varam sasniegt labu rezultātu, jo deviņu deputātu vidū darbojas vēl viens latvietis Reinis Pozņaks, ir aktīvi lietuvieši, igauņi.
Aizsardzības komisārs Eirokomisijas sastāvā būs pirmoreiz, un par to izvēlēts Lietuvas ekspremjers Andrjus Kubiļus. Tam ir nozīme, vai ne?
Ar Kubiļus kungu tikāmies, un ir labi, ka esam no viena reģiona.
Sapratāmies bez vārdiem visās aktualitātēs, jo viņam nav nekādu rozā briļļu par to, kur dzīvojam un kas mums draud. Lai Kubiļum veiksme pārliecināt dienvideiropiešus, tas nebūs vienkārši.
Augstā pārstāve ārlietās ir Igaunijas bijusī premjere Kaja Kallasa, arī šai jomā būs sekmīga sadarbība. Savukārt Reģionālā komiteja nodarbojas ar Kohēzijas fondu sadali 400 miljardu eiro apmērā. Tur vēlamies celt trauksmi, ka birokrātija nomāc tiktāl, ka projektiem pat nevaram pieteikties! Ik uzņēmumā jādibina speciāla nodaļa, kas saražo atskaites, izpilda dokumentāciju!
Galvenais birokrātijas apkarotājs – komisārs no Latvijas Valdis Dombrovskis!
Bet ne attiecībā uz kohēziju, tas būs cita komisāra itālieša Fito rokās.
No vēlēšanu programmas – kādus darbus grasāties veikt pirmām kārtām?
Pirmā tēma, ar ko esmu nācis Latvijas politikā un Eiropas politikā, ir aizsardzība. Ceru, mums izdosies izveidot nopietnu ES aizsardzības sistēmu. Paskatieties, Eiropas Savienībai ir otrs lielākais budžets aizsardzībai aiz ASV, saskaitot kopā dalībvalstu ieguldījumus. Vai esam otrajā vietā pēc mūsu aizsardzības spējām? Pilnīgi noteikti, ne.
Par to runājām ar Kubiļu, kā veikt ieroču, militārās tehnikas standartizāciju, lai nebūtu 26 dažādas sistēmas, un ko var līdzēt Eiroparlaments. Daudzmaz jāsāk spiest uz efektivitāti.
Būsim godīgi, citu Eiropa nevar ietekmēt, kā attīstīt militāro industriju. Tam nepieciešams grūdiens, lai kaut kas no ražošanai atvēlētiem līdzekļiem nonāktu arī Latvijā un lai ražotu pēc vienota standarta. Trešā tēma, pie kā jāstrādā, ka dabūjam naudu Eiropas aizsardzības līnijas izbūvei, kas jāparedz jau 2025. gada budžetā.
Teicāt, ka dienvidnieki uz ES ārējo drošību lūkojas caur rozā brillēm. Vai nav iespaids, ka Eiroparlamentā ievēlēti daudzi kolēģi, kuri ir "par miera sarunām starp Krieviju un Ukrainu" vai atklātāki un slēptāki Putina sabiedrotie?
Atbalsts Ukrainai mūsu grupā ir simtprocentīgs, bet ir cilvēki, kuri tiešām tic, ka ar Maskavu iespējams vest sarunas. Kuri uzskata, ka atļauja Ukrainai lietot tālās darbības ieročus veicina eskalāciju. Šādu eirodeputātu ir gana daudz. Labā lieta, ka esmu dzimis, audzis Padomju Savienībā un varu stāstīt kolēģiem savu pieredzi. Domāju, viens otrs tādējādi tiek pārliecināts. Viņi jau nevar iedomāties, kā ir, kad, ejot pa ielu, tev pienāk klāt un pieprasa cigareti. Tad – iedot piepīpēt. Iedod piepīpēt un iedod pa purnu! Tāda bija mūsu bērnība. Jau zēnībā zinājām, ka tādi saprot tikai stingru valodu.
Vai tiesa, ka jūsu "Eiropas zaļo un Eiropas brīvās alianses" grupā kādreiz strādāja Ždanok kundze?
Tas bija nosacījums no "Progresīvo" puses, pievienojoties grupai 2021. gadā – vai nu Ždanoka, vai mēs. Šāda pozīcija bija arī lietuviešiem un citiem.