3.7 °C
Krievijas dezinformācijas mašīna tagad lielu daļu samazgu resursa mobilizējusi pret Gruzijas politiķiem un pilsoņiem, kas iebilst pret vēlēšanu falsificēšanu savā zemē un nespēj mierīgi noskatīties, kā iepriekš uz Eiropu stūrējušo valsts kuģi nu griež uz Maskavu.
Vislielākais naida un melu vilnis nāk pār pašreizējo Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili. Viņas pilnvaru laiks noslēdzas 29. decembrī, bet viņa paziņojusi, ka neatstās amatu līdz leģitīma parlamenta ievēlēšanai, jo 26. oktobra parlamenta vēlēšanu rezultāti uzskatāmi par viltotiem.
Apmelojumu straume
Interesanti, ka krievu valodas sociālo tīklu segmentā var atrast Zurabišvili salīdzinājumus ar bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, bet ne jau kā kaut ko pozitīvu. Abas mūža lielāko daļu pavadījušas trimdā, kur guva izglītību un veidoja karjeru, kas ļāva attīstīties līdz valsts vadītāja līmenim dzimtajā zemē. Maskavieši priecājas, ka gruzīni savu "atbraucēju" nu "padzīs vai ieslodzīs cietumā" – lieta, ko latvieši "diemžēl" savulaik neesot izdarījuši ar Vīķi-Freibergu...
Toni pagājušajā nedēļā uzdeva Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) runassieva Marija Zaharova, kurai daudzu Eiropas amatpersonu nostāju tīk izskaidrot ar it kā "senču nacistisko pagātni". Gruzijas prezidentes radi nosaukti par "nacistu kolaborantiem".
Tādi bijuši gan prezidentes tēva brālis, gan mātes brālis, kas kara laikā Francijā fotografējušies kopā ar vācu virsniekiem. Visa Zurabišvili "ģimenele" bijuši rusofobi.
Citējot Krievijas oficiālo ziņu vietni "RIA Novosti": "Jaunībā Zurabišvili aktīvi tusēja ar ukraiņu banderiešiem, bet viņas tēvocis, dzīvojot Parīzē, iedvesmoti sadarbojās ar vācu okupantiem." "Zurabišvili cenšas sagādāt krieviem nepatikšanas, bet gruzīnus šajā procesā izmantot kā zemcilvēkus (savārstījuma autore lieto vācu nacisma laikā propagandā lietoto "Untermensch"), kam masveidā jāiet bojā par prieku baltajiem kungiem," tā Krievijas ziņu aģentūra. Krievijas valsts drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, eksprezidents Dmitrijs Medvedevs Zurabišvili nosaucis par "nekaunīgo muļķi" (наглая дура – kriev.). Kremļa publika ir sajūsmā.
Salomes Zurabišvili radinieks, tulkotājs un filozofs Georgs Zurabišvili patiešām tika apsūdzēts sadarbībā ar nacistiem un pazuda 1944. gada juku laikos. Taču tas nav noslēpums, jo par to 2006. gadā rakstījusi pati nākamā prezidente. Dezinformatori klāsta, ka viņa oficiālajā biogrāfijā neesot pieminējusi mātesbrāli Mihailu Kediu, kurš Otrā pasaules karā dienēja no gruzīnu emigrācijas aprindām saformētajā Gruzīnu leģionā, kas cīnījās vācu pusē. Arī tas nav noslēpums, un arī par viņu Zurabišvili ir rakstījusi. Turklāt, vai mūsdienu valsts galvas īsajā oficiālajā biogrāfijā būtu jāizklāsta dzimtas koks ar atzarojumiem?
Mājieni par militāriem draudiem
Zurabišvili esot prezidente ar "iztecējušu derīguma termiņu", tāpat kā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievijas oficiozs "RIA Novosti" viņu burtiski lamā par "cietsirdīgu veceni", kas mudinot iziet protestos studentus un skolēnus, "lai kāds bērns ciestu vai pat ietu bojā" un kalpotu par mobilizējošu simbolu.
