Rita Našeniece: Veloceļš bez kokiem

Esmu tas cilvēks, kas brauc ar divriteni pilsētā. Man patīk, interesē un nevajag veloceliņus. Pēdējās nedēļās vērojot notikumus Rīgas domes satiksmes komitejā un runājot ar Anniņmuižas aktīvistiem, piedzīvoju "kaut kur redzēts" jeb, smalki izsakoties, dežavū situāciju.

Anniņmuižniekus pazīstu kādu laiku un zinu kā veiksmīgus vēsturisko stādījumu advokātus. Pirms pāris gadiem viņi panāca valsts aizsardzības statusu vairākiem desmitiem dižkoku – liepu alejai Anniņmuižas parkā. Alejā ir Latvijai unikāla dižkoku koncentrācija. Toreiz arī iepazināmies.

Un tagad citēju Imantas apkaimes biedrības "Anniņmuiža" 29. jūlija preses relīzi: "2025. gada jūlijā tika uzsākta projekta "Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide maršrutā Rīga–Babīte–Piņķi (Zīda Ceļš)" (turpmāk – projekts) realizācija Imantas apkaimē. Šī projekta ietvaros ir paredzēts izbūvēt veloinfrastruktūru 7,3 km garumā, investīcijai pieejamais kopējais Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējums ir 34 514 008 eiro, tajā skaitā Rīgas valstspilsētas pašvaldībai – 21 184 730 eiro. Būvniecības laikā ir plānots izcirst 264 kokus, no kuriem vairāk nekā 50 koki ir uzskatāmi par ainaviskiem un vērtīgiem, tādēļ plašas sabiedrības interesēs būtu bijis nepieciešams izvērtēt to saglabāšanu. Vairāki Imantas iedzīvotāji jau 2024. gada rudenī pievērsa uzmanību šī projekta realizācijas ietekmei uz vidi un tikās ar Rīgas domes, kā arī projekta izstrādātājas SIA "Firma L4" pārstāvjiem. Šīs tikšanās laikā tika doti mutiski solījumi ņemt vērā iedzīvotāju izteiktos priekšlikumus un iespēju robežās censties saglabāt vērtīgākos kokus." Šobrīd ir skaidrs, ka priekšlikumi nav ņemti vērā.

Par dežavū

Vispirms tātad par dežavū. Slokas–Jūrmalas gatves veloceliņa situācija man atgādina "Kapu tramvaja" kampaņas laikus, Pērnavas ielas koku aizsardzības protestus un Brasas tilta alejas aizstāvību. Visas, starp citu, sekmīgas akcijas atšķirībā no caurkritušā Marsa parka, kur aktivitātes nesniedza rezultātu. Jāsaka gan, ka arī Marsa parks kopā ar iepriekšējām ietekmēja arī politiskās varas maiņu pilsētā. Un te ir mans pirmais komentārs – 

politiķiem vides un koku aizstāvju protesti jāuztver ļoti nopietni, jo tiem (un ne tikai Latvijā) ir bijis liels polittehnoloģisks potenciāls. 

Projekti, kas notiek attīstītāju, nevis iedzīvotāju interesēs, ir viegli izmantojami. Šobrīd kokiem un iedzīvotājiem nedraudzīgajam Rīgas–Babītes–Piņķu projekta protestam ar lielu apetīti un prieku uzmetušies opozīcijas "Jaunlatvieši" ar Stepaņenko kundzi vadībā. Viņu politikā rūdītie deguni nepalaidīs garām nevienu iespēju. Diemžēl šajā gadījumā viņu merkantilā interese un šakālīgās tieksmes veiksmīgi sakrīt ar iedzīvotāju šoku par notiekošo.

Par komitejas vadītāju

Otrais komentārs – Satiksmes komiteja Rīgas domē (un, kā redzams, arī Pilsētas attīstības departamenta daiļrades dēļ) ir Rīgas domes skandālu epicentrs, turklāt neatkarīgi no tā vai par lietu, vai par citiem nokrišņiem. Tas vienkārši ir objektīvi dažādu iemeslu dēļ, kurus te neanalizēšu. Neaizmirsīsim, ka iepriekšējais komitejas vadītājs, ne tikai netika ievēlēts, bet nošļuka rezultātu listē pietiekami dziļi. Ja "Progresīvie" ir uzņēmušies šo tēmu, tad apzinīgam partijas pelēkajam kardinālam ir jāsaprot, