15.7 °C
Pasaules valstu līderi vakar Francijas ziemeļrietumos pieminēja sabiedroto spēku izcelšanu Normandijā 1944. gada 6. jūnijā jeb tā dēvēto D-dienu, kā arī godināja Otrā pasaules kara veterānus.
Ņemot vērā karu Ukrainā, uz atceres pasākumiem šogad nav aicināti Krievijas pārstāvji.
Šoreiz bez Krievijas
Uz pasākumiem Normandijā ieradās apmēram 25 valstu vadītāji, kā arī apmēram 200 Otrā pasaules kara veterānu. ASV prezidents Džo Baidens jau trešdienas rītā ieradās Parīzē, kur viņu valsts vizītes ietvaros sagaidīja Francijas amatpersonas ar godasardzi. Uz atceres pasākumiem Normandijā ieradās arī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, Lielbritānijas premjerministrs Rišī Sunaks, karalis Čārlzs III, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kā arī citu valstu vadītāji. Uz atceres pasākumiem šoreiz nav aicināti Krievijas pārstāvji. Sākotnēji Francijas prezidenta Emanuela Makrona administrācija bija nolēmusi uz pasākumu neaicināt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, viņa vietā atļaujot piedalīties Krievijas vēstniekam Parīzē. Vēlāk tomēr tika nolemts nevienu Krievijas pārstāvi uz atceres dienu neaicināt.
Šāds lēmums pieņemts, "jo apstākļi tam nav piemēroti, ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kas pēdējās nedēļās tikai pastiprinājies".
Lai godinātu Padomju Savienības ieguldījumu uzvarā pār nacistisko Vāciju, Francija Putinu bija aicinājusi gan uz Normandijas desanta 60., gan arī 70. gadadienu. 2014. gadā Putins tika uzaicināts neilgi pēc Krievijas īstenotās Ukrainai piederošās Krimas okupācijas un aneksijas.
Vācijas dalība
Vācijas pārstāvji uz desanta atceres pasākumiem ilgstoši netika aicināti un uz to arī īpaši neuzstāja, atgādina raidorganizācija "Deutsche Welle". "Vācu kancleram nav pamata priecāties, kad pārējie svin savu uzvaru kaujā, kurā desmitiem tūkstoši vāciešu aizgāja bojā," 1984. gadā paziņoja tā laika Vācijas valdības vadītājs Helmūts Kols. "Kols pārstāvēja paaudzi, ko lielā mērā bija ietekmējis karš," intervijā "Deutsche Welle" norādīja vēsturnieks Pēters Lībs. Šai paaudzei "būtu neiedomājami svinēt kopā ar amerikāņu, britu un franču karavīriem", piebilda Lībs. Tikai ar laiku izveidojās naratīvs, ka "desants Normandijā bija sākums Vācijas reiha beigām un arī demokrātijas sākumam Vācijā", skaidroja vēsturnieks.
Gerhards Šrēders bija pirmais Vācijas kanclers, kurš piedalījās 6. jūnija desanta atceres pasākumos Normandijā.
Tagad Vācijas amatpersonu dalība šajos atceres pasākumos ir ierasta, un šogad ielūgts ir arī kanclers Olafs Šolcs.
Velk paralēles ar šodienu
Desanta atceres pasākumi šogad norit vienlaikus ar lielāko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Šādas paralēles savā runā Normandijā vilka arī ASV prezidents Džo Baidens. Viņš uzsvēra, ka "cīņa starp diktatūru un brīvību ir nepārtraukta" un ukraiņi karā pret Krieviju izrāda "ārkārtīgu drošsirdību". Baidens paziņoja, ka 50 valstu koalīcija "ir kopā ar Ukrainu" un to nepametīs. "Autokrāti pasaulē uzmanīgi vēro, kas notiek Ukrainā, lai redzētu, vai mēs ļausim šai pretlikumīgajai agresijai noritēt neapturētai. To mēs nedrīkstam pieļaut," uzsvēra ASV prezidents.
Viņš arī atgādināja, ka "izolacionisms nebija atbilde pirms 80 gadiem un nav atbilde arī šodien".
Atceres pasākumi Normandijā sākās 7.25 pēc vietējā laika (8.25 pēc Latvijas laika), kas precīzi sakrīt ar militārās operācijas sākumu 1944. gada 6. jūnijā, norāda raidorganizācija BBC. Pasaules vēsturē vērienīgākajā jūras desanta operācijā tajā dienā bija iesaistīti 156 000 sabiedroto karavīru un 6939 kuģi. Domājams, ka vairākumam dzīvo Otrā pasaules kara veterānu, kuriem šobrīd jau ir ap simt gadu, šogad bija pēdējā iespēja apaļā desanta gadadienā apmeklēt Normandijas piekrasti. Pirms pieciem gadiem uz Normandiju devās 225 britu kara veterāni, bet šogad to ir 23, atgādina BBC.
