Polijas valdošā koalīcija ir ķērusies pie reti izmantotas procedūras, lai no amata atceltu Polijas Nacionālās bankas prezidentu Ādamu Glapiņski, kuram pārmet nelikumīgu rīcību un strādāšanu iepriekšējās, nacionāli konservatīvās valdības labā.

Neskaidra procedūra

191 Polijas Seima deputāts ir atbalstījis procedūru, kas varētu novest pie Glapiņska tiesāšanas īpašā tiesā – Valsts tribunālā, kas paredzēts augstu amatpersonu tiesāšanai. Centrālās bankas prezidenta iespējamie pārkāpumi tagad tiks izskatīti Seima Konstitucionālās atbildības komitejā, kur valdošajai koalīcijai ir vairākums. Komitejā gaidāma dokumentu izskatīšana un liecinieku iztaujāšana, norāda aģentūra "Reuters". Ja komiteja atbalstīs valdošās koalīcijas ierosinājumu, Seimam būs jābalso par Glapiņska nodošanu Valsts tribunālam. Balsojumam Seimā būtu jāpietiek ar vienkāršu balsu vairākumu, tomēr Polijas Konstitucionālā tiesa, kas tiek uzskatīta par draudzīgu iepriekšējai valdībai, janvārī paziņoja, ka centrālās bankas prezidentu parlamenta apakšnams Valsts tribunālam var nodot tikai ar trīs piektdaļu deputātu atbalstu. Šāda vairākuma valdošajai koalīcijai Seimā nav. Valsts tribunāls pēc tam var lemt par Glapiņska atcelšanu no amata. Tiesas procesa laikā bankas vadītāja pilnvaras tiktu apturētas. 

Kopš komunisma gāšanas Polijā tikai divas amatpersonas ir tiesātas Valsts tribunālā. 

Pēdējo reizi Seims šo iespēju izmantoja 2005. gadā, kad sāka tiesvedību pret bijušo finanšu ministru Emīlu Vonsaču. Viņa lieta tika izbeigta 2019. gadā.

Mēģina izlīgt

Valdošā koalīcija, kas Donalda Tuska vadībā nāca pie varas pēc uzvaras parlamenta vēlēšanās oktobrī, uzskata, ka Glapiņskis ir pārkāpis vairākus likumus un nav nodrošinājis centrālās bankas neatkarību. Glapiņskim, kuru amatā 2016. gadā iecēla nacionāli konservatīvās partijas "Likums un Taisnīgums" (PiS) valdība, cita starpā pārmet procentu likmju samazināšanu, neskatoties uz augsto inflāciju, kā arī pretlikumīgu aktīvu pirkšanu. Pašreiz pie varas esošie spēki uzskata, ka bankas prezidents ir rīkojies tā brīža valdības interesēs. Viens no ierosinājuma autoriem Tomašs Trela nosauca Glapiņski par "sliktāko Polijas Nacionālās bankas vadītāju kopš 1989. gada", kad Polijā varu zaudēja komunisti. Trela apgalvoja, ka Glapiņskis pārvērtis banku par iepriekšējās valdības politisku un kampaņas instrumentu. Pats Glapiņskis pārmetumus ir nosaucis par "idiotiskiem". "Es saprotu, ka Tuskam, vadot kampaņu, visvieglāk bija apsūdzēt valdību un centrālo banku augstas inflācijas izraisīšanā," Glapiņskis norādīja intervijā laikrakstam "Financial Times". Bankas vadītājs arī uzsvēra, ka "viņam nekas nav slēpjams", un pauda gatavību vajadzības gadījumā sevi aizstāvēt tiesā. 

Glapiņskis paziņoja, ka šāda centrālās bankas prezidenta tiesāšana "nāks par sliktu Polijai".

Viņš arī pauda gatavību "tikties un runāt" ar premjeru Tusku, lai tiktu skaidrībā par "pārpratumiem", norādot, ka "vēlēšanas ir beigušās". Glapiņska iespējamo tiesāšanu ir kritizējis PiS līderis Jaroslavs Kačiņskis, brīdinot, ka šāds tiesas process "vājinās ticību Polijai, pazeminās valūtas vērtību", turklāt ārvalstu kompānijas negribēs ieguldīt naudu Polijā.

Diskusijas par bankas neatkarību

Komentētāji Polijā valdošās koalīcijas ieceri vērsties pret Glapiņski ir uzņēmuši ar pretrunīgām sajūtām. Daudzi ir atzinuši, ka pārmetumi varētu būt pamatoti, tomēr izteiktas šaubas, vai bankas vadītāju vajadzētu tiesāt. "Neesmu Ādama Glapiņska fans, bet centrālās bankas prezidents visās civilizētās valstīs ir neaizskarams," ziņu vietnei "Interia" norādīja ekonomists Janušs Vdzeņčaks. "Centrālās bankas neatkarība tiek aizsargāta konstitūcijā un starptautiskajos līgumos," piebilda eksperts. 

Toties Seima Finanšu komitejas priekšsēdētājs Janušs Cihoņs uzsvēra, ka Glapiņska tiesāšana notiek tieši tādēļ, lai atjaunotu un aizsargātu centrālās bankas neatkarību. 

Ekonomists un bijušais Polijas Nacionālās bankas Monetārās padomes loceklis Jans Čekajs laikrakstam "Rzeczpospolita" norādīja, ka par Glapiņska īstenoto monetāro politiku "var diskutēt", tomēr "ir grūti iedomāties, ka tā varētu kļūt par pamatu krimināllietai". Pētījumu firmas "UCE Research" aptaujā, kas veikta pēc vietnes "Onet" pasūtījuma, noskaidrots, ka 51% poļu grib Glapiņska tiesāšanu, bet 24% pret to iebilst. Septiņdesmit trīs gadus vecā Glapiņska otrais sešu gadu termiņš noslēgsies 2028. gadā. Glapiņskis, kurš ir arī Varšavas Ekonomikas augstskolas profesors, noraidījis aicinājumus atkāpties no amata, sakot, ka tā būtu vainas atzīšana.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.