No šā gada 1. septembra Eiropas Parlamenta biroju Latvijā sācis vadīt Mārtiņš Zemītis – ar zemgalieša saknēm, tepat Latvijā un tālās zemēs mācījies, kur arī dažādās lēmēju institūcijās rūdījumu un diplomāta prasmes guvis, lai tagad tās turpmākos piecus gadus atkal liktu lietā, strādājot Latvijā.
Kā lielās tematiskās prioritātes, kas šajā periodā saistītas ar Eiropas Parlamenta (EP) darbību, viņš uzskaita šādas: ES nākamo septiņu gadu budžets (cik lauksaimniecībai, kohēzijai, aizsardzībai, cik Ukrainai un cik ES dalībvalstīm, kādā veidā to visu finansēt utt.); ES paplašināšanās (Ukraina un Moldova) un pāri visam – kā gudri sabalansēt Eiropas konkurētspēju, lai Zaļais kurss to ceļ, nevis gremdē.
Savukārt pats savas darbības laikā EP birojā Latvijā Mārtiņš Zemītis iecerējis paplašināt pasākumus, kas celtu mūsu sabiedrības demokrātijas kvalitāti. Kā? Piemēram, paplašinot uzrunātās Latvijas iedzīvotāju auditorijas, sevišķi Latvijas reģionos. Viņa mērķis ir arī ievērojami paplašināt to cilvēku loku, kuri mūsu valsts dalību ES ne tikai vērtē pozitīvi, bet arī paši aktīvi piedalās tās politikas veidošanā. Šogad uz EP vēlēšanām aizgājuši 33% no balsstiesīgajiem Latvijā, un Zemītis vēlas panākt, ka vēlētāju skaits uz nākamajām EP vēlēšanām 2029. gadā palielinās vismaz līdz 40%.
Konkrētu un izmērāmu mērķu deklarēšana, stājoties jaunā amatā, tagadējā Latvijā vismaz mūsu valsts amatpersonu vidū nav pārāk izplatīta. Vai lieki neriskējat?
M. Zemītis: Var, protams, teikt, ka demokrātijā kvalitāte un konkrēti mērķi ne vienmēr ir izmērāmi, taču es savā darbībā vienmēr izvēlos tieši šādu pieeju. Ja runājam par tiem 40% nākamajās vēlēšanās, uzskatu, ka tas faktiski būtu sasniedzamais minimums, jo arī mūsu deputātiem EP tad būtu daudz lielāka pārstāvniecības leģitimitāte nekā gadījumā, ja uz vēlēšanām aiziet un par viņiem nobalso tikai 30%.
Labi saprotu, ka mērķis prasīs lielu paša un visa biroja darbu nākamo piecu gadu garumā, kas sakrīt arī ar šā EP darbības termiņu.
No Latvijas tagad ir deviņi deputāti, no kuriem puse jauni, pārējie – pārvēlēti. Faktiski tas atspoguļo arī kopējās tagadējā EP proporcijas: 52% ir jaunie un 48% pārvēlētie deputāti.
Izmērāmiem mērķiem jābūt arī tādēļ, lai mēs varētu uzlabot kopējos demokrātijas kvalitātes rādītājus. Piemēram – cik procentu no Latvijas sabiedrības uzskata, ka ES ir laba lieta? Šobrīd tie ir 48%. Absolūti augstākais vērtējums sasniegts pērn, kad tā uzskatījuši 55%. Protams, šie rādītāji cieši saistīti ar notikumiem ne tikai ES, bet globāli. Sākoties pilna mēroga Krievijas karam Ukrainā, cilvēki ES novērtēja kā drošības un stabilitātes garantu, līdz ar to attieksmes rādītāji strauji uzlabojās.
Šobrīd no šī augstākā punkta esam drusku atkāpušies. Ir tāda sajūta, ka daudziem atkal parādījušās šaubas par iesaistes jēgu garo lēmumu pieņemšanas procedūru un birokrātijas dēļ. Tieši te tad arī redzu biroja praktiskā darba lauku. Pirmās ieceres, kā šo situāciju mainīt, jau ir. Esmu ticies ar visiem tagadējiem mūsu eiroparlamentāriešiem, noskaidrojis viņu un mūsu biroja sadarbības akcentus. Par to, ka viņi dosies pie saviem vēlētājiem un iedzīvotājus uzklausīs visā darbības periodā, nevis tikai kārtējā pirmsvēlēšanu ciklā, ir pilnīga vienprātība.
Izmaiņas ir nepieciešamas. Kopējais šogad notikušo EP vēlēšanu apmeklējums Latvijā bija 33%, un, salīdzinot kaut vai ar Lietuvu un Igauniju, teiksim tā – nav liels.