Irānas un tās sabiedroto uzbrukumu Izraēlai gaida jebkurā brīdī

Irāna nevēlas liela mēroga karu Tuvajos Austrumos, taču tai ir "jāsoda" Izraēla par kustības "Hamās" politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu, šajās dienās atkārto Irānas līderi, kamēr vairums pārējo reģiona valstu satraukti gaida Teherānas rīcību un tiek pieliktas diplomātiskas pūles, lai karš tomēr neizceltos.

Jau kopš pagājušās nedēļas nogales Izraēlā to gaida burtiski katru nakti. Prognozē, ka uzbrukums varētu notikt divos viļņos un izskatīties kā raķešu trieciens no Irānas kombinācijā ar "Hamās" sabiedroto Libānas šiītu kaujinieku grupējuma "Hezbollah" operācijām no Libānas teritorijas. Līdzdarboties varētu arī Jemenas hutiešu nemiernieki. Izraēla, starp citu, nav teikusi, ka atentāts pret Haniju ir tās roku darbs, taču to visi uzskata tāpat. Tostarp Izraēlas gaisa triecienā Beirūtā pagājušajā nedēļā tika nogalināts arī viens no "Hezbollah" līderiem Fuads Šukrs.

Kara tuvums

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien noturēja savas drošības padomes sēdi, lai pārrunātu rīcību un palīdzību Izraēlai Irānas un tās sabiedroto uzbrukuma gadījumā. 

"Mēs uzskatām, ka šāds uzbrukums ir neizbēgams, bet mēs pūlamies to novērst," 

šajā sakarā paskaidrojis ASV Valsts departamenta runasvīrs Metjū Millers. Izdevums "Axios", atsaucoties uz saviem avotiem, apgalvoja, ka Irānas gaidāmās darbības Vašingtonas izlūkdienestiem vēl nav skaidras. Iespējams, Irāna un "Hezbollah" līdz nedēļas sākumam vēl nebija saskaņojušas savas darbības. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens svētdien lēsa, ka karadarbība varētu sākties tuvāko 48 stundu laikā. Kā ticamāko uzbrukuma datumu iepriekš minēja 5. augustu, taču nekas nenotika, ja vien neskaita raķešu uzbrukumu ASV aviācijas bāzei Irākā, kur ievainojumus guva vairāki amerikāņu karavīri. Tiek pieļauts, ka proirānisko grupējumu vēršanās pret amerikāņu bāzēm reģionā tuvākajās dienās turpināsies.

Šodien Džidā Saūda Arābijā notiks Irānas ierosinātā Islāma sadarbības organizācijas (OIC) valstu apspriede, kurā Teherāna acīmredzot mēģinās uzspiest dalībvalstīm vienotu nostāju attiecībā uz Irānas gatavotajām akcijām pret Izraēlu. 

Tomēr lēš, ka vairums Persijas līča reģiona valstu, lai arī ir gatavas nosodīt Izraēlu, tomēr nevēlas atbalstīt Irānu. 

Iespējams, pēdējā tomēr pagaidīs OIC sanāksmes iznākumu, pirms ķerties pie ieročiem.

Spriedzes laiks

Tikmēr ASV, Lielbritānija, Turcija un daudzas citas rietumvalstis, arī Latvija, jau aicinājušas savus pilsoņus atstāt Libānu, kamēr tas iespējams, jo Libāna ir potenciāls karadarbības lauks starp Izraēlu un "Hezbollah". Zviedrija ir slēgusi savu vēstniecību Beirūtā. Arī Ķīna pirmdienas vakarā aicināja savus pilsoņus uz Libānu "ceļot piesardzīgi", sekot līdzi situācijai un apsvērt šāda ceļojuma nepieciešamību, rēķinoties ar "drošības riskiem". Otrdien kļuva zināms, ka Vācijas armija gatavojas plaša mēroga operācijai, lai vajadzības gadījumā evakuētu savus pilsoņus no reģiona uz Kipru.

Teherānas lidosta krasi ierobežoja ielidojošo un izlidojošo reisu skaitu vēl svētdienas vakarā.

Vācijas aviosabiedrība "Lufthansa" ir atcēlusi visus lidojumus uz Telavivu, Teherānu un Beirūtu līdz 12. augustam. Amerikāņu "Delta" uz Telavivu nelidos līdz 31. augustam.

Jordānija pirmdien brīdināja visas lidsabiedrības, kas izmanto lidlaukus tās teritorijā, uzpildīt papildu degvielu 45 minūšu lidojumam, jo konflikta gadījumā Jordānijas gaisa telpa tiks slēgta. 

Ammāna un karalis Abdulla II cenšas noturēt līdzsvarotu pozīciju, taču ir drīzāk tuvāka ASV un Izraēlai. ASV valsts sekretārs Blinkens Tuvo Austrumu misijas laikā aicināja Jordāniju notriekt dronus un raķetes, kas no Irānas caur tās gaisa telpu varētu lidot uz Izraēlu, ko jordānieši jau darīja šī gada aprīlī, kad pret Izraēlu vērsās pirmais vērienīgais Irānas uzlidojums. Paralēli amerikāņu diplomātiem aktivitātes izrāda arī Krievija. Pirmdien vizītē Irānā ieradās Krievijas Drošības padomes sekretārs, bijušais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Viņš tikās ar jauno Irānas prezidentu Masudu Pezeškiānu un Irānas bruņoto spēku komandieri, ģenerāli Mohamedu Bagheri. Nav skaidrs, par ko ticis runāts, taču novērotāji Rietumos spriež, ka nekas neliecina, ka Šoigu būtu mudinājis sarunu biedrus uz atturību. "Irānas Islāma republika nemeklē kara un krīzes mēroga paplašināšanu reģionā, taču šis [Izraēlas] režīms noteikti saņems atbildi par saviem noziegumiem un izaicinošo augstprātību," pēc sarunām sacījis Irānas prezidents. Pēc laikraksta "New York Times" ziņām, runa varētu būt par Irānas lūgumu Krievijai piegādāt tai modernus radarus, elektroniskās karadarbības ieročus un pretgaisa aizsardzības sistēmas iespējamam karam ar Izraēlu. Uzskata, ka Krievija tādas piegādes jau ir sākusi, tā atlīdzinot par droniem "Shahed", ko irāņi tiem sarūpēja Ukrainas pilsētu bombardēšanai.

Kāds Eiropas diplomāts Telavivā aģentūrai AFP anonīmi skaidrojis, ka pūliņi nomierināt naidīgās puses notiek nepārtraukti, taču reakcija "visās frontēs" neesot vienāda: "Mēs viņiem sakām, lai viņi beidz spēlēties ar uguni."