Turcijas parlaments otrdienas vakarā atbalstīja Zviedrijas uzņemšanu NATO, ļaujot ziemeļvalstij pārvarēt priekšpēdējo barjeru ceļā uz dalību aliansē.

Lai iestātos NATO, Zviedrijai vēl jāsaņem Ungārijas piekrišana, ņemot vērā to, ka jaunas dalībvalsts uzņemšanai nepieciešams visu pašreizējo dalībvalstu atbalsts.

Erdogans tika pārliecināts

Turcijas parlamentā par Zviedrijas uzņemšanu NATO balsoja 287 deputāti, 55 bija pret, bet četri deputāti atturējās. Turcijas prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam vēl jāparaksta Zviedrijas iestāšanās protokols. Tiek uzskatīts, ka tas notiks bez aizķeršanās. "Šodien mēs esam vienu soli tuvāk, lai kļūtu par NATO dalībvalsti," vietnē "X" ("Twitter") paziņoja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.

Zviedrija un Somija pieteikumu dalībai NATO iesniedza 2022. gada maijā, reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Somija par alianses dalībvalsti kļuva 2023. gada aprīlī, bet Zviedrijas ceļš uz dalību NATO ir bijis grūtāks. Ankara ir vainojusi Stokholmu par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, ko Turcijas varasiestādes uzskata par ekstrēmistiskām. Turcijā sašutumu izraisījušas arī Zviedrijā notikušās protesta akcijas, kurās dedzināts Korāns.

Turcijas parlamenta Ārlietu komiteja decembrī deva zaļo gaismu Zviedrijas uzņemšanas protokola ratifikācijai. 

Turcijas amatpersonas norādījušas, ka Zviedrija ir spērusi noteiktus soļus, lai mazinātu Ankaras bažas. Pagātnē Zviedrija bijusi kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) "centrs Eiropā", uzrunājot deputātus, sacīja Turcijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Fuats Oktajs. Tomēr tagad situācija ir mainījusies. Zviedrija ir grozījusi pretterorisma likumus, ierobežojusi PKK finansēšanas iespējas, stingrāk vērsusies pret terorismā vainotajiem, kā arī atcēlusi bruņojuma embargo, ko Stokholma bija noteikusi Turcijai pēc tās militārās vēršanās pret kurdu kaujiniekiem Sīrijā, paziņoja Oktajs, kurš pārstāv valdošo Taisnīguma un attīstības partiju. "Ar PKK saistītām aprindām vairs nav ērtas manevra iespējas Zviedrijā," piebilda ietekmīgais politiķis, skaidrojot lēmumu atbalstīt Zviedrijas iestāšanos NATO. Stokholma arī solījusi ciešāk sadarboties ar Ankaru terorisma apkarošanā un atbalstījusi centienus atdzīvināt sarunas par Turcijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Iznīcinātāji tirgošanās centrā

Erdogans ir atklāti saistījis Ankaras atbalstu Zviedrijas uzņemšanai NATO ar ASV Kongresa piekrišanu pārdot Turcijai 40 iznīcinātājus "F-16" un aprīkojumu, lai modernizētu pašreizējos Turcijas Gaisa spēkus. 

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija oficiāli nav saistījusi "F-16" pārdošanu Turcijai ar tās piekrišanu ratificēt Zviedrijas pieteikumu uzņemšanai NATO. 

Tomēr daudzi ietekmīgi politiķi Savienoto Valstu Kongresā ir atklāti pateikuši, ka neatbalstīs militāro lidmašīnu pārdošanu Turcijai, ja tā neļaus Zviedrijai iestāties aliansē. Baidena administrācijas amatpersonas ir atklājušas, ka neprognozē kavēšanos ar "F-16" pārdošanu Turcijai pēc Zviedrijas ratifikācijas protokola parakstīšanas. ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Bens Kardins otrdien paziņoja, ka Kongress gaida, lai ratifikācijas process tiktu pabeigts pilnībā, tikai tad Savienoto Valstu likumdevēji varēs domāt par bruņojuma pārdošanu.

Orbāns paliek pēdējais

Pēc Turcijas parlamenta balsojuma visa uzmanība ir pievērsta Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam. Ungārijas amatpersonas bija solījušas, ka Ungārija nebūs pēdējā valsts, kas ratificēs Zviedrijas pieteikumu. Līdz šim par lielāko šķērsli Zviedrijas ceļā uz NATO tika uzskatīta Turcija, bet Ungārijas pretestība netika uztverta tik nopietni, norāda izdevums "Politico". Ungārijas iebildumi nav īsti skaidri formulēti. Tomēr zināms, ka Budapeštai nepatīk Zviedrijas paustā kritika par likuma varas stāvokli Ungārijā. Vēl pirms Turcijas parlamenta balsojuma Orbāns otrdien uzaicināja Kristersonu apmeklēt Ungāriju un pārrunāt Zviedrijas iestāšanos NATO. "Šodien es nosūtīju vēstuli ar ielūgumu Zviedrijas premjerministram Ulfam Kristersonam apmeklēt Ungāriju un runāt par Zviedrijas iestāšanos NATO," vietnē "X" paziņoja Orbāns. Stokholma tomēr noraidījusi Budapeštas uzaicinājumu. "Neredzu iemeslu šobrīd vest sarunas," paziņoja Zviedrijas ārlietu ministrs Tūbiass Bilstrēms. "Protams, mēs ceram, ka Ungārija ratificēs dalību tik ātri, cik iespējams," piebilda ministrs. 

Savukārt trešdien Orbāns paziņoja, ka telefonsarunā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu atkārtoti apliecinājis savu atbalstu Zviedrijas dalībai aliansē. 

Nav tomēr zināms, kad Ungārijas parlaments varētu balsot par Zviedrijas pieteikuma ratifikāciju. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicinājis Budapeštu nekavēties ar Zviedrijas pieteikuma apstiprināšanu. "Turcijas parlamentam ratificējot Zviedrijas pievienošanos NATO, sperts vēl viens solis Alianses un reģiona drošības stiprināšanā. Ceru, ka Ungārija nekavēsies ar ratifikācijas procedūras pabeigšanu, un drīz NATO būs 32 dalībvalstis. Baltijas jūrai jābūt drošai jūrai!" vietnē "X" rakstīja Rinkēvičs.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.