Maduro pasludināts par uzvarētāju Venecuēlas prezidenta vēlēšanās

Venecuēlā turpinās strīdi par svētdien notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem.

Nacionālā Vēlēšanu padome par uzvarētāju pasludinājusi pašreizējo valsts galvu Nikolasu Maduro, bet opozīcija šo paziņojumu apstrīd, uzskatot, ka kreisais prezidents vēlēšanās ir krāpies, lai nodrošinātu trešo sešu gadu pilnvaru termiņu.

Krievija un Kuba apsveic

Venecuēlas Nacionālās vēlēšanu padomes priekšsēdētājs Elviss Amoroso, kurš ir tuvs Maduro sabiedrotais, paziņojis, ka pēc 80% balsu saskaitīšanas pašreizējais valsts vadītājs vēlēšanās ieguvis 51,2% balsu, bet par opozīcijas kandidātu Edmundo Gonsalesu balsojuši 44,2% venecuēliešu. Venecuēlas opozīcija paziņojusi, ka apstrīdēs šos vēlēšanu rezultātus, norādot, ka Gonsaless patiesībā saņēmis 70% vēlētāju atbalstu. Pirms vēlēšanām sabiedriskās domas aptaujas rādīja, ka Gonsaless ir krietni populārāks par Maduro, kurš valsti vadījis 11 gadus, vēsta raidorganizācija BBC. Gonsalesa pārsvaru uzrādījušas arī nobalsojušo aptaujas. ASV bāzētās tirgus pētījumu firmas "Edison Research" veiktās aptaujas pie simt vēlēšanu iecirkņiem svētdien rādīja, ka Gonsalesu atbalstījuši 65% vēlētāju, bet Maduro – 31%.

Maduro saviem atbalstītājiem Karakasā paziņojis, ka vēlēšanu rezultāti ir "miera un stabilitātes triumfs". Viņš arī izsmēja opozīciju, kas krāpšanu piesauc visās vēlēšanās. 

Vairāki Maduro sabiedrotie jau apsveikuši viņu ar uzvaru. Kubas prezidents Migels Diass-Kanels paziņoja, ka "venecuēliešu cieņa un drošsirdība ir triumfējusi pār spiedienu un manipulācijām". Kreiso prezidentu apsveicis arī Krievijas diktators Vladimirs Putins, kurš atgādināja, ka Maduro "vienmēr ir gaidīts viesis Krievijā".

Neticami rezultāti

Tikmēr opozīcijas kandidāts Gonsaless izteicās, ka "venecuēlieši un visa pasaule zina, kas notika". Gonsaless un viņa sabiedrotie tomēr aicinājuši venecuēliešus saglabāt mieru. Skepsi par izsludināto Venecuēlas prezidenta vēlēšanu rezultātu atbilstību īstenībai paudušas daudzas valstis. Vašingtonai ir "nopietnas bažas, ka izziņotie rezultāti neatspoguļo vēlētāju gribu", paziņojis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Čīles prezidents Gavriels Boričs tikmēr paudis, ka Venecuēlas vēlēšanu rezultātiem "ir grūti noticēt". Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikā 

Žuzeps Borels vietnē "X" aicināja Venecuēlas varasiestādes nodrošināt visa vēlēšanu procesa caurskatāmību, tostarp attiecībā uz balsu skaitīšanu un piekļuvi vēlēšanu dokumentiem iecirkņos. 

Venecuēlas prezidenta vēlēšanas notika, izmantojot elektroniskās vēlēšanu mašīnas. Vēlēšanu rezultāti no tām tiek elektroniski nosūtīti Nacionālajai vēlēšanu padomei, bet izdrukāti balsojuma dokumenti tiek apkopoti vēlēšanu iecirkņos. Venecuēlas opozīcija bija plānojusi šos biļetenus papīra formā salīdzināt ar Nacionālās vēlēšanu padomes publiskotajiem rezultātiem, norāda raidorganizācija BBC. Likums partijām dod tiesības uz vēlēšanu iecirkņiem sūtīt novērotājus, tomēr lielai daļai balsošanas dokumentu opozīcija nav tikusi klāt. Opozīcijas līdere Marija Korina Mačado, kura sākotnēji bija opozīcijas kandidāte prezidenta vēlēšanām, paziņoja, ka Gonsalesa uzvara ir bijusi ar "nospiedošu" pārsvaru, balstoties uz tiem balsošanas dokumentiem, kurus opozīcija ir redzējusi.

"Čavisms" turpinās

Septiņdesmit četrus gadus veco bijušo diplomātu Gonsalesu Venecuēlas opozīcija vēlēšanām izvirzīja tikai aprīlī, kad Venecuēlas Augstākā tiesa liedza opozīcijas sākotnēji izraudzītajai prezidenta amata kandidātei Mačado 15 gadus ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu. Tradicionāli sašķeltā Venecuēlas opozīcija šoreiz spēja apvienoties ap plašākai sabiedrībai iepriekš nezināmo diplomātu Gonsalesu. Opozīcija bija cerējusi, ka atbalsts tai būs tik liels, ka Maduro administrācijai neizdosies "nozagt vēlēšanas". 

Vēlēšanās klāt bija pavisam neliels skaits novērotāju, un Venecuēla atsauca iepriekš izsūtīto ielūgumu ES novērotājiem.

Jāatgādina, ka arī iepriekšējās prezidenta vēlēšanas 2018. gadā tika kritizētas kā negodīgas, tomēr Maduro, lielā mērā pateicoties Venecuēlas drošības spēkiem, izdevās palikt pie varas. Ja Maduro arī tagad izdosies noturēties prezidenta amatā, Venecuēlā turpināsies jau 25 gadus ilgusī kreiso populistu valdīšana, kas aizsākās 1999. gadā ar prezidenta Ugo Čavesa nākšanu pie varas. Pēc Čavesa nāves 2013. gadā valsts grožus pārņēma Maduro, turpinot kreisā populisma jeb "čavisma" tradīcijas. Lai arī Venecuēlā atrastas pasaulē lielākās naftas iegulas, valsti jau ilgstoši ir pārņēmusi dziļa ekonomiskā krīze, kuras dēļ savas mājas pametuši gandrīz astoņi miljoni cilvēku. Maduro valsts grūtības saista ar ASV ieviestajām sankcijām, nevis kreiso populistu neprasmīgo valdīšanu. Daudzi vēlētāji solījuši doties prom, ja Maduro atkal tiks pasludināts par uzvarētāju. Maduro pirms vēlēšanām brīdināja, ka viņam ir nepieciešama pārliecinoša uzvara, lai "novērstu asinspirti" un "pilsoņu karu" valstī. Kreisā prezidenta kontrolē atrodas visas nozīmīgākās iestādes, tostarp Augstākā tiesa, kurai būs jāsaka pēdējais vārds, ja vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana līdz tai nonāks, atgādina telekanāls CNN.