13.2 °C
Irāna ir atbildīga par kiberuzbrukumiem ASV republikāņu prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņai un centieniem noplūdināt iegūto informāciju, pirmdien paziņojis Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) un citi ASV izlūkdienesti.
Tramps jau pagājušajā nedēļā paziņoja par šo hakeru uzbrukumu, ko jau tad saistīja ar Irānu. Zināms, ka Irāna mēģinājusi uzlauzt arī demokrātu kandidātes Kamalas Harisas kampaņas e-pastus.
Irānai svarīgas ASV vēlēšanas
ASV izlūkdienesti "ir pārliecināti, ka Irāna ar sociālo inženieriju un citiem mēģinājumiem centās iegūt piekļuvi indivīdiem abu politisko partiju prezidenta vēlēšanu kampaņās. Šādas darbības, tostarp zādzības un noplūdināšanas, tiek veiktas, lai ietekmētu ASV vēlēšanu procesu", pirmdien kopīgi paziņoja FIB, Nacionālās izlūkošanas direktora birojs un Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūra.
"Ir svarīgi atzīmēt, ka šāda pieeja nav nekas jauns. Irāna un Krievija ir izmantojušas šo taktiku ne tikai Savienotajās Valstīs šajā un iepriekšējos federālo vēlēšanu ciklos, bet arī citās valstīs,"
uzsvēra ASV izlūkdienesti. Ar šādām darbībām Irāna centusies sēt nesaskaņas ASV sabiedrībā un izmantot jau esošo šķelšanos, norāda izlūkdienesti. Irāna, iespējams, cer arī ietekmēt prezidenta vēlēšanu rezultātus, jo šīs vēlēšanas Teherāna "uzskata par īpaši svarīgām tās nacionālās drošības interesēm", paziņojuši Savienoto Valstu izlūkdienesti, tomēr neatklājot, kādu tieši informāciju irāņu hakeri ir ieguvuši.
Irānas diplomātiskā pārstāvniecība ANO pirmdien šo ASV izlūkdienestu paziņojumu noraidīja kā "nepamatotu". Telekanāls CNN tomēr norāda, ka Irāna jau 2020. gadā mēģināja ietekmēt ASV vēlēšanu procesu, tostarp vēršoties pret vēlēšanu amatpersonām. ASV izmeklētāju ieskatā Irānas hakeri jūnijā uzlauza Trampa ilggadējā sabiedrotā Rodžera Stouna personīgā e-pasta kontu un tad izmantoja šo kontu, lai iegūtu piekļuvi Trampa kampaņai, vēsta CNN.
Irāņu hakeri mēģinājuši uzlauzt arī Harisas kampaņas e-pasta kontus, tomēr nav konstatēts, ka šie mēģinājumi būtu bijuši sekmīgi, vēsta ASV mediji.
Irānas hakeru aktivitātes notiek Vašingtonas un Teherānas attiecībām saspringtā brīdī. Savienotās Valstis šobrīd cenšas novērst Irānas vēršanos pret Izraēlu pēc teroristiskā grupējuma "Hamās" politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanas Teherānā. ASV mediji arī vēstījuši par Teherānas plāniem Trampu nogalināt, tā atriebjoties par Irānas Revolucionārās gvardes komandiera Kasema Soleimani nogalināšanu 2020. gadā drona triecienā Irākā.
Mediji nozagto saturu nepublicē
Pēc hakeru uzbrukumiem Trampa kampaņai vairākām ASV mediju organizācijām tika noplūdināti republikāņu kandidāta kampaņas dokumenti. Zināms, ka šādus materiālus saņēmis izdevums "Politico" un laikraksti "New York Times" un "Washington Post". Šie mediji tomēr kibernoziedzības ceļā iegūto informāciju nav publiskojuši. "Politico" tikai paziņojis, ka noplūdinātā informācija skar Trampa izraudzīto viceprezidenta amata kandidātu Džeimsu Deividu Vensu. Noplūdināts esot 271 lappusi biezs dokuments, kurā kampaņa acīmredzami vētījusi senatoru no Ohaio štata kā iespējamu Trampa viceprezidenta amata kandidātu.
Šajos materiālos atrodama publiski pieejama informācija, tostarp Vensa Trampam savulaik veltītā kritika. Noplūdināti arī materiāli par senatoru no Floridas Marko Rubio.
Arī viņš tika uzskatīts par ticamu kandidātu, lai kopā ar Trampu cīnītos par uzvaru vēlēšanās. Atsaucoties uz informētiem avotiem, "Politico" vēsta, ka dokumenti esot autentiski, tomēr izdevums izlēmis tos nepubliskot. "Politico" pārstāvis Breds Deisprings paziņojis, ka izdevuma redaktori izlēmuši materiālus nepubliskot, jo "jautājumi par dokumentu izcelsmi un to nonākšanu mūsu rīcībā ir svarīgāki par materiālu, kas bija tajos dokumentos".
Šī piesardzīgā ASV mediju rīcība ir krasā pretstatā 2016. gadā novērotajai. Tolaik pēc demokrātu kandidātes Hilarijas Klintones un Demokrātu partijas e-pastu uzlaušanas un noplūdināšanas, par ko tika vainoti Krievijas izlūkdienesti un Džūljana Asānža izveidotā interneta vietne "WikiLeaks", mediji steidzās publiskot demokrātiem nepatīkamo informāciju, kas bija nonākusi to rīcībā. ASV prezidenta Džo Baidena iekšpolitikas padomniece Nēra Tandena, kuras e-pasta sarakstes 2016. gadā arī tika noplūdinātas, tagad pārmet medijiem dubulto standartu piemērošanu.
"Vai nu viņi atzīst, ka rīkojās nepareizi 2016. gadā, vai arī noteikumi paredz nozagtus e-pastus publicēt tikai tad, kad tas kaitē demokrātiem,"
savu sašutumu platformā "X" pauda Tandena. Uz mediju atbildību uzmanību vērsuši arī jomas eksperti. "Ziņu organizācijām vajadzētu būt piesardzīgām ar hakeru iegūtiem dokumentiem. Ja tie ir atzīti par autentiskiem un ir nozīmīgi, tos var publicēt, bet motīvs arī ir svarīgs," CNN norādīja ASV Ziemeļaustrumu Universitātes žurnālistikas profesors Dens Kenedijs. "2016. gadā daudzas ziņu vietnes vēstīja par Demokrātu Nacionālās komitejas e-pastiem, neuzdodot jautājumus, kāpēc "WikiLeaks", kam bija saites ar Krieviju, ir tos noplūdinājusi," piebilda eksperts.
