Apvienotā Karaliste virzās uz asistētās pašnāvības legalizēšanu

Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta piektdien sākotnējā balsojumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz legalizēt asistēto pašnāvību nedziedināmi slimiem cilvēkiem.

Par asistētās pašnāvības legalizēšanu nobalsoja 330 deputāti, bet 275 bija pret. Likumprojekta apspriešana vēl turpināsies komitejās, kur deputāti varēs iesniegt labojumus, bet pēc tam gaidāmi balsojumi Pārstāvju palātā un Lordu palātā. Šis process varētu ilgt vairākus mēnešus, bet likuma pieņemšanas gadījumā tā ieviešana varētu prasīt pat vairākus gadus.

Ilgas debates

Pirms balsojuma Pārstāvju palātā notika piecas stundas ilgas debates, kuru gaitā gan likumprojekta atbalstītāji, gan pretinieki centās pārliecināt par savas nostājas pareizību. Lai arī debates bija brīžiem ļoti emocionālas, runātājus likumdevēji uzklausīja ar cieņu un nepārtraucot. Vairāk nekā 160 deputāti izteica vēlmi runāt debatēs, bet ne visi laika trūkuma dēļ tika pie vārda. Likumprojekta atbalstītāji vērsa uzmanību uz gadījumiem, kad smagi slimi pacienti cietuši lielas sāpes un tādēļ izdarījuši pašnāvību. Deputāte Kima Ledbītere, kas iesniedza likumprojektu, debatēs uzsvēra, ka tas nedziedināmi slimajiem cilvēkiem sniegs "izvēli, autonomiju un cieņu viņu mūža beigās". "Mēs nerunājam par izvēli starp dzīvību un nāvi, mēs runājam par to, lai mirstošiem cilvēkiem dotu izvēli, kā nomirt," paziņoja leiboristu deputāte.

Asistētās pašnāvības pretinieki tikmēr pauda bažas, ka likumprojekta pieņemšanas gadījumā nedziedināmi slimie cilvēki varētu izjust spiedienu piekrist šādam risinājumam, lai nebūtu par nastu tuviniekiem. 

Paustas arī bažas, ka britu veselības aprūpes sistēma nav gatava šādam pavērsienam un ka likumprojekta pieņemšanas gadījumā varētu mazināties investīcijas paliatīvajā aprūpē. 

Oponenti arī aicinājuši veikt uzlabojumus paliatīvajā aprūpē, lai mazinātu nedziedināmi slimo cilvēku ciešanas. "Patiesa cieņa nozīmē aprūpi līdz mūža beigām," debatēs paziņoja konservatīvo deputāts Denijs Krugers, kurš aicināja kolēģus noraidīt "valsts pašnāvības pakalpojuma" ieviešanu.

Kamēr likumdevēji debatēja, pie parlamenta notika gan likumprojekta atbalstītāju, gan tā pretinieku demonstrācijas. Asistētās pašnāvības pretinieki aicināja "nogalināt likumprojektu, nevis slimos" ("Kill the Bill, not the Ill") un pieprasīja "aprūpi, nevis nogalināšanu". Tikmēr likumprojekta atbalstītāji skandēja: "Mana dzīvība, mana nāve, mana izvēle." "Tas ir atvieglojums, tā ir vēsture. Beidzot mēs esam pavirzījušies tuvāk sabiedrībai, kas izrāda mīlestību un līdzjūtību, nevis tikai mēģina turēt cilvēkus pie dzīvības," pēc Pārstāvju palātas balsojuma pie parlamenta aģentūrai "Associated Press" sacīja likumprojekta atbalstītājs Džošua Kuks, kurš sirgst ar nedziedināmo neirodeģeneratīvo Hantingtona slimību.

Atbalsts ir pieaudzis

Visiem Pārstāvju palātas likumdevējiem šajā jautājumā bija noteikts brīvais balsojums. Likumprojektu iesniedza Ledbītere, un tas nenāca no premjerministra Kīra Stārmera leiboristu valdības. Valdība kopumā šajā jautājumā ir ieturējusi neitralitāti, atzīmē raidorganizācija BBC. 

