Baltijas valstis — aizsardzības izdevumu pirmrindniekos

Ar taupīgumu pazīstamās Nīderlandes bijušais premjers Marks Rute, tagad jau būdams NATO vadītājs, šogad pirmo reizi uzrunājot Eiroparlamenta deputātus, enerģiski mudināja Eiropas valstis palielināt izdevumus aizsardzībai.

Sekoja ironiska piebilde, ka pretējā gadījumā vajadzētu sākt mācīties krievu valodu.

Finanšu grūtībās esošajām Eiropas valstīm Rute piedāvāja vēl kādu variantu: pārskatīt sociālās programmas, jo sociālie izdevumi bieži veido aptuveni ceturto daļu no nacionālā budžeta. Marks Rute gan pagaidām atturējies nosaukt konkrētu aizsardzības izdevumu skaitli, taču, pēc viņa vārdiem, tas varētu būt "tuvu trīs procentiem". (Latvijā jau pašlaik finansējums aizsardzībai tuvojas 4% no IKP.)

Krievijas apdraudējums

Uzrunājot Eiroparlamentu, NATO ģenerālsekretārs Rute uzsvēra, ka ES jāpārskata savu izdevumu prioritātes, lai vairotu izdevumus aizsardzībai.

"Vidēji Eiropas valstis atvēl līdz pat ceturto daļu nacionālā ienākuma pensijām, veselības aprūpei un sociālajai drošībai," 

teica Rute. Viņaprāt, "mums vajadzīga tikai maza daļa šīs naudas, lai padarītu aizsardzību daudz spēcīgāku".

Vēl pirms 10 gadiem NATO valstis vienojās par 2% atvēlēšanu aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta. Līdz šim 24 no 32 NATO dalībvalstīm ir izpildījušas šo prasību. Karš pret Ukrainu un Krievijas pieaugošā agresivitāte jau mudinājusi vairākas valstis kāpināt aizsardzības izdevumus līdz 3–4% no IKP. ASV prezidents Donalds Tramps pieprasījis NATO partneriem atvēlēt aizsardzībai 5%. Pašas ASV militārais budžets šobrīd ir 3,38% no IKP. Krievijas kaimiņvalstis Austrumeiropā reāli saduras ar Krievijas apdraudējumu, tāpēc Igaunija palielinājusi aizsardzības izdevumus virs 3% no IKP, solot 2026. gadā sasniegt 3,6%, Latvija šogad apstiprinājusi 3,45%, bet Lietuva 4% no IKP. Polija, kurai ir viena no spēcīgākajām armijām Eiropā un kas velta aizsardzībai 4,12% no IKP, ir apsveikusi prezidenta Donalda Trampa ierosinājumu par 5% aizsardzības budžetu. Vairāku citu valstu vadītāji, tajā skaitā Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uzskata, ka šis mērķis ir pārāk augsts. 

Trešo gadu cīnoties pret Krievijas iebrukumu, Ukrainai 2025. gadā ir nācies palielināt aizsardzības izdevumus līdz 26% no IKP.

Transatlantiskā sadarbība stiprina

Uzrunā Eiroparlamentā Rute informēja ES likumdevējus, ka NATO valstu jaunais aizsardzības budžeta slieksnis varētu būt 3,6–3,7% no IKP, ja vien valstis nav aktīvas bruņojuma un militārā aprīkojuma kopējā iepirkšanā un militāro inovāciju jomā. "Pat ja tā būs, aizsardzības budžeti noteikti krietni pārsniegs divus procentus," viņš brīdināja. Par spīti augošajām bažām par Trampa nodomiem, Rute uzstāja, ka Eiropa joprojām ir saistīta ar ASV drošības apsvērumu dēļ. Viņaprāt, būtu "ilūzija" domāt, ka Eiropa varētu darboties viena aizsardzības jomā.

Rute ļoti atzinīgi izteicies par ES Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, kas paredz 1,5 miljardu eiro fondu vietējās ieroču ražošanas straujai veicināšanai. 

Viņa ieskatā pašreizējais bruņojuma ražošanas sektors Eiropā (EDIP) ir "pārāk mazs, pārāk fragmentēts un pārāk lēns".

Rute paudis viedokli, ka "Eiropas drošības labad ir ļoti svarīgi iesaistīt ES aizsardzības rūpniecības pūliņos arī sabiedrotos ārpus ES". Viņaprāt, transatlantiskā sadarbība aizsardzības rūpniecībā dara mūs visus stiprākus.

Mieram jāatbilst Kijivas interesēm

Uzstājoties Eiroparlamentā, kā ļoti svarīgu NATO un ES mērķi Rute izcēla šo abu organizāciju tuvināšanu, lai stātos pretī Kremļa izvērstajai destabilizācijas, kiberuzbrukumu un draudu kampaņai, kurā iesaistīta Irāna, Ķīna, Ziemeļkoreja un vairākas citas valstis. "Mēs šobrīd varam justies droši, bet tā nebūs pēc četriem vai pieciem gadiem, ja mēs nekāpināsim izdevumus aizsardzībai," teica Rute. 

"Mēs neesam karastāvoklī, bet neesam arī miera situācijā, tāpēc mums jāiegulda vairāk aizsardzībā un jārada vairāk aizsardzības spēju."

Par ES un NATO pragmatisku sadarbību liecina pirmā aizsardzības komisāra apstiprināšana Eiropas Komisijā un aizsardzības komitejas izveidošana Eiroparlamentā.

"Mieru Ukrainā var iedibināt tikai ar noteikumiem, kas atbilst Kijivas interesēm," uzskata Rute, "tāpēc Kijivai jāsaņem bruņojums vairāk un ātrāk."

+32 foto

Pasažieru ostā piestāj NATO kuģi un tehnika.

Rīgas pasažieru ostā 13. maijā iedzīvotājiem bija iespēja apskatīt NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu kaujas grupas kuģus.

Pasažieru ostā piestāj NATO kuģi un tehnika. Ložmetējs.

1 / 32

Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji