Par Eiropas pamatvērtībām jaunā kvalitātē. Saruna ar EP biroja Latvijā jauno vadītāju Mārtiņu Zemīti

No šā gada 1. septembra Eiropas Parlamenta biroju Latvijā sācis vadīt Mārtiņš Zemītis – ar zemgalieša saknēm, tepat Latvijā un tālās zemēs mācījies, kur arī dažādās lēmēju institūcijās rūdījumu un diplomāta prasmes guvis, lai tagad tās turpmākos piecus gadus atkal liktu lietā, strādājot Latvijā.

Kā lielās tematiskās prioritātes, kas šajā periodā saistītas ar Eiropas Parlamenta (EP) darbību, viņš uzskaita šādas: ES nākamo septiņu gadu budžets (cik lauksaimniecībai, kohēzijai, aizsardzībai, cik Ukrainai un cik ES dalībvalstīm, kādā veidā to visu finansēt utt.); ES paplašināšanās (Ukraina un Moldova) un pāri visam – kā gudri sabalansēt Eiropas konkurētspēju, lai Zaļais kurss to ceļ, nevis gremdē.

Savukārt pats savas darbības laikā EP birojā Latvijā Mārtiņš Zemītis iecerējis paplašināt pasākumus, kas celtu mūsu sabiedrības demokrātijas kvalitāti. Kā? Piemēram, paplašinot uzrunātās Latvijas iedzīvotāju auditorijas, sevišķi Latvijas reģionos. Viņa mērķis ir arī ievērojami paplašināt to cilvēku loku, kuri mūsu valsts dalību ES ne tikai vērtē pozitīvi, bet arī paši aktīvi piedalās tās politikas veidošanā. Šogad uz EP vēlēšanām aizgājuši 33% no balsstiesīgajiem Latvijā, un Zemītis vēlas panākt, ka vēlētāju skaits uz nākamajām EP vēlēšanām 2029. gadā palielinās vismaz līdz 40%.

Konkrētu un izmērāmu mērķu deklarēšana, stājoties jaunā amatā, tagadējā Latvijā vismaz mūsu valsts amatpersonu vidū nav pārāk izplatīta. Vai lieki neriskējat?

M. Zemītis: Var, protams, teikt, ka demokrātijā kvalitāte un konkrēti mērķi ne vienmēr ir izmērāmi, taču es savā darbībā vienmēr izvēlos tieši šādu pieeju. Ja runājam par tiem 40% nākamajās vēlēšanās, uzskatu, ka tas faktiski būtu sasniedzamais minimums, jo arī mūsu deputātiem EP tad būtu daudz lielāka pārstāvniecības leģitimitāte nekā gadījumā, ja uz vēlēšanām aiziet un par viņiem nobalso tikai 30%.

Labi saprotu, ka mērķis prasīs lielu paša un visa biroja darbu nākamo piecu gadu garumā, kas sakrīt arī ar šā EP darbības termiņu. 

No Latvijas tagad ir deviņi deputāti, no kuriem puse jauni, pārējie – pārvēlēti. Faktiski tas atspoguļo arī kopējās tagadējā EP proporcijas: 52% ir jaunie un 48% pārvēlētie deputāti.

Izmērāmiem mērķiem jābūt arī tādēļ, lai mēs varētu uzlabot kopējos demokrātijas kvalitātes rādītājus. Piemēram – cik procentu no Latvijas sabiedrības uzskata, ka ES ir laba lieta? Šobrīd tie ir 48%. Absolūti augstākais vērtējums sasniegts pērn, kad tā uzskatījuši 55%. Protams, šie rādītāji cieši saistīti ar notikumiem ne tikai ES, bet globāli. Sākoties pilna mēroga Krievijas karam Ukrainā, cilvēki ES novērtēja kā drošības un stabilitātes garantu, līdz ar to attieksmes rādītāji strauji uzlabojās.