Stārmers pirms balsojuma parlamentā pat neatklāja, kā nolēmis balsot, lai neietekmētu citus. 

Viņš balsojumā atbalstīja asistēto pašnāvību legalizēšanu, tāpat kā pirms deviņiem gadiem bija atbalstījis citu līdzīgu likumprojektu, kas toreiz netika pieņemts. Kopumā 15 Stārmera kabineta ministri balsoja par likumprojektu, bet astoņi bija pret. Oponentu vidū bija arī veselības ministrs Vess Strītings un tieslietu ministre Šabana Mahmuda. Likumprojekta pieņemšanas gadījumā tieši šie divi ministri atbildēs par tā ieviešanu. Konservatīvo nometnē savukārt bijušais premjers un partijas līderis Riši Sunaks balsoja par asistētās pašnāvības legalizēšanu, bet pašreizējā toriju līdere Kemija Beidenoka balsoja pret.

Virzītais likumprojekts pieņemšanas gadījumā attieksies tikai uz Angliju un Velsu, bet ne Skotiju un Ziemeļīriju. Skotijā reģionālā parlamenta balsojums par līdzīgu likumprojektu varētu tikt rīkots nākamgad, prognozē BBC. Britu Pārstāvju palāta līdzīgu likumprojektu izskatīja jau 2015. gadā, tomēr tolaik tas tika pārliecinoši noraidīts. Aptaujas rāda, ka kopš tā brīža britu atbalsts šādam likumprojektam ir pieaudzis.

Izvirza nosacījumus

Spēkā esošie likumi šobrīd Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā nosaka aizliegumu palīdzēt pašnāvības izdarīšanā. Par to pārkāpšanu draud līdz 14 gadiem ilgs cietumsods. Britu parlamentā virzītais likumprojekts nosaka, ka pacienta vēlme nomirt ir jāapstiprina tiesnesim un diviem ārstiem. 

Iespēja saņemt šādu palīdzību būtu pieejama vismaz 18 gadus veciem nedziedināmi slimiem pacientiem, kuriem atlicis dzīvot ne vairāk par sešiem mēnešiem. 

Likuma projektā noteikts, ka personai jābūt spējīgai pieņemt lēmumu un jāpauž "nepārprotama, noteikta un informēta" griba, ko nav ietekmējuši spaidi. Pacietam arī pašam būs jāuzņem noteiktās vielas dzīvības izbeigšanai. Medicīnas personāls drīkstēs tikai šīs vielas sagatavot, bet ne tās injicēt. Tieši tādēļ tā tiek dēvēta par ārsta asistētu nāvi vai pašnāvību, bet ne aktīvi veiktu eitanāziju, kāda ir atļauta, piemēram, Nīderlandē, Beļģijā un Kanādā. Kanādas piemēru britu debatēs ir piesaukuši izskatāmā likumprojekta kritiķi, norādot, ka tur aizvien plašāks kļuvis to cilvēku loks, kam pieejama šāda iespēja izbeigt savu dzīvi. Kritiķi norāda, ka tas apdraud cilvēkus ar invaliditāti un dažādas riska grupas. Šobrīd no katrām simt nāvēm Kanādā četras ir ārsta asistētas tādā vai citā formā, vēsta BBC. Britu likuma projekts tomēr paredz stingrākus ierobežojumus ārsta asistētai pašnāvībai salīdzinājumā ar sešām valstīm Eiropā, kur šāda iespēja dažādās formās ir legalizēta, – Austriju, Beļģiju, Luksemburgu, Nīderlandi, Spāniju un Šveici –, norāda BBC. Šveice bija pirmā valsts pasaulē, kas legalizēja "tiesības nomirt". Attiecīgais likums tur tika pieņemts 1942. gadā.