R. Zīles kontekstā vairākkārt dzirdēts, ka viņam kā viceprezidentam ir pienākums vadīt arī EP sēdes. To viņš dara latviski. Līdz ar to latviešu valoda izskan plašajā Eiropas auditorijā. R. Zīle arī sarunā uzsver, ka latviešu valoda ir pirmā no Baltijas valstu valodām, kurā tiek vadītas parlamenta sēdes: "Ir bijušas situācijas, kad dodu vārdu Eiropas Komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim un arī deputātei Sandrai Kalnietei, un viņi arī runā latviski no Eiropas Parlamenta tribīnes, piemēram, par atbalstu Ukrainai."
Nenoliedzami, tas ir nozīmīgi, tomēr tam vairāk ir simboliska ietekme.
S. Kalniete uzskata, ka lielajā finansējumā, kas no ES budžeta nonāk Latvijā, piemēram, šis septiņu gadu budžets atvēl mūsu valstij ap desmit miljardiem, parādās arī Latvijas eiroparlamentāriešu ietekme. Deputāti cenšoties panākt arī to, lai Latvijā nonāk nauda no dažādām citām ES finanšu programmām. Kā piemēru viņa min Atveseļošanās un noturības mehānismu, kas palīdz tikt galā ar kovida sekām. S. Kalniete gan atzīst: finansējumu Latvija jebkurā gadījumā saņemtu, taču eiroparlamentāriešu varā ir censties to palielināt. Lai tas izdotos, ļoti svarīgi atrast sabiedrotos. Piemēram, ziemeļvalstu un Baltijas valstu deputāti kopā ir 87, un tas nebūt nav maz. "Tas ir diezgan ietekmīgs skaits, esam sadalīti dažādās komitejās," stāsta politiķe. "Tāpēc varam risināt dažādas lietas, kas katrai no šīm valstīm ir svarīgas. Kad ir kāds jautājums, kas Latvijai ir vitāli svarīgs, varu rēķināties ar piecu pārējo, kā arī Polijas un citu dalībvalstu atbalstu, ja man un kolēģiem izdodas viņus pārliecināt."
Ļoti veiksmīgs šādas sadarbības piemērs bijis sasaukumā, kas darbojās līdz 2014. gadam, kad tika izstrādāta kopējās lauksaimniecības politikas reforma. Tad izdevās ievērojami paaugstināt finansējumu lauku attīstībai un tiešmaksājumiem. Eiropas Komisija (EK) piedāvājusi 142 eiro par hektāru, taču izdevies panākt, ka maksās 193 eiro par hektāru. Tiesa, to izdevies sasniegt sadarbībā ar valdībām un nevalstiskajām organizācijām.
Savukārt pērn, sadarbojoties ar R. Zīli, izdevies nosargāt ikgadējo finansējumu "Rail Baltica", ko deputāti no Rumānijas mēģināja iegūt savas valsts infrastruktūras vajadzībām. "Tā ir savstarpējā valstu konkurence. Visu laiku ir jābūt ļoti, ļoti modram," tā savu ikdienu raksturo S. Kalniete.
R. Zīle piebilst, ka Eiroparlaments tiešā veidā nedala naudu dalībvalstīm. Tas pieņem septiņu gadu ES budžetu, arī tajā nav tiešas dotācijas kādai no valstīm, taču tiek noteikti kritēriji, pēc kādiem finansējums tiek sadalīts, un EP deputāti var ietekmēt kritērijus, pēc kādiem nauda tiek dalīta, un censties panākt, lai tie pēc iespējas vairāk atbilstu viņu valstij. Protams, ir prasmīgi jāmeklē sabiedrotie, kam arī būtu izdevīgi tieši šādi kritēriji.
Ždanokas fenomens
Politologs M. Andžāns norāda, ka jānodala EP deputātu ietekme Briselē un tepat Latvijā. Arī pašu mājās ietekme ir, jo finansējums deputāta darbībai paredz biroju un darbiniekus Latvijā, kā arī dod iespēju aicināt Latvijas iedzīvotājus viesos uz Eiropas Parlamentu. M. Andžāns atzīmē paradoksālu situāciju: faktiski EP finansējums lielā mērā ļāvis izdzīvot Tatjanas Ždanokas partijai "Latvijas Krievu savienība", jo finansējums viņas kā eiroparlamentārietes darbībai uzturējis arī šīs partijas biroju, bet kā savus palīgus T. Ždanoka algoja partijas aktīvistus.