Šobrīd no šī augstākā punkta esam drusku atkāpušies. Ir tāda sajūta, ka daudziem atkal parādījušās šaubas par iesaistes jēgu garo lēmumu pieņemšanas procedūru un birokrātijas dēļ. Tieši te tad arī redzu biroja praktiskā darba lauku. Pirmās ieceres, kā šo situāciju mainīt, jau ir. Esmu ticies ar visiem tagadējiem mūsu eiroparlamentāriešiem, noskaidrojis viņu un mūsu biroja sadarbības akcentus. Par to, ka viņi dosies pie saviem vēlētājiem un iedzīvotājus uzklausīs visā darbības periodā, nevis tikai kārtējā pirmsvēlēšanu ciklā, ir pilnīga vienprātība.

Izmaiņas ir nepieciešamas. Kopējais šogad notikušo EP vēlēšanu apmeklējums Latvijā bija 33%, un, salīdzinot kaut vai ar Lietuvu un Igauniju, teiksim tā – nav liels. 

Divus gadus dzīvoju un strādāju Maltā – salīdzinot ar šo valsti, kur EP vēlēšanās piedalījās 86%, – galīgi ne pēc kā neizskatāmies.

Bet kā tad Maltā dabū to vēlētāju aktivitātes rādītāju virs 80%? Viņu deputāti visu laiku iet pie saviem iedzīvotājiem?

Malta ir viena no mazākajām ES dalībvalstīm. Tur ir seši EP deputāti un īstenībā – jā, tieši to viņi arī dara. Jo Maltā, pēc maniem novērojumiem, tiešām ir tā, ka cilvēki arī ikdienā politiku "elpo un ēd". Tajā valstī šobrīd ir apmēram 600 000 iedzīvotāju, no kuriem apmēram 100 000 ieradušies pēdējos desmit gados. Balsstiesīgo vēlētāju apmēram 300 000. Kā minēju, uz pēdējām EP vēlēšanām aizgāja 86%, un medijos pēc tam bija lielas debates, vai viņu valstī šis rādītājs ir labs vai slikts, jo cilvēki esot kūtri un neejot balsot.

Malta laikam ir viena no retajām valstīm, kur oficiālā valsts valoda ir angļu?

Tur ir divas valsts valodas – angļu un maltiešu. Līdzīgi arī Īrijā. Tā nu šobrīd tiešām arī iznāk, ka ar Maltas un Īrijas palīdzību angļu valoda arī oficiāli joprojām noturas ES valodu statusā, kaut arī neoficiāli zinām, ka tieši angliski ES mērogā sazināmies visvairāk.

Cik valodas pārzināt pats?

Latviešu, angļu, krievu, franču, vācu un tagad arī maltiešu, ko aizvadītajos divos gados apguvu diezgan labi, jo arī maltiešu valoda nenoliedzami ir liela daļa no viņu kultūras un tradīcijām. 

Pēc darba satikties un pavadīt politisko diskusiju klubos – tā ir ikdiena ļoti lielai daļai Maltas iedzīvotāju. Ja nezini vietējo valodu, grūti šo tradīciju saprast un tajā iekļauties.

Tur ļoti dzīva ir arī politisko ziņu kultūra. Starp citu, Maltā joprojām ir sešas dienas avīzes.

Salīdzinot ar Latviju, savādi to dzirdēt.

Padzīvojot tur uz vietas, nekā dīvaina. Trīs dienas laikraksti angliski un tikpat maltiešu valodā. Rīta kafija ar avīzi – tā tradīcija Maltā dzīvo un turpinās pilnā mērā.

Lasīt avīzes un interesēties par politiku laikam tomēr nav tās sliktākās tradīcijas.

Jā, labi zināmais teiciens – ja par politiku neinteresēsies pats, tad politika noteikti interesēsies par tevi – aktualitāti nav zaudējis. Vismaz tādos periodos kā tagad, kad sabiedrības dzīvi ietekmē ģeopolitiskās, saimnieciskās un dabas kataklizmas.

Malta no cilvēku izraisītajiem karstajiem punktiem it kā ir salīdzinoši tālu. Par ko tad viņi tur uztraucas?

Pārāk karsti, sevišķi vasaras mēnešos, tur tagad arvien vairāk kļūst burtiskā nozīmē. Valsts izvietojusies uz Vidusjūras salām, spēcīgs vējš un vētras, arvien ekstrēmāki laika apstākļi maltiešus ietekmē nepastarpinātā veidā.

