Austrijā svētdien notiks parlamenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi valsts vēsturē lielāko balsu skaitu varētu iegūt galēji labējā Brīvības partija (FPO).

Reklāma

Tas negarantē šīs pret imigrāciju noskaņotās partijas nonākšanu valdībā, tomēr šāda iespēja ir ļoti ticama. FPO gan droši vien parlamentā neiegūs absolūto balsu vairākumu, tāpēc tai valdības izveidošanai nāksies meklēt koalīcijas partnerus. Praktiski vienīgā partija, kas varētu sadarboties ar FPO, ir kanclera Karla Nēhammera pārstāvētā konservatīvā Austrijas Tautas partija (OVP). Abas šīs labējās ievirzes partijas jau iepriekš ir darbojušās kopīgās koalīcijas valdībās. FPO nākšana pie varas varētu vēl vairāk paplašināt Maskavai draudzīgo bloku Eiropas centrālajā daļā, kur jau ir Viktora Orbāna Ungārija un Roberta Fico Slovākija, norāda izdevums "Politico".

Labējie spēki populāri

Par FPO balsot gatavi ir apmēram 27% austriešu, liecina sabiedriskās domas aptaujas. Apmēram 25% atbalsta OVP, bet 21% – sociāldemokrātus (SPO). Pārējās partijas bauda mazāku vēlētāju uzticību. FPO šovasar Eiropas Parlamenta vēlēšanās Austrijā jau izdevās pirmo reizi ierindoties pirmajā vietā, nedaudz apsteidzot OVP. Atbalsts Herberta Kikla vadītajiem labējiem populistiem ir bijis diezgan stabils, un FPO aptaujās vadībā ir jau kopš 2022. gada rudens.

Pirms vēlēšanām Austrijas sabiedrības skatījumā nozīmīgākie jautājumi ir imigrācija un inflācija, vēsta aģentūra "Reuters". Par drošības tematu atgādinājis fakts, ka 

augustā Vīnē nācās atcelt amerikāņu dziedātājas Teilores Sviftas koncertus, jo pastāvējuši reāli terorisma draudi. Saistībā ar šo incidentu aizturēti trīs jaunieši no imigrantu ģimenēm. 

Tikko kā piedzīvotie plūdi arī atgādinājuši par klimata pārmaiņām. Būtisks ir arī enerģijas drošības jautājums, jo Austrija joprojām ir ļoti atkarīga no Krievijas gāzes importa.

Ar Kiklu sola nesadarboties

FPO uzvaras gadījumā partijas līderis Kikls cer kļūt par kancleru, lai arī pārējās partijas ir solījušas ar viņu nesadarboties, uzskatot bijušo Austrijas iekšlietu ministru par pārāk radikālu. Citi FPO politiķi varētu būt iespējamiem koalīcijas partneriem pieņemamāki. Apskatnieki gan izsaka šaubas, vai Kikls gribēs paiet malā un dot kādam citam partijas biedram iespēju izveidot valdību. Tiek uzskatīts, ka vieglāk OVP un FPO valdību varētu izveidot, ja konservatīvie, kuri pie varas nepārtraukti bijuši kopš 1987. gada, vēlēšanās tomēr izcīnītu pirmo vietu. Tad valdību vadītu konservatīvo kanclers, bet FPO tajā strādātu kā jaunākais partneris. Šādas valdības jau ir bijušas. Pirmā no tām tika izveidota 2000. gadā, kad OVP lauza tobrīd Rietumeiropā pastāvošo tabu neiet koalīcijās ar galēji labējiem spēkiem. Pēdējā šāda valdība skandāla rezultātā sabruka 2019. gadā. Kikls partijas vadību pārņēma 2021. gadā, ļaujot tai atgūt zaudētos reitingus. 

Viņš iestājies pret palīdzību Ukrainai, kā arī pret Krievijai noteiktajām sankcijām. Kikls vēlēšanu kampaņas gaitā ir runājis par nepieciešamību imigrantiem doties prom no Austrijas. 

"Remigrācija jau sen bija vajadzīga," kampaņas pasākumā šomēnes paziņojis Kikls. Aizvadītās desmitgades laikā Austrija uzņēmusi vairāk patvēruma meklētāju, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, nekā jebkura cita Eiropas Savienības dalībvalsts, kas veicinājis FPO popularitātes kāpumu, atgādina "Politico".

Kikls paudis vēlmi kļūt par "tautas kancleru", kas sasaucas ar nacistu laika retoriku. FPO līderis gan šādas līdzības ir noraidījis. 

Apskatnieki vērš uzmanību uz Kikla atrašanos iekšlietu ministra amatā laikā no 2017. gada decembra līdz 2019. gada maijam. Austrijas starptautiskie partneri tobrīd vairījās atklāt Vīnei slepenu informāciju, bažījoties par iespēju, ka Kikla vadītā ministrija varētu to tālāk nodot Krievijai. Jāpiebilst, ka Brīvības partija 2016. gadā noslēdza draudzības līgumu ar Krievijas valdošo partiju "Vienotā Krievija". Kikls gan ir izteicies, ka šis līgums vairs neesot spēkā. Brīvības partijas politiķiem neapšaubāmi bijušas draudzīgas attiecības ar Maskavu. Krievijas diktators Vladimirs Putins 2018. gadā apmeklēja toreizējās Austrijas ārlietu ministres Karīnas Kneislas kāzas, kurās ar šo FPO politiķi pat dejoja. Vēlāk Kneisla darbu valdībā atstāja un tika iecelta Krievijas valsts naftas kompānijas "Rosņeftj" direktoru padomē.

Citi varianti

Apskatnieki spriež, ka valdības sastāvs lielā mērā atradīsies Tautas partijas rokās. Konservatīvie šobrīd ir koalīcijas valdībā kopā ar zaļajiem. Ja OVP izlems galēji labējos valdībā neņemt, tā būs jāveido ar sociāldemokrātiem, kā arī vēl kādu mazāku partiju – zaļajiem vai liberāļiem. Tā tādā gadījumā būtu Austrijas pirmā trīs partiju koalīcija. Vācijā trīs partiju koalīcija pie varas ir kopš 2021. gada, un tā ir nepopulāra un grūti vadāma. Savukārt OVP un FPO ir virkne jautājumu, kuros šo labējo politisko spēku uzskati ir līdzīgi. To vidū vēlme ierobežot imigrāciju un mazināt nodokļus. 

"Reuters" prognozē, ka jebkurā gadījumā nākamā valdība iestāsies par stingrāku imigrācijas ierobežošanu. 

Kanclera amata kandidātu Austrijā nosauc prezidents, un parasti valdību vadīt uztic parlamenta vēlēšanās pirmo vietu ieguvušās partijas izvirzītajam kandidātam. Pašreizējais valsts galva Aleksandrs van der Bellens, kurš ir bijušais zaļo līderis, bijis ļoti atturīgs par Kikla iespējām stāties valdības vadītāja amatā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.