15.7 °C
Krievijas diktators Vladimirs Putins svētdien no aizsardzības ministra amata atcēla Sergeju Šoigu, kurš šo spēka ministriju bija vadījis kopš 2012. gada.
Šoigu vietā aizsardzības ministra amatam izvirzīts ekonomists un līdzšinējais vicepremjers Andrejs Belousovs, kurš ar armijas lietām līdz šim ir bijis maz saistīts. Viņa kandidatūru šodien izskata Krievijas parlamenta augšpalāta Federācijas padome, kuras pārziņā ir aizsardzības ministra apstiprināšana. No Krievijas Federācijas padomes šajā jautājumā droši vien nekādi pārsteigumi nav gaidāmi.
Analītiķi atzīmē, ka Putins Belousovu izraudzījies, lai Krievijas ekonomiku sekmīgāk pielāgotu kara laika vajadzībām.
Putins Šoigu savukārt iecēlis par Drošības padomes sekretāru. Šo amatu kopš 2008. gada ieņēma Nikolajs Patruševs, kurš uzskatāms par tuvu un ietekmīgu Putina sabiedroto. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pavēstīja, ka Patruševam ir piemeklēts cits amats, tomēr neatklāja, kāds tieši.
Loģiska izvēle
Belousovs izraudzīts aizsardzības ministra amatam, jo Krievijai nepieciešamas inovācijas, norādīja Peskovs. "Šodien kaujaslaukā uzvarētājs ir tas, kurš ir atvērtāks inovācijām," un šādos apstākļos esot dabiski, ka ministra amatam Putins izraudzījies "civilistu", paziņoja Kremļa saimnieka preses sekretārs. Britu vēsturnieks Marks Galeoti žurnālā "Spectator" skaidroja, ka pārkārtojumi šajos amatos liecina par tehnokrātu nozīmes pieaugumu. Šādu soli Putins spēris, lai padarītu karu ar Ukrainu "efektīvāku", un sešdesmit piecus gadus vecā Belousova uzdevums būs gādāt, lai Krievijas ekonomika nostājas uz kara laika sliedēm. Aizsardzības ministrs, īpaši kara laikā, ir drīzāk administrators, kurš gādā, lai armijai pietiktu karavīru un bruņojuma, tāpēc Belousovs, kurš iepriekš vadījis arī Ekonomikas ministriju un atbalsta lielāku valsts lomu ekonomikā, ir loģiska izvēle, norādīja Galeoti. Savukārt par kara plāniem un to īstenošanu atbild ģenerālštāba priekšnieks. Šo amatu ieņem Valērijs Gerasimovs, kurš, tāpat kā Šoigu, Krievijas armijā nav pārāk labi ieredzēts. Kā izteicās Peskovs, Gerasimovs "pagaidām" paliek savā amatā.
Parasti Krievijā līdz ar jaunu aizsardzības ministru amatā stājas arī jauns ģenerālštāba priekšnieks, un analītiķi pieļauj, ka arī šoreiz šādas izmaiņas var notikt.
Galeoti uzsvēra, ka Gerasimova iespējamā nomaiņa nāktu Ukrainai par sliktu, jo nepopulārā ģenerāļa vietā stātos kāds spējīgāks karavadonis. Kā iespējams kandidāts tiek nosaukts Sergejs Surovikins, kurš vadīja Krievijas spēkus Ukrainā, bet krita nežēlastībā pēc Jevgeņija Prigožina dumpja pērn jūnijā, pastāvot aizdomām, ka viņš kaut kādā ziņā varētu būt iesaistīts dumpinieku atbalstīšanā. Par iespējamiem Gerasimova pēctečiem tiek nosaukts arī Krievijas gaisa desanta karaspēka komandieris Mihails Tepļinskis.
Putins novērtē lojalitāti
Neskatoties uz Krievijas ieilgušo karu Ukrainā, Putins līdz šim par Šoigu nomaiņu nebija izlēmis. Ministra maiņa tomēr šobrīd nav pilnīgi negaidīta, tostarp tāpēc, ka aprīlī tika aizturēts un par kukuļņemšanu apsūdzēts viņa vietnieks Timurs Ivanovs. Šoigu tomēr netika vienkārši atcelts no amata. Ilggadējā ministra iecelšana Drošības padomes sekretāra amatā liecina, ka lojalitāte atmaksājas. "Šoigu tiek pārcelts cienījamā un ietekmīgā amatā, jo ir lojāls un ir Putina draugs," vietnē "X" norādīja Kārnegija fonda pētniece Dara Masikota. Sešdesmit astoņus gadus vecā ministra nomaiņa tomēr apliecina arī to, ka "Putins ieklausās runās un saprot, ka Šoigu ir jāiet prom no Aizsardzības ministrijas", kurā viņš nebija lielā cieņā, rakstīja pētniece.
Nav gan zināms, vai Šoigu Drošības padomes sekretāra amatā būs tikpat ietekmīgs, kāds bija Patruševs, kurš pret Rietumiem ieņēmis ārkārtīgi naidīgu nostāju.
Tikmēr jautājumi tiek uzdoti par Patruševa nākamo amatu. Peskovs par to solīja jaunumus "tuvākajās dienās". Jāpiebilst, ka premjera Mihaila Mišustina jaunajā valdībā Putina ilggadējā sabiedrotā Patruševa dēls Dmitrijs Patruševs ir iecelts par vicepremjeru. Iepriekšējā Mišustina valdībā Patruševs jaunākais bija lauksaimniecības ministrs. Sākoties Putina piektajam pilnvaru termiņam, daudzos nozīmīgākajos amatos nekādas izmaiņas tomēr nav vērojamas. Amatu ir saglabājis ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Ārējā izlūkdienesta priekšnieks Sergejs Nariškins, Federālā drošības dienesta priekšnieks Aleksandrs Bortņikovs un iekšlietu ministrs Vladimirs Kolokoļcevs.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