Ne mazāk karsti joprojām ir arī jautājumi, kas saistīti ar likuma varu. Korupcijas un naudas atmazgāšanas pretpasākumiem, jo Malta kā zemu nodokļu valsts ir pabijusi arī starptautisko finanšu reitingu aģentūru pelēkajā zonā. 

Neliela valsts ES perifērijā, kurai pārsteidzošā kārtā ir diezgan daudz paralēles arī ar Latviju.

Kā Eiropas Komisijas biroja ekonomikas padomnieks laikam tur nebijāt sevišķi vēlams?

Kā uz to skatās. Mans un biroja kolēģu pienākums Maltā bija stiprināt tiesiskās institūcijas, turpināt reformas finanšu un biznesa sektorā. Arī atbalstīt talantīgu cilvēku piesaisti vietējām valsts pārvaldes struktūrām.

Tikmēr Latvijā viena no arvien izteiktākām tradīcijām ir vietējām valsts struktūrām neticēt.

Tomēr nav tik traki. Pat tikai pāris Maltā pavadītajos gados redzēju, ka arvien vairāk rodas tādu cilvēku, kuri pie turības un pat bagātības izvēlas nokļūt tikai un vienīgi legālā veidā. 

Tādēļ arī par tendencēm Latvijā man atkal jāsaka – pretēji it kā vispārējam viedoklim es tomēr ticu, ka arī Latvijā šīs lietas iespējams mainīt.

Arī demokrātijā no tādiem vispārējiem principiem mums būtu jānonāk līdz pavisam konkrētām lietām. Lai cilvēki saprastu, ko īsti nozīmē iet balsot, prasīt solītā pildīšanu no deputātiem vēlēšanu starplaikos, interesēties par pieņemtajiem lēmumiem un to, kā tas viss ietekmē viņu praktisko dzīvi.

Domāju, ka šajā ziņā Latvijas pilsoniskā sabiedrība jau ir izgājusi cauri diezgan lielam brieduma procesam. No neticības perioda esam izauguši uz savu tiesību arvien lielāku apzināšanās un prasību periodu – gan pret ES institūcijām, gan saviem deputātiem. Redzu, ka Latvijā jau esam kļuvuši daudz līdzīgāki, piemēram, Skandināvijas valstīm. Kad somi brauc uz EP plenārsēdēm, viņiem ir pilns portfelis ar savas valsts dažādu organizāciju priekšlikumiem. Tādā ziņā viņiem ir viegli strādāt un veidot savu pozīciju, apspriežot kārtējos likumprojektus EP darbakārtībā. Domāju, ka Latvija tam tuvojas – bildi saprotam un profesionalitātes līmenis ļoti audzis.

Interešu legālais lobisms?

Arī Latvijas demokrātijā būtu laiks atbrīvoties no aizspriedumiem pret šo jēdzienu. Protams, ar noteikumu – ja vien tas ir likumiski paredzētajās normās. 

Bez konsekventas interešu aizstāvības politikas veidošanas mūsdienu pasaulē nevar iztikt. 

Ik pa brīdim jau gan dzirdam arī atsevišķus skandālus, taču jomas regulējumi tieši tādēļ nemitīgi uzlabojas.

Pavasarī, vēl pirms Valsts kontroles ziņojuma par "Rail Baltica" problēmām un tagad sekojošajiem skandāliem, intervējot satiksmes ministru Briškenu, pavaicāju – kā Latvijas pusei veicies ar savas projekta daļas un interešu lobēšanu Briselē? Biju ļoti pārsteigts, ka viņš uzsvēra tikai savus pūliņus, bet vispār nepieminēja ne mūsu eirokomisāru Dombrovski, ne EP deputātus, ne Briselē strādājošos mūsu ierēdņus.

Grūti komentēt tagadējā satiksmes ministra izpausmes, taču mums pilnīgi skaidri jāsaprot, ka ES struktūrās kaut ko var panākt tikai tad, ja kādam konkrētam mērķim strādā un cieši sadarbojas pilnīgi visi konkrētās dalībvalsts pārstāvji.

