Ukrainas armijas 16. un 17. oktobrī ar amerikāņu taktiskajām raķetēm ATACMS veiktie triecieni Luhanskas un Berdjanskas lidlaukiem piespiedīs Krievijas armiju pārcelt savas operatīvās bāzes un vadības mezglus tālāk no frontes līnijas, uzskata Lielbritānijas militārā izlūkdienesta analītiķi.

Reklāma

"Kaut arī zaudējumu apjoms pagaidām nav apstiprināts, ir lielā mērā ticams, ka Berdjanskā iznīcināti deviņi krievu helikopteri un Luhanskā - pieci," teikts ziņojumā.

Ņemot vērā Krievijas militārās rūpniecības noslodzi, šos zaudējumus tuvākajā un vidējā perspektīvā būs grūti kompensēt, prognozē britu izlūki.

Berdjanska tika izmantota kā pamata priekšējo līniju operatīvā bāze dienvidu virzienā, kas nodrošināja gan loģistikas, gan uzbrukuma un aizsardzības jaudas, teikts ziņojumā.

Ārkārtīgi vājā reaktīvās aviācijas atbalsta dēļ Krievijas armijas vienības, kas jau kādu laiku atrodas aizsardzības pozīcijās, arvien lielākā mērā spiestas paļauties uz helikopteriem.

Aviācijas bāzēm veiktie triecieni var radīt papildu spiedienu uz krievu pilotiem un aviācijas mehāniķiem, kas, domājams, jau tāpat cieš kauju slodzes radītā spēku izsīkuma rezultātā, kā arī tāpēc, ka neparedzēti ieilgušās militārās kampaņas dēļ radušās tehniskās apkopes problēmas.

"Pastāv reāla iespēja, ka šis trieciens piespiedīs Krieviju atkal pārvietot savas operatīvās bāzes un vadības mezglus tālāk no frontes līnijas, palielinot loģistikas ķēžu noslodzi," teikts ziņojumā.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 292 060 karavīrus

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 292 060 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1380 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī krievi zaudējuši 5047 tankus, 9557 bruņutransportierus, 7012 lielgabalus, 844 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 548 zenītartilērijas iekārtas, 320 lidmašīnas, 324 helikopterus, 5326 bezpilota lidaparātus, 1535 spārnotās raķetes, 20 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 9370 automobiļus un autocisternas, kā arī 985 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.