14.1 °C
Spānijas pilsētā Granadā vakar tika aizvadīts trešais Eiropas politiskās kopienas līderu samits, bet šodien notiek neformāla Eiropadomes sanāksme, uz kuru pulcējušies Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji. Granadā Latviju pārstāv premjerministre Evika Siliņa.
Neformāls sarunu formāts
Eiropas politisko kopienu kā forumu, kas pulcētu gan ES dalībvalstis, gan arī blokā neietilpstošas valstis, pagājušajā gadā jau pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ierosināja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pirmā Eiropas politiskās kopienas līderu sanāksme tika rīkota pagājušā gada oktobrī Prāgā, bet otrā – šā gada jūnijā Kišiņevā. Nākamgad šāda apspriede gaidāma Lielbritānijā. Daudzi apskatnieki ir apšaubījuši, vai šāds sarunu formāts dod pievienoto vērtību problēmu risināšanā. Eiropas politiskās kopienas apspriedes ir neformālas, tāpēc oficiāli lēmumi tajās nav jāgaida. Šāds sarunu formāts tomēr ir iespēja valstīm, kuras nav ne ES, ne NATO dalībvalstis, kā līdzvērtīgiem partneriem piedalīties dažādu jautājumu apspriešanā.
Eiropas politiskās kopienas darbakārtības centrā ceturtdien bija Krievijas iebrukums Ukrainā, notikumi pēc Azerbaidžānas militārās operācijas Kalnu Karabahu, kā arī saspīlējums Kosovas un Serbijas attiecībās.
Nozīmīga loma tika atvēlēta arī nelegālās migrācijas jautājumiem, par kuriem īpašu satraukumu pauda Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks.
Tikmēr kritiku par migrantu pārvietošanas plāniem ES izteica Varšava. Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis pirms došanās uz samitu noraidīja Berlīnes un Briseles "diktātu" migrācijas jautājumos, solot tam pretī likt Varšavas veto. Eiropadomē līdzās migrācijai viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ir ES paplašināšanās. "ES paplašināšana no 27 līdz 35 valstīm radīs daudz iekšēju izaicinājumu," paziņoja Spānijas premjerministrs Pedro Sančess, norādot uz dziļām reformām, kas varētu pavadīt šādu bloka paplašināšanos.
Visi aicinātie neierodas
Uz sanāksmi Granadā tika aicināti visu 27 ES dalībvalstu, kā arī vēl 20 citu valstu līderi. Visi uz samitu tomēr neieradās. Uz Granadu slimības dēļ nedevās Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Šī ir jau otrā Eiropas politiskās kopienas sanāksme, kuru Erdogans neapmeklē. Īpaši liels trieciens samita darbakārtībai bija Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva atteikšanās doties uz Granadu, kur viņam bija paredzētas sarunas ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu. Sarunu rīkotāji bija cerējuši ar šo sarunu palīdzību mazināt saspīlējumu Kaukāzā. Baku prezidents lēmumu nedoties uz sarunām pamatoja ar Eiropas politiķu izteikto atbalstu Erevānai, tostarp Francijas plāniem Armēnijai piegādāt bruņojumu. Baku tomēr paudusi gatavību piedalīties sarunās ar Erevānu, kas notiktu ar ES starpniecību. "Azerbaidžāna ir gatava drīzumā piedalīties trīspusējās sanāksmēs Briselē, piedaloties Eiropas Savienībai, Azerbaidžānai un Armēnijai," paziņoja Alijeva padomnieks Hikmets Hadžijevs. Samitā Kišiņevā jūnija sākumā Armēnijas un Azerbaidžānas līderi tikās, tomēr septembrī notika Azerbaidžānas militārā operācija separātiskajā Kalnu Karabahā, pēc kuras reģions nonāca Baku kontrolē un no tā izceļoja gandrīz visi etniskie armēņi.
Eiropas Parlaments (EP) tikmēr ceturtdien pieņēma rezolūciju, kurā nosodīts Azerbaidžānas "militārais uzbrukums" un tam sekojošie cilvēktiesību pārkāpumi.
EP rezolūcijā uzsvēra, ka "pašreizējā situācija uzskatāma par etnisko tīrīšanu", un aicināja pret Azerbaidžānas valdības pārstāvjiem ieviest "mērķētas sankcijas".
EP arī uzsvēra, ka blokam vajadzētu pārskatīt attiecības ar Azerbaidžānu, un aicināja ES aizliegt Azerbaidžānas naftas un gāzes importu, ja Baku izlems uzbrukt Armēnijai. Šī rezolūcija tomēr ES nav saistoša.
Nepieļaut kara iesaldēšanu
Uz sanāksmi Granadā ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš brīdināja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins piecu gadu laikā var atjaunot savus bruņotos spēkus un uzbrukt citām valstīm, tostarp Baltijas valstīm, ja Krievijai izdosies iesaldēt karu Ukrainā. "Mums ir jāuzvar Ukrainā, lai Putins agresiju nevar pavērst pret kādu citu," paziņoja Zelenskis. "Bez Ukrainas tās noteikti ir Baltijas valstis un valstis, kurās ir Krievijas kontingenti," brīdināja Zelenskis.
Eiropas atbalsts Ukrainai ir kļuvis svarīgāks, ņemot vērā, ka ASV Kongress nedēļas nogalē pieņemtajā īstermiņa budžetā nav iekļāvis palīdzību Ukrainai.
Tomēr arī Eiropā vērojamās tendences nevirzās Ukrainai labvēlīgā virzienā. Parlamenta vēlēšanās Slovākijā pagājušajā nedēļas nogalē uzvarēja bijušā premjera Roberta Fico vadītā partija "Virziens – sociāldemokrātija". Fico ir paudis izteikti prokrieviskus paziņojumus un iestājies pret militāro palīdzību Ukrainai. ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels Granadā uzsvēra, ka Eiropa nespēs aizstāt Savienotās Valstis, ja Vašingtona izlems Ukrainu turpmāk neatbalstīt. "Eiropa noteikti nevar aizstāt ASV," atzina Borels.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