Runājot par savu lomu – EP biroju uzdevums patiesībā ir mazliet citādāks. Piemēram, mans galvenais pienākums ir pārstāvēt EP intereses Latvijā. Taču, protams, mēs ļoti cieši sadarbojamies ar deputātiem, Eiropas Komisijas (EK) biroju un citām iesaistītajām pusēm. 

Man nekādā veidā nešķiet, ka Latvijas intereses kaut kādā mērā būtu pretējas ES vai EP interesēm. 

Te mums vēl būtu daudz ko pamācīties no citām nelielām ES dalībvalstīm, kaut vai daudz pieminētās Maltas.

Tīri personisks jautājums – nebija žēl mainīt darbu no EK uz EP biroju, kura pienākumi vismaz no malas izskatās tādi netveramāki?

Pēc hierarhijas EK piedāvā likumprojektus, ko pēc tam EP kopā ar ES padomi (dalībvalstu premjeri un ministri) izskata un lemj – pieņemt vai nepieņemt. Arī pārrauga EK darbu. Līdz ar to institucionāli EP tomēr par EK ir pakāpi augstāk. Jāatceras, ka tieši EP arī saka galavārdu par ES budžetu. Bieži vien groza, liek iesniegt citus priekšlikumus gan septiņgadu, gan arī ikgadējam budžetam. Kas kontrolē budžetu, tas arī kontrolē politiku!

Ko domājat saglabāt, ko uzlabot EP biroja darbībā tepat Latvijā?

Noteikti turpināsim jauniešu izglītošanas virzienu. Latvijā ES vēstnieku programmā tagad jau piedalās 90 skolas, un caur to astoņos gados cauri gājuši 35 000 jauniešu, praktiski trenējoties demokrātijā. 

Arī Skandināvijas valstu pieredze rāda, ka demokrātiju nevar uztvert kā pašsaprotamu – tā ir jāmāca un jātrenē. Piemēram, būt gataviem pieņemt kompromisus.

Vienlaikus birojam būs aktīvi jāstrādā arī ar citām iedzīvotāju auditorijām. Jau tagad mēs neesam tikai Rīgā – bez centrālā biroja mums ir vēl pārstāvniecības desmit lielākajās Latvijas pilsētās. Taču plāns ir klātbūtni reģionos pastiprināt vēl vairāk, sevišķi Latvijas trešajā zvaigznē Latgalē. Ļoti daudz aspektu, kādēļ tieši šis novads mums būs svarīgs. Domāju, ka visiem Latvijā tie ir labi zināmi un man tagad nav jāatkārto. Informācijas lauks tur ir bijis citādāks nekā citos novados, pienācis laiks to mainīt. Tāds plāns ir ne tikai man, bet arī vairākiem mūsu tagadējiem EP deputātiem. Birojam sadarbība ar visiem deviņiem būs ļoti cieša – nodrošināsim platformu, kur Latvijas iedzīvotāji pastāvīgi varēs uzzināt, ko EP iecerējis un mūsu deputāti tur dara.

Uzziņa

Mārtiņš Zemītis: darba karjera un izglītība

2024. gada 1. septembris: Eiropas Parlamenta biroja vadītājs Latvijā

2022.–2024.: Eiropas Komisijas ekonomists Maltā

2021.–2022.: Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja vietnieks Rīgā

2014.–2021.: ekonomists Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā

2012.–2013.: Budžeta komitejas administrators Eiropas Parlamentā Briselē

2011.: LR Reģionālās attīstības un vides aizsardzības ministra padomnieks

2010.: politiskais padomnieks ASV vēstniecībā Latvijā

2009.: Padomnieks LR Saeimā

2004.–2009.: Deputāta biroja vadītājs Eiropas Parlamentā

2001.–2004.: Nodaļas vadītājs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā

Izglītība: Bakalaurs – Stenforda Universitāte ASV (starptautiskās ekonomiskās attiecības), maģistrs – Rīgas Juridiskā augstskola (starptautiskās un ES tiesības)

Pētniecība: Oksfordas Universitāte (Lielbritānija), Hūvera institūts (ASV), Džordžtaunas Universitāte (ASV)

Valodas: latviešu, angļu, franču, vācu, krievu, maltiešu.