Daudzas Krievijas melu vietnes klāsta, ka Zurabišvili "izvedusi ielās 10–12 gadus vecus bērnus", lai kāds no tiem tur kļūtu par "sakrālo upuri", kādi figurē Kremļa dezinformatoru sazvērestības teorijās. Gruzijas opozīcija un prezidente gribot upurus par katru cenu, jo citādi viņu pusē neesot "ne taisnības, ne vairākuma", kā to apgalvo lapa "Eurasia daily". Brīžiem pavīd arī draudi. Tā vietne "Vojennoje obozrenije", kas uzskata sevi par "analītisku", pauž, ka Zurabišvili trimdas gados Rietumos ("fašistiskojošajos Rietumos") izveidota par "lielisku pretkrieviskās politikas instrumentu", taču atkārtot Ukrainas maidanu Gruzijā viņai neizdošoties. Gruzija militāri esot daudz vājāka par Ukrainu, un arī tās ģeogrāfiskais stāvoklis ir sliktāks, jo vajadzības gadījumā ļauj vieglāk nošķirt no ārpasaules. Turklāt Gruzijā labi atceroties 2008. gada karu.
Propaganda apjūsmo "Gruzijas sapni"
Pret valdošo "Gruzijas sapni", tā premjeru Irakliju Kobahidzi un nesen nozīmēto prezidentu, eksfutbolistu Mihailu Kavelašvili attieksme, saprotams, ir pilnīgi pretēja. Uz nākamo prezidentu, kā apcer "RIA Novosti", cerīgi raugoties ne tikai Gruzijas ļaudis: "Viņa politiskie uzskati intuitīvi ir saprotami visiem postpadomju telpas iedzīvotājiem – abpusēji izdevīgs miers ar Krieviju, cieņa pret valsts tradicionālajām vērtībām un kristīgo baznīcu, kā arī tiekšanās izpildīt [Gruzijas] konservatīvā iedzīvotāju vairākuma vēlmes." Savukārt darbos promaskaviskais premjers Kobahidze vēlas "atteikšanos no visnepatīkamākajām Rietumu dienaskārtības izvirtībām".
Gruzijas jautājumā Kremļa propaganda strādā greizo spoguļu stilā. Par sacelšanos sauc nevis notikumus Tbilisi ielās, bet gan "Gruzijas sapņa" "neatkarīgo" politiku.
Attiecīgi varoņi ir nevis demonstranti, bet tie, kas varu cenšas paturēt apšaubāmā veidā. Rietumi esot šausmās, jo "notikumi Gruzijā parāda vēl citām, jau tāpat uz dumpi gatavām tautām, ka neatkarīgiem būt ir iespējams". Proti, ceļš uz atkarību no Krievijas arī ir tā īstā "neatkarība". Kas ir tie, kuri pret tādu "laimi" protestē? Ne jau paši gruzīni, bet gan "politisko prostitūtu internacionāle" – "visādi bēgļi", krievi, kas, vairoties no iesaukšanas Krievijas armijā, emigrējuši uz Gruziju, vēl "iesūtītie ukraiņu kazaciņi, kaut kādi nesaprotami baltieši, visu iespējamo Rietumu nevalstisko organizāciju pārstāvji". No Maskavas raugoties, Rustaveli prospektā regulāri sanākot "huligānu bari", bet Rietumu mediji lejot pār Gruziju melu straumes. Nosodīts arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš sociālajos tīklos bija izplatījis savu aicinājumu uz noregulējumu Gruzijā.
"Absolūti nesaprotami, kādēļ ārvalsts prezidents izlēmis tik neveikli un nekaunīgi iejaukties suverēnas valsts lietās, valsts, kuras vēsture būs senāka nekā Francijai,"
sašutusi "RIA Novosti". Turpat tā pauž cerību, ka "Gruzijas sapnim" viss izdosies: "Krievijai un Gruzijai bija grūti momenti, taču šodien mēs ar patiesām simpātijām sekojam tam, kā vietējie politiķi cenšas noturēt savas tautas suverēnās tiesības."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
