Valdība vakar ārkārtas sēdē nolēma apturēt Vientuļu un Pededzes robežkontroles punktu darbību uz robežas ar Krieviju.

Reklāma

Rīkojums pieņemts saistībā ar Krievijas lēmumu no 16. oktobra Ukrainas pasu turētājiem ļaut ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās – caur Šeremetjevas starptautisko lidostu Maskavā, Krievijā, un caur Vientuļu robežšķērsošanas vietu uz Latvijas un Krievijas robežas, kas ir viens no mazākajiem robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības (ES) un Krievijas robežas.

Latvijas lēmums nozīmē, ka Ukrainas pilsoņi no ES Krievijā pa sauszemi iekļūt nevarēs, bet iebraukt varēs tikai caur Šeremetjevas lidostu un, iespējams, caur NVS valstīm.

Kā uzsver Latvijas valdība, Krievijas lēmums ir ne tikai mēģinājums šķelt ES un radīt spriedzi tās pierobežā, bet arī radīt apstākļus uz Latvijas–Krievijas robežas, kas var būtiski ietekmēt sabiedrisko kārtību un radīt valsts drošības apdraudējumu.

Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotā lēmumprojekta anotācijā norādīts – ir pamats uzskatīt, ka Krievijas lēmums ir atbilde uz attiecīgo Eiropas Savienības lēmumu, tajā skaitā Latvijas lēmumu, aizliegt valsts teritorijā iebraukt transportlīdzekļiem ar Krievijas numura zīmēm.

Uz Latvijas–Krievijas robežas ir vēl Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietas.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts aģentūrai LETA sacīja, ka robežsardze izpildīs valdības lēmumu un viņam nav bažu par to, ka šāda lēmuma rezultātā Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietās varētu veidoties garākas kravas automašīnu rindas.

"Caur Vientuļiem kravas automašīnas vispār nevarēja doties, jo Krievijas pusē nebija atbilstoši sakārtota infrastruktūra. Savukārt Pededze paredzēta vietējo iedzīvotāju satiksmei," norādīja Pujāts.

Valdībai atbalstot Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu, Robežsardze varēs efektīvāk izmantot savus personāla resursus citās robežšķērsošanas vietās, tostarp patrulēšanai uz zaļās robežas, vērtēja VRS vadītājs. Pēc valdības lēmuma Pededzē un Vientuļos izvietos barjeras, visdrīzāk līdzīgi kā Silenes robežšķērsošanas vietā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.

Pujāts informēja, ka ierasti dienā Latvijas–Krievijas robežu izceļošanai izmanto aptuveni 150–200 Ukrainas valstspiederīgie un tas nav vērtējams kā liels skaits.

Pēc Krievijas lēmuma un Latvijas valdības lēmuma tagad iespēja ieceļot Krievijā Ukrainas pilsoņiem paliks tikai caur robežšķērsošanas vietu Šeremetjevas lidostā Maskavā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.