22 °C
Septembra sākumā vairākos Kremļa propagandas medijos parādījās stāsts, ka Latvijā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojuma no skolu bibliotēkām izņem un iznīcina grāmatas krievu valodā. Šajā kontekstā kārtējo reizi tika doti mājieni, ka latvieši tāpat kā ukraiņi ir "nacisti".
Pirmavots šiem apgalvojumiem varētu būt Alekseja Stefanova – viņš šobrīd esot mediju grupas "Krievija šodien" speciālais korespondents – ieraksts "Telegram" kanālā, kas sākas ar vārdiem: "Latvijas valsts tīra bibliotēkas bijušajās krievu skolās: tiek iznīcinātas visas grāmatas krievu valodā!" Tālāk jau to izplatījuši tādi Krievijas propagandas portāli kā "Gazeta.ru", "RIA Novosti" un citi, kur par grāmatu iznīcināšanu jau runā kā par veidu, kādā Latvija cīnoties ar Krieviju.
Materiāls ilustrēts ar fotogrāfijām, kur tiešām maisos redzamas grāmatas krievu valodā. Pieminēta konkrēta skola – Rīgas 96. vidusskola, kas atrodas Imantā un īsteno arī mazākumtautību izglītības programmas –, kur nu notiekot šāda masveida atbrīvošanās gan no mācību grāmatām krievu valodā, gan krievu literatūras klasikas, gan arī ārvalstu autoru tulkojumiem krievu valodā. "Un viss tikai tāpēc, ka tās uzrakstītas kirilicā: krievu cilvēkiem pieejamā valodā," teiks ierakstā. Autors apgalvo, ka šādi grāmatas metot ārā daudzās līdzšinējās krievu skolās. "Nedod dievs, ja krievu skolēns uzdrošināsies lasīt grāmatas krievu valodā! Bet tas, protams, neesot nacisms. Un, jā, tā bija arī Ukrainā," pauž A. Stefanovs.
Tradicionāls Kremļa ierocis
Sazinoties ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) noskaidrojās, ka arī šoreiz Krievijas propagandistiem klaji un bezkaunīgi melo. Jautāts, vai izdots rīkojums par grāmatu krievu valodā izņemšanu no skolu bibliotēkām un iznīcināšanu, IZM pārstāvis Mārtiņš Langrāts atbildēja: "Izglītības un zinātnes ministrija nekad nav izdevusi rīkojumu par grāmatu iznīcināšanu, un šāds jautājums nekad nav arī ticis izskatīts."
Tiesa gan, ka Latvijā turpinās pāreja uz mācībām valsts valodā.
Lai skolas varētu iegādāties mācību grāmatas latviski, jau no šā gada valsts budžetā mazākumtautību skolām papildus piešķirts 161 194 eiro.
Par šo naudu varēs iegādāties jaunas mācību grāmatas 1. un 4. klasei, kas uzsāk mācības latviski.
Bērniem, kas nāk no mazākumtautību ģimenēm, turpmāk tiks nodrošinātas iespējas papildus attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību, piedaloties interešu izglītības nodarbībās. Valsts piešķirs pašvaldībām finansējumu, lai šādas nodarbības varētu nodrošināt. Šā gada četriem mēnešiem jau piešķirti 92 415 eiro. Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguves iespējas interešu izglītībā tiek nodrošinātas atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un saskaņā ar starptautiskajām saistībām, piebilda IZM pārstāvis.
Lūgts vērtēt Krievijā izplatīto informāciju, M. Langrāts atbildēja: "Dezinformācijas kampaņas ir tradicionāls Kremļa ierocis, kas vērsts pret civilizētām valstīm, kuru pamatvērtības ir demokrātija. Aicinām iedzīvotājus kritiski un ar piesardzību izturēties pret informāciju, kas tiek izplatīta par Latviju Krievijas mediju kanālos un kas lasāmi apšaubāmos avotos."
