Juris Lorencs: Kompass griežas pa labi

Stājoties amatā 2021. gadā, tagadējā Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka par vienu no savām prioritātēm pasludināja "feministisku ārpolitiku". 

Cita starpā ar to tika saprasta sieviešu tiesību veicināšana visā pasaulē. Šā gada pašā sākumā A. Bērboka viesojās Sīrijā. Viņa bija pirmā Rietumu politiķe, kas tikās ar Sīrijas vadītājiem pēc diktatora Bašara Asada bēgšanas. Diemžēl šo tikšanos aptumšoja incidents – "jaunās Sīrijas" politiķi, kas pēc pārliecības ir islāma fundamentālisti, demonstratīvi atteicās paspiest A. Bērbokai roku. Viņa jau bija atstājusi Sīriju, kad šīs valsts varas iestādes publicēja oficiālo informāciju par Vācijas ārlietu ministres vizīti. Fotogrāfijās, kas vēstīja par abu pušu sarunām, Bērboku nevarēja saskatīt, viņas seja un augums bija retušēti, aizklāti ar "migliņu". Vai A. Bērbokai vajadzēja doties uz Sīriju? Vajadzēja, jo šo valsti nedrīkst atstāt pilnīgā Irānas, Saūda Arābijas vai Ķīnas ietekmē. 

Vienlaikus pazemojošais incidents skaidri norāda uz Rietumu ietekmes robežām un atgādina seno sakāmvārdu – "nelien ar savu kārtību svešā klosterī".

Pēc pusotra mēneša, 23. februārī, notiks Vācijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Spriežot pēc socioloģiskajām aptaujām, to uzvarētāji jau ir zināmi. Visai droši var apgalvot, ka labējā Kristīgo demokrātu partija kopā ar saviem sabiedrotajiem no Bavārijas, Kristīgi sociālo savienību, iegūs ap 31% vēlētāju balsu. Par galēji labējo dēvētā partija "Alternatīva Vācijai" saņems 20%, sociāldemokrāti – 16%, zaļie – 13%, populistiskā "Sāras Vāgenknegtas savienība"– 6%. Izskatās, ka pārējās partijas, liberāļus un kreisos ieskaitot, nespēs pārvarēt 5% barjeru un parlamentā neiekļūs. Pats būtiskākais vēstījums, kas tiks saņemts šajās vēlēšanās, būs – Vācija kopumā stūrē pa labi. Iespējams, tiks pārspēts 1957. gada parlamenta vēlēšanu rekords, kad par labējām partijām kopā nobalsoja 50% Vācijas vēlētāju. Tomēr, neraugoties uz nepārprotamo politisko pieprasījumu pēc izteikti labējas valdības, tāda netiks sastādīta. "Alternatīva Vācijai" joprojām nav pieņemama kristīgo demokrātu politiskajai elitei, šīs partijas valdošajām aprindām.