"Ja nebūtu Ždanokas amata Eiropas Parlamentā, Krievu savienība ātrāk beigtu pastāvēt," ir pārliecināts M. Andžāns. "ES likumdošanas procesā Ždanokai ietekmes nav bijis, taču domāju, ka savu vēlētāju acīs viņa bija gana ietekmīga, jo visu laiku bija kā skabarga acī, skaļi un konsekventi iestājās par to, ko aizstāvēja. Latvijas intereses gan tās nebija, bet tāda nu reiz ir demokrātijas cena, ka Latvijai uz Briseli nācās sūtīt arī šādu deputātu."
Kādi būs jaunpienācēji?
Tagad gan ne T. Ždanoka, ne arī kāds cits no šīs partijas EP vairs nav pārstāvēts. M. Andžāns lēš, ka tāpēc jaunā sasaukuma deputāti varētu vairāk atbilst Latvijas interesēm nekā līdz šim, kaut, protams, vēl "jāskatās, ko darīs Ušakova kungs, ko darīs Krištopana kungs". Kā zināms, bijušais Rīgas mērs, saskaņietis Nils Ušakovs Briselē vismaz pagaidām nekādas simpātijas Kremlim nav izrādījis; darbojas otrajā lielākajā politiskajā grupā – sociāldemokrātos. V. Krištopans "Latvija Pirmajā vietā" gan saistījies ar jaunu grupu "Patrioti Eiropai", kurā ir arī prokremliski spēki.
"EU Matrix" vērtē ne tikai atsevišķus deputātus, bet arī valstu delegāciju ietekmi kopumā. Tās gan tiek vērtētas aprakstoši, bez punktu un vietu reitingā piešķiršanas. Par Latvijas delegāciju iepriekšējā sasaukumā teikts, ka tā bijusi diezgan ietekmīga gan aktīvas darbības likumdošanā dēļ, gan ar amatiem, gan arī nodibinātajiem sakariem. Piemēram, transporta jomā Latvijas delegācija pat bijusi otra ietekmīgākā. Nākotne gan netiek zīmēta tik spoža, vērtētāji uzsver, ka daļa jaunievēlēto deputātu nāk no EP nezināmām partijām.
R. Zīle gan vērtē, ka delegācija ir ļoti pieredzējusi (bijušie premjeri un mēri) un cienījama. S. Kalniete uzskata, ka Latvijai par labu nāks tas, ka pirmo reizi vēsturē pat septiņi EP ievēlētie ir ar skaidru nacionālo stāju. Iepriekšējā delegācijā tādi bijuši tikai pieci, bet pārējiem trīs nostāja bija vai nu neskaidra (N. Ušakovs un Andris Ameriks), vai atklāti naidīga (T. Ždanoka).
Vai jaunievēlētie deputāti varētu panākt, lai ES piešķir papildu finansējumu "Rail Baltica" būvei? M. Andžāns spriež, ka tas būtu grūti, jo tad nepieciešamas izmaiņas ES daudzgadu budžetā un par to pamatā lemj Eiropas Komisija. Taču kopumā jaunā Latvijas delegācija, viņaprāt, varētu būt pat ietekmīgāka nekā līdzšinējā, jo ievēlēta virkne pieredzējušu un Latvijas interesēm atbilstošu deputātu.
Reinis Pozņaks, kas ievēlēts no "Apvienotā saraksta", ir vienīgais bez iepriekšējas pieredzes politikā, tomēr, ja viņš koncentrēsies uz tematu, ko pārzina – Ukrainu –, tad varētu gūt ietekmi netipiski īsā laikā un "izdarīt interesantas lietas".
Pieņemot, ka T. Ždanokas pēdās neviens neies, M. Andžāns prognozē, ka no Latvijas ievēlētajiem deputātiem nu būs vairāk laika aizstāvēt Latvijas intereses, jo iepriekš latviešu eiroparlamentāriešiem daudz laika nācās patērēt, lai "apkarotu Ždanokas aktivitātes", proti, nācās sniegt pretargumentus, kad T. Ždanoka izplatīja dažādas sūdzības par Latviju.
"Tieši tā!" piekrīt S. Kalniete. "Visus šos 15 gadus Eiroparlamentā es nemitīgi nodarbojas ar jautājumiem, kas nav manā komitejā. Gāju uz Pieprasījumu komiteju, lai runātu ar tās vadību, jo citi deputāti ne vienmēr saprot Latvijas situāciju, to, kā tā vēsturiski veidojusies. Tam ir tērēts ļoti daudz laika un darba!"
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
#BalsojamEiropā
0 °C
