Situācija Korejas pussalā šobrīd ir bīstamākā kopš 1950. gada, tas ir, kopš Korejas kara sākuma laikiem, uzskata Vašingtonā bāzētās domnīcas "Stimsona centrs" eksperti.

Vakar Ziemeļkoreja oficiāli slēdza vairākas valdības aģentūras, kuru pārziņā līdz šim atradās sadarbības un atkalapvienošanās veicināšana ar Dienvidkoreju. "Tas var izklausīties pārlieku dramatiski, taču mēs uzskatām, ka, tāpat kā viņa vectēvs 1950. gadā, Kims Čenuns ir pieņēmis stratēģisku lēmumu doties karā. Mēs nezinām, kad un kā Kims plāno nospiest mēlīti, taču briesmas jau sniedzas daudz tālāk nekā Vašingtonas, Seulas un Tokijas ikdienas brīdinājumi par Phenjanas "provokācijām". Mēs neuzskatām, ka kara sagatavošanas tēmas, kas Ziemeļkorejas plašsaziņas līdzekļos skan kopš pagājušā gada sākuma, ir tikai [Phenjanai] tipiskas blēņas," Ziemeļkorejas politikai veltītajā Stimsona centra vietnē "38 North" brīdina agrākais ASV Valsts departamenta Ziemeļaustrumāzijas nodaļas vadītājs Roberts Karlins un Monterejas Midlberijas Starptautisko pētījumu institūta profesors kodolieroču neizplatīšanas tematikā Zigfrīds Hekers. Ziemeļkorejas režīms allaž izcēlies ar naidīgu retoriku attiecībā pret Dienvidkoreju un ASV, tāpēc daudzi jau to sākuši uzskatīt par ierastu lietu – "tipiskām blēņām", taču Karlina un Hekera ieskatā šā brīža tendences jau nozīmē ko vairāk.

"Neapdomīgi gājieni"

2023. gadu Ziemeļkorejas līderis Kims noslēdza ar kareivīgu uzstāšanos vairākas dienas ilgajā Ziemeļkorejas Strādnieku partijas vadības kongresā, kurā aicināja paātrināt gatavošanos karam, pieminot arī kodolieročus. 

Atkalapvienošanās iespējas ar Dienvidkoreju, par spīti naidīgajām attiecībām, gadu desmitiem bija viens no Ziemeļkorejas oficiālās politikas mērķiem, taču nu tā vairs netika pieminēta. 

"Mums vairs nevajadzētu pieļaut kļūdu un viņus uzskatīt par partneri, lai samierinātos un apvienotos, jo Dienvidkoreja ir pasludinājusi mūs par savu galveno ienaidnieku. Attiecības starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju vairs nav tādas kā starp vienai nācijai piederošiem ļaudīm," pēc oficiālās ziņu aģentūras KCNA atstāsta, uzsvēris Kims. Attiecības starp abām viņš raksturojis kā attiecības starp divām naidīgām, savstarpējā karastāvoklī esošām valstīm. Kims aicināja paplašināt Ziemeļkorejas kodolarsenālu, pastiprināt ballistisko raķešu izmēģinājumus un apsolīja trīs jaunu izlūksatelītu palaišanu orbītā. Kas attiecas uz Seulu un Vašingtonu, tad tās saņēma brīdinājumus no "neapdomīgiem gājieniem", apsūdzības iebrukuma gatavošanā un solījumus "nomierinās visu Dienvidkorejas teritoriju", izmantojot arī kodolieročus, ja notiktu uzbrukums. Tālās darbības raķešu izmēģinājumu ziņā Ziemeļkorejai aizgājušais bijis rekordgads. Turklāt 18. decembrī tika izmēģināta ballistiskā raķete, kas, kā uzskata, spēj nest kodolgalviņu un sasniegt jebkuru vietu ASV. 5. un 6. janvārī ziemeļkorejiešu artilērija raidīja ap 300 šāviņu divu Dienvidkorejai piederošu Dzeltenās jūras robežsalu virzienā. Šāviņi nokrita salu piekrastē pie robežlīnijas, un varasiestādes deva pavēli salu civiliedzīvotājiem evakuēties. 

ASV izlūksatelīti ir konstatējuši paplašināšanos Manpho ķīmiskās rūpniecības centrā, kas atrodas kalnu ielejā pie Ķīnas robežas. Šajā kompleksā ražo raķešu degvielu un kodolieročiem nepieciešamās ķīmiskās komponentes. 

Decembrī Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) ziņoja par otrā kodolreaktora iedarbināšanu Jonbjonas kodolkompleksā, kas ir Ziemeļkorejas kodolprogrammas galvenais objekts. Dienvidkoreja, ASV un arī Japāna uz to visu reaģē ar sadarbības pastiprināšanu aizsardzības jomā, amerikāņu kodolzemūdenes nobāzēšanu Pusanas ostā un aviācijas, tostarp stratēģisko bumbvedēju, mācībām, ko Phenjanā jau atkal traktē kā "apzinātu kodolkara provokāciju no ASV puses". Lēš, ka Dienvidkorejā uzturas ap 30 tūkstošiem amerikāņu karavīru.

"Laba" iespēja?

Otrdien Ziemeļkoreja oficiāli slēdza trīs valdības aģentūras, tajā skaitā Mierīgas atkalapvienošanās komiteju, kuru pārziņā bija ekonomiskie un tūrisma kontakti sadarbības un atkalapvienošanās veicināšanai ar dienvidu kaimiņu. Ziemeļkorejas pseidoparlamenta – Augstākās tautas sapulces – lēmumā par to bija teikts: "Abas visnaidīgākās valstis, starp kurām ir karastāvoklis, tagad atrodas asas konfrontācijas stāvoklī Korejas pussalā. Korejas atkalapvienošanās ar Korejas Republiku (Dienvidkoreju) nekad nevar tikt panākta." 

Daži analītiķi brīdina, ka aiz Dienvidkorejas kā nesamierināma ienaidnieka traktēšanas var slēpties Phenjanas vēlme leģitimēt kodolieroču izmantošanu pret to potenciālā kara gadījumā. 

Ekspertiem nav lielu viedokļu atšķirību, kādēļ saasinājums notiek tieši tagad. Proti, Phenjanas skatījumā ASV nav labākajā formā, toties Ziemeļkoreja ir ieguvusi Krievijas draudzību, piegādājot tai ieročus karošanai Ukrainā. "Jābažījas par to, ka jebkādas Rietumu vājuma pazīmes Tuvajos Austrumos, Ukrainā vai citur Kimam var radīt iespaidu, ka tā varētu būt neatkārtojama iespēja, pārāk laba, lai laistu garām," raidītājam "Deutsche Welle" komentējis privātās Lielaustrumāzijas Universitātes Tokijā starptautisko attiecību profesors Garens Malojs.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.