Sunny 16.9 °C
S. 27.07
Dita, Marta
Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Foto: AFP/Scanpix

Vācijas kanclers Olafs Šolcs pirmdien atkārtoti noraidījis spārnoto raķešu "Taurus" piegādi Ukrainai, jo tas varot ieraut Vāciju karā.

Reklāma

"Esmu pārsteigts, ka dažus cilvēkus tas pat neaizkustina, ka viņi pat nedomā, vai tas, ko darām, nenovedīs pie dalības karā," aģentūras DPA redakcijas konferences laikā izteicās Šolcs.

Kanclers norādīja, ka "Taurus" ir ļoti liela darbības rādiusa ierocis un ka vācieši nevarot tādā mērā kontrolēt ukraiņu izraudzītos mērķus, kā to var briti un francūži, un ka to zinot ikviens, kam bijusi darīšana ar šīm raķetēm.

Šolcs esot pārsteigts, ka jautājums par "Taurus" piegādēm tiekot uzdots atkal un atkal, un viņu ļoti kaitinot līdzsvara trūkums starp to, kas šobrīd patiesi nepieciešams, un debatēm par šo konkrēto ieroču sistēmu.

Ukrainai trūkst visdažādākās tāldarbības munīcijas, taču ne šīs konkrētās raķetes no Vācijas, apgalvoja kanclers.

Raķetes "Taurus" paredzētas izšaušanai no lidmašīnām un var sasniegt mērķus 500 kilometru attālumā. Ukraina vēlas tās saņemt, lai nogrieztu frontē esošo krievu spēku apgādes ceļus.

Kijiva atkārtoti prasījusi Vācijai piegādāt raķetes "Taurus", norādot, ka tas ir vispiemērotākais ierocis dot triecienus krievu militārajiem mērķiem, kas atrodas tālu aiz frontes līnijas.

Makrons paziņo par jauniem soļiem Ukrainas atbalstam

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Parīzē rīkotā konferencē paziņoja par jauniem soļiem Ukrainas atbalstam tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, pat neizslēdzot Rietumvalstu sauszemes spēku nosūtīšanu, lai sasniegtu Eiropas mērķi sakaut Maskavu.

Emanuels Makrons.

Makrons rīkoja konferenci par to, kā stiprināt Rietumu atbalstu Ukrainai divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma. Starp aptuveni 25 Eiropas valstu un valdību vadītājiem, kas piedalījās konferencē, bija Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Polijas prezidents Andžejs Duda. Citas valstis bija pārstāvētas ministru līmenī, starp kuriem bija Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kemerons, un bija pārstāvētas arī ASV un Kanāda. 

Reklāma
Reklāma

Makrons attēloja drūmu Krievijas ainu, kuras pozīcijas, pēc viņa teiktā, tiek "nocietinātas" gan kaujas laukā, gan pašu mājās.

"Mēs esam pārliecināti, ka Krievijas sakāve ir nepieciešama drošībai un stabilitātei Eiropā," 

sacīja Makrons. Pēc viņa teiktā, Krievija izrāda "agresīvāku attieksmi ne tikai Ukrainā, bet vispār".

Lai gan "nav vienprātības" par Rietumvalstu sauszemes spēku sūtīšanu uz Ukrainu, "nevar izslēgt neko. Mēs darīsim visu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka Krievija nevar uzvarēt šajā karā," teica Makrons.

Makrons sacīja, ka tiks izveidota jauna koalīcija, lai apgādātu Ukrainu ar "vidējas un tālas darbības raķetēm un bumbām dziļu triecienu veikšanai".

Pastāv "plaša vienprātība darīt vairāk un ātrāk", viņš piebilda. 

"Nevar izslēgt neko, lai sasniegtu mūsu mērķi. Krievija nevar uzvarēt šajā karā."

Makrons, atklājot konferenci Elizejas pilī, bija sacījis, ka Ukrainas sabiedrotajiem ir jākāpina palīdzībai šai valstij apstākļos, kad karš turpinās jau trešo gadu.

"Mēs esam redzējuši nocietināšanos no Krievijas puses, sevišķi pēdējos mēnešos," teica Makrons. Viņš sacīja, ka tas izpaudies gan Vladimira Putina pretinieka Alekseja Navaļnija nāvē 16. februārī, gan Krievijas pozīciju nocietināšanā frontē, kur Krievija plāno "jaunus uzbrukumus".

Makrons sacīja, ka ir vajadzīgs "lēciens" no Rietumu puses to pieejā, kas "ņem vērā draudu transformāciju no militārā un stratēģiskā viedokļa". 

Konference signalizēja Makrona gatavību parādīt sevi kā Eiropas cīnītāju par Ukrainas lietu, kamēr pieaug bažas, ka ASV atbalsts var apsīkt nākamo mēnešu laikā.

"Mums kopīgi jānodrošina, ka Putins nevar iznīcināt mūsu sasniegumus un nevar paplašināt savu agresiju uz citām valstīm," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ar video uzrunu atklājot konferenci.

Svētdien runājot ar reportieriem, Zelenskis bija pateicis, ka Eiropas līderi saprot, "cik bīstams" šis karš ir "visai Eiropai". "Es domāju, ka viņi ir sapratuši, ka Putins turpinās šo karu," sacīja Zelenskis.

Rietumu amatpersonas atzīst, ka Krievija šogad var iegūt pārsvaru karā, jo Ukrainai izsīkst ieroči un munīcija.

Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs svētdien paziņoja, ka puse no Rietumu Kijevai apsolītās militārās palīdzības tiek piegādāta novēloti, paužot nožēlu, ka "apņemšanās nenozīmē piegādi".

 

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma