Itālijai piederošajā Lampedūzas salā pagājušajā nedēļā ar laivām ieradās negaidīti liels skaits nelegālo migrantu, kas lika Romai lūgt Eiropas Savienības (ES) palīdzību. Pēc Itālijas premjerministres Džordžas Meloni uzaicinājuma Lampedūzu svētdien apmeklēja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, kura uzsvērusi nepieciešamību uz nelegālās migrācijas radītajiem jautājumiem atbildes meklēt Eiropas līmenī.

Reklāma

Migrācijas plūsmu pastiprināšanās pāri Vidusjūrai liek uzdot jautājumus par Briseles un Tunisijas jūlijā panākto vienošanos, kas apmaiņā pret ES finansiālo palīdzību paredz robežu stiprināšanu un cilvēku kontrabandistu apkarošanu šajā Ziemeļāfrikas valstī.

Nelegālā migrācija pieaugusi

Lampedūzā, kurā ir apmēram 6000 pastāvīgo iedzīvotāju, no pagājušās pirmdienas līdz trešdienai ieradās apmēram 8500 nelegālo migrantu, liecina Starptautiskās Migrācijas organizācijas rīcībā esošā informācija. Salā 2008. gadā tika izveidots migrantu uzturēšanās centrs, kurā ir vieta 400 cilvēkiem. Varasiestādes aktīvi ir pārvietojušas migrantus no Lampedūzas uz citām vietām Itālijā, tomēr svētdien apmēram 1500 migrantu bija palikuši salā. Pēc migrantu pieplūduma Lampedūzā nedēļas nogalē notika vietējo iedzīvotāju protesta akcijas, tostarp pret valdības plāniem salā ierīkot migrantu telšu nometni. 

Vietējie iedzīvotāji arī bloķēja Meloni un fon der Leienas konvoja ceļu no lidostas uz migrantu centru. 

Meloni salas iedzīvotājiem solīja palīdzību, uzsverot, ka "dara visu iespējamo". Fon der Leiena preses konferencē pēc migrantu centra apskates paziņoja, ka nelegālajai migrācijai jāmeklē kopīga "Eiropas atbilde". Tikmēr Meloni uzsvēra, ka EK prezidentes vizīte salā nav "Eiropas solidaritātes žests Itālijai, bet Eiropas atbildība pašai pret sevi".

Vēl pirms EK prezidentes vizītes Lampedūzā Meloni aicināja Eiropu uz "paradigmas maiņu" migrācijas jautājumos. "Itālija un Eiropa nespēj uzņemt tik lielu cilvēku pieplūdumu," paziņoja Meloni, īpaši uzsverot cilvēku kontrabandistu lomu šīs krīzes izraisīšanā. Viņa pat ir pieļāvusi iespēju īstenot Ziemeļāfrikas valstu jūras blokādi. Šogad pa jūru nelegāli Itālijā ieradušies jau 127 000 migrantu, kas ir apmēram divas reizes vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, paziņojusi Itālijas Iekšlietu ministrija. Vairāk nekā 2000 cilvēku bīstamajā ceļā no Ziemeļāfrikas ir zaudējuši dzīvību, liecina Starptautiskās Migrācijas organizācijas dati.

Neskaidrība par Tunisiju

Migrācijas lietu eksperti norāda, ka cilvēku kraso pieplūdumu Lampedūzā veicināja vētra "Daniels", kas uz pāris dienām lika cilvēku kontrabandistiem apturēt operācijas, tā radot pudeles kakla efektu brīdī, kad laivas atkal devās ceļā. Migranti arī gribot nokļūt Eiropā pirms sliktu laikapstākļu iestāšanās. 

Par vietu laivā migranti kontrabandistiem maksājot 450 līdz 1500 eiro. 

Nelegālās migrācijas pieaugums arī liek uzdot jautājumus par ES un Tunisijas jūlijā panākto vienošanos, kas paredz piešķirt ekonomisko palīdzību Tunisijai, tostarp 105 miljonus eiro robežu stiprināšanai un cilvēku kontrabandistu apkarošanai. Vairums nelegālo migrantu pāri Vidusjūrai Itālijā ierodas tieši no Tunisijas, kas kalpo par placdarmu dažādu Āfrikas valstu iedzīvotāju centieniem nokļūt Eiropā. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir sūdzējušies, ka kopš vienošanās noslēgšanas nelegālā migrācija no Tunisijas ir pieaugusi. Lai arī vienošanās ir panākta, finansējums Tunisijai vēl nav pārskaitīts. ES un Tunisijas vienošanās detaļas vēl tiek apspriestas, un tai būs jāsaņem bloka dalībvalstu atbalsts, atgādina izdevums "Politico". Meloni ir aicinājusi nekavēties ar Tunisijai solītās naudas pārskaitīšanu.

Briseles un Tunisijas vienošanās ir saņēmusi arī asu kritiku. Tiek vērsta uzmanība uz migrantu tiesību pārkāpumiem prezidenta Kaisa Sajeda pārvaldītajā Tunisijā. ES tiesībsarga amatu ieņemošā Emīlija O’Reilija likusi EK līdz 13. decembrim skaidrot, kā Brisele plāno gādāt par cilvēktiesību ievērošanu šīs vienošanās darbības laikā. Tunisijā pagājušajā nedēļā nav ielaista EP delegācija, kura bija plānojusi izvērtēt cilvēktiesību stāvokli valstī. Neskatoties uz kritiku, fon der Leiena savā runā par stāvokli ES trešdien uzsvēra, ka Brisele "līdzīgas vienošanās" grib noslēgt arī ar citām reģiona valstīm.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.