Makulatūrā – nolietotās grāmatas
Kā "Latvijas Avīze" noskaidroja, minētās fotogrāfijas un video tiešām ir no Rīgas 96. vidusskolas. Fotografējis un filmējis un pēc tam arī bildes un video Krievijas propagandistam esot aizsūtījis skolas elektriķis. Stāsta vidusskolas direktore Irma Ļihačova:
"Pirms katra mācību gada sākuma ierasts, ka revidējam skolas bibliotēku, atbrīvojot vietu jaunām, nepieciešamām mācību grāmatām.
Šobrīd jaunu mācību grāmatu iegāde ir sevišķi aktuāla, jo mainīts izglītības standarts un tiek izdotas jaunas, tam atbilstošas mācību grāmatas. Tāpat arvien vairāk klašu sāk mācīties latviešu valodā. Tāpēc nodevām makulatūrā nolietotās un vairs nevajadzīgās grāmatas. Tur bija grāmatas ne tikai krievu, bet arī latviešu valodā, bet nofotografēts tā, ka izskatās, ka atbrīvojamies tikai no grāmatām krievu valodā. Nav taisnība, ka mums būtu dots kāds rīkojums nodot makulatūrā visas grāmatas, kas ir krievu valodā. Turklāt bibliotēkā joprojām ir arī grāmatas krieviski. Galu galā daļa klašu arī šajā mācību gadā tomēr turpina vismaz daļēji mācīties krieviski. Esam noskaidrojuši, ka makulatūrā nododamās grāmatas fotografēja mūsu skolas elektriķis, kas šīs fotogrāfijas arī nosūtīja tālāk it kā savam draugam. Elektriķis teica, ka esot ļoti satraucies, ieraugot no bibliotēkas izņemtās grāmatas, domājis, ka tur ir tikai krievu grāmatas, un tāpēc tā rīkojies."
Interesējas pat Francijā
Par to, ka skolas vārds šādi izmantots Krievijas propagandas materiālos, direktore uzzinājusi tāpēc, ka "kāds zvanījis pat no Francijas un interesējies, vai tā ir taisnība". Tāpat arī citi ar skolu saistītie bija manījuši šo informāciju kaimiņvalsts propagandas kanālos.
Sarunas turpinājumā skolas direktore atzīst, ka radušās šaubas par šā darbinieka lojalitāti Latvijas valstij un labprāt būtu viņu atbrīvojusi no darba, taču bail to darīt
– skolai jau bijusi pieredze ar ilgstošu neveiksmīgu tiesāšanos ar atlaistu darbinieku.
Tāpēc vērsusies Valsts policijā, lai tā noskaidro, vai tiešām satraukums bijis vienīgais motīvs tā rīkoties, savukārt policija iesniegumu pāradresējusi Valsts drošības dienestam.
Jāpiebilst, ka publikācijas autors Aleksejs Stefanovs jau zināms kā Latvijas nomelnotājs. Būdams Krievijas propagandas medija "Sputnik" pārstāvis, intervējis, piemēram, Viktoriju Matuli, kura devusies uz Krieviju, un tagad darbojas grupā "Baltijas antifašisti".
Starp citu, "nacisti" A. Stefanovam Latvijā rēgojas visur: pērnajos Ziemassvētkos Lielvārdes egle bija rotāta ar Lielvārdes jostas iedvesmotu gaismu rakstu, bet prokremliskais propagandists to nosauca par "parastu nacistu eglīti". Savulaik viņš darbojies Rīgā un ieguvis Krievijas vēstniecības žurnālistu balvu "Dzintara spalva" – diplomu un naudas prēmiju – par labāko materiālu Krievijas un Latvijas ekonomiskās sadarbības jautājumos. Tolaik A. Stefanovs bija žurnāla "Otkritij Gorod" korespondents. Savukārt gadsimtu mijā viņš strādāja laikrakstā "Vesti segodņa".
Neļaujiet meliem izplatīties!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to "Latvijas Avīzes" redakciju, rakstot atmaskots@latvijasmediji.lv.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
