Katalonijas patstāvības ideja pamazām zaudē popularitāti – liecina pagājušās nedēļas nogalē notikušo Katalonijas reģionālo pirmstermiņa vēlēšanu iznākums.

Kataloniešu separātistu līdera Karlesa Pudždemona partija "Kopā par Kataloniju" un tās sabiedrotie nu zaudējuši pārsvaru vietējā parlamentā, toties panākumus guva vienību ar Spāniju atbalstošie sociālisti, kuriem pieder arī Spānijas premjerministrs Pedro Sančess. Ne vieni, ne otri nespēj patstāvīgi, bez koalīcijas partneriem izveidot Katalonijas valdību jeb ģeneralitāti, taču tendence ir skaidra, lai arī Pudždemons pasludinājis, ka vienalga centīsies izveidot mazākuma kabinetu, kas atbalsta atdalīšanos no Spānijas.

Nepielūdzamā aritmētika

Katalonijas parlamentā ir 150 deputātu. Šajās vēlēšanās izraudzīja 135 no tiem. Saskaņā ar rezultātiem Katalonijas Sociālistiskā partija, ko vada bijušais Spānijas veselības aizsardzības ministrs Salvadors Ilja, ieguvusi 42 mandātus, kas ir par deviņām vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās. Viņu karstāko oponentu "Kopā par Kataloniju" rīcībā ir 35 deputātu krēsli. Šīs partijas agrākajiem sabiedrotajiem no Katalonijas Kreiso republikāņu partijas, ko pārstāv pašreizējais Katalonijas premjerministrs Pere Aragoness ir 20 vietas, taču Aragonesa republikāņi reizē ir lielākie zaudētāji, jo iepriekš tiem bija par 13 mandātiem vairāk. Trešais dalībnieks neatkarības spārnā ir radikāli kreisā mazpartija "Tautas vienības kandidatūra" jeb CUP ar četrām vietām. Tādējādi separātistu nometnei ir 59 vietas, bet vairākumam būtu nepieciešamas minimums 68. Jāpiebilst, ka iepriekšējā sasaukumā atdalīšanās piekritēju rīcībā bija 74 vietas. Tagad šīs pozīcijas zaudētas.

Tiesa, arī sociālistiem vēl nekas nav garantēts. Lai materializētu panākumu, viņiem ar savām 42 vietām jālūkojas pēc koalīcijas partneriem.

Novērotāji Spānijā norāda uz vairāku kreiso partiju apvienību "Comuns Sumar", kam ir seši krēsli, un arī iepriekšminēto 20 mandātu īpašnieci Katalonijas Kreiso republikāņu partiju. Tā, kaut no neatkarībnieku nometnes, tomēr tiek uzskatīta par mērenu. Partijas šefs Aragoness tomēr paudis, ka viņa partija dosies opozīcijā un koalīciju ar sociālistiem neveidos. Pārējās partijas, kas iekļuvušas Katalonijas parlamentā, pārstāv labējos, konservatīvos spēkus un vismaz pagaidām kontekstā ar valdības veidošanu netiek pieminētas.

Uzvar ikdiena

Valdības sarunas solās būt grūtas. Kataloniešu neatkarības vadošajā personībā Pudždemonā tas modinājis cerības uz attiecīgi orientētas mazākuma valdības veidošanu. 

"Mēs varam izveidot koherentu (savstarpēji saistītu) vairākumu. Ne absolūti vienotu, bet koherentu, lielāku, nekā savāktu sociālistu kandidāts. No šī brīža mēs koncentrēsimies uz to," 

pēc vēlēšanām uzstājoties Arželēsurmēras kūrortpilsētiņā, dažus kilometrus no Spānijas robežas, paziņoja Pudždemons, kurš iepriekš izteicās, ka zaudējuma gadījumā vispār pametīs politiku, taču tagad uzstāj, ka joprojām spēj apvienot neatkarību pārstāvošus grupējumus un izveidot reģiona "prosuverenitātes" valdību. Pudždemons šobrīd uzturas trimdā Francijā, jo bija spiests bēgt no dzimtenes, lai izvairītos no tiesāšanas par dumpi un pretlikumīgu valsts naudas iztērēšanu pēc 2017. gada Katalonijas neatkarības referenduma, ko Madridē pasludināja par neleģitīmu.

Ja valdību neizdosies izveidot ne vieniem, ne otriem, oktobrī Kataloniju gaida jaunas vēlēšanas.

Jebkurā gadījumā aizvadītā balsojuma rezultāts ir trieciens Katalonijas neatkarības kustībai, kas vairs nekontrolēs parlamentu un acīmredzot arī ne valdību. Provinces administrācijas veiktā aptauja liecina, ka 2017. gadā par Katalonijas neatkarību bija 49% tās iedzīvotāju, bet šobrīd 42%. Tostarp pilsoņu līdzdalība nule notikušajās vēlēšanās izrādījusies pat pārsteidzoši zema – 58%.

Novērotāji aizrāda, ka priekšvēlēšanu cīņu laikā provinces neatkarības jautājums vairs nav bijis galvenais, kā tas bija vēl nesenā pagātnē. Tagad elektorātam vairāk rūpējušas eksistenciālākas lietas. Piemēram, pieejamu mājokļu trūkums, kas Katalonijā kļuvis īpaši asi jūtams. 

Komentētāji atzīst, ka Spānijas premjerministra Pedro Sančesa pēdējo gadu politika attiecībā uz Kataloniju bijusi gudra un sāk nest augļus.

Sančess, vienojoties ar kataloniešu un basku reģionālajām partijām, piemēram, panāca likumu par kataloniešu separātistu aktīvistu amnestiju, lai arī citviet Spānijā to uztver ar dusmām. Tiesa, likums vēl nav pilnībā pieņemts. Ja tas notiks, arī Pudždemons varēs atgriezties dzimtenē. Tikmēr sociālists Ilja pēc panākumiem vēlēšanās sola ne tikai Madrides un kataloniešu samierināšanos, bet arī atgriezt sešu miljonu ļaužu lielajai Katalonijai Spānijas ekonomiski attīstītākā reģiona statusu. Tas neatkarības kustības radīto bažu dēļ pēdējos gados cietis.

"Neatkarības atbalstītāju kustībai ir beigušās idejas, kā pārliecināt vai mobilizēt cilvēkus tā, kā to darīja agrāk," secinājis kataloniešu politisko ideju vēstures pētnieks, publicists Hoans Eskuljess.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.