Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā pieņēma lēmumu nepagarināt ierobežojumus, kas bija noteikti Ukrainas lauksaimniecības produkcijas ievešanai Bulgārijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā. Neskatoties uz šo Briseles lēmumu, Polija, Slovākija un Ungārija paziņoja, ka saglabās aizliegumu ievest noteiktus Ukrainas lauksaimniecības produktus.

Reklāma

Iebilst pret Briseles lēmumu

Eiropas Savienība (ES) maijā noteica aizliegumu Bulgārijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā no Ukrainas ievest kviešus, kukurūzu, rapšu un saulespuķu sēklas pārdošanai vietējā tirgū. EK noteikumi tomēr atļāva šo produktu tranzītu uz citām valstīm. Briseles lēmums maijā tika pieņemts pēc tam, kad vairākas Centrāleiropas valstis jau bija vienpusējā kārtā ieviesušas ierobežojumus Ukrainas lauksaimniecības produkcijas importam. Šo valstu lauksaimnieki bija sūdzējušies, ka Ukrainas produkcijas pieplūduma dēļ cenas šajās valstīs ir samazinājušās un viņi cieš zaudējumus. Pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu pērnā gada 24. februārī Ukraina vairs nevar brīvi izmantot savas Melnās jūras ostas, tādējādi vairāk tās lauksaimniecības produktu tiek eksportēti, izmantojot ES teritoriju.

Briseles noteiktie ierobežojumi tika izbeigti 15. septembrī. EK ir skaidrojusi, ka tās ieviesto pasākumu dēļ "traucējumi tirgū piecās valstīs ir beigušies". 

EK norādīja, ka Kijiva ir piekritusi ieviest zināmus ierobežojumus savas lauksaimniecības produkcijas eksportam, lai izvairītos no "graudu uzplūdiem" ES teritorijā. 

Pēc Briseles paziņojuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteica pateicību EK prezidentei Urzulai fon der Leienai "par dotā vārda turēšanu un brīvā tirgus noteikumu ievērošanu".

Drīz pēc Briseles lēmuma Polija, Slovākija un Ungārija paziņoja, ka saglabās aizliegumu ievest Ukrainas lauksaimniecības produkciju. "Mēs to darīsim, jo tas ir poļu lauksaimnieku interesēs," paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Polijā oktobrī notiks parlamenta vēlēšanas, un valdošā nacionāli konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" bauda lielu atbalstu lauksaimnieku vidū. Par aizlieguma saglabāšanu līdz gada beigām paziņojusi Slovākija. Savukārt Ungārija paziņoja, ka turpmāk aizliegs ievest nevis četru, bet 24 veidu produktus. Šo produktu vidū ir arī dažādi gaļas produkti un olas. Rumānija tikmēr pavēstīja, ka pirms lemšanas par importa ierobežošanu tā no Kijivas gaida informāciju par eksporta kontroles pasākumiem. Savukārt Bulgārijas parlaments aizvadītajā nedēļā apstiprināja Ukrainas lauksaimniecības produktu importa atsākšanu, ko Zelenskis nosaucis par "patiesas solidaritātes" paraugu.

Ukraina vērsīsies PTO

EK svētdien aicināja Poliju, Slovākiju un Ungāriju uz "konstruktīvu" pieeju problēmas risināšanā. "Šobrīd ir svarīgi, lai visas valstis strādātu kompromisa garā un iesaistītos konstruktīvi," aģentūrai "Reuters" paziņoja EK preses pārstāve. "Mēs šobrīd koncentrējamies, lai ieviestu tikko izziņoto jauno sistēmu," paziņoja EK pārstāve, norādot, ka ar visām iesaistītajām ES dalībvalstīm notiks sarunas.

Kijiva tikmēr paziņojusi, ka ar sūdzību plāno vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). 

"Svarīgi ir pierādīt, ka šī rīcība ir juridiski nepareiza," intervijā izdevumam "Politico" uzsvēra Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks un tirdzniecības pārstāvis Tarass Kačka. Viņš uzsvēra, ka Polijas, Ungārijas un Slovākijas pretestība Briselei nav tikai ES iekšējā lieta, jo šo konfliktu vēro arī ES starptautiskie partneri, kuriem var rasties šaubas, vai Brisele runā visa bloka vārdā. "Daudzus gadus Eiropas Komisija ir bijusi tirdzniecības sarunu vedēja un visas ES tirdzniecības politikas institūcija," norādīja Kačka. "Es domāju, ka visai pasaulei jāredz, kā ES dalībvalstis izturas pret tirdzniecības partneriem un savu savienību, jo tas var ietekmēt arī citas valstis," paziņoja Ukrainas tirdzniecības pārstāvis.

Kačka arī komentēja Ungārijas jaunos ierobežojumus. "Šie patvaļīgie ierobežojumi ir smieklīgi. Domāju, ka Ungārija šeit nāk klajā ar politisku paziņojumu, ka grib bloķēt tirdzniecību ar Ukrainu, kā arī pilnībā ignorēt Briseli," sacīja Ukrainas tirdzniecības pārstāvis. Uz Ungāriju tomēr lielu daudzumu gaļas Ukraina neeksportē, tāpēc šie papildu ierobežojumi ir lielākoties simboliski, norādīja Kačka. Toties Ukrainas eksports uz Poliju ir ievērojams, uzsvēra Kačka, brīdinot par iespējamiem atbildes soļiem. 

Ja Varšava neatcels šo ierobežojumus, "mēs būsim spiesti atbildēt un, iespējams, aizliegsim augļu un dārzeņu importu no Polijas", paziņoja Ukrainas amatpersona. 

Kačka arī apšaubīja Polijas politiķu motivāciju, aizliedzot Ukrainas produkcijas importu. "Polija nepalīdzēs saviem lauksaimniekiem, tas neietekmēs cenas, jo cenas ir globālas. Viņi rīkojas sabiedriskās domas iespaidā," sacīja Kačka. Kijiva ir "gatava uzņemties atbildību, lai nodrošinātu, ka eksports no Ukrainas nerada "cunami" kaimiņvalstīs", intervijā "Politico" uzsvēra Kačka. Ukrainas lauksaimniecības politikas ministrs Mikola Solskis aģentūrai "Reuters" atklājis, ka Kijiva PTO varētu vērsties "tuvākajā laikā".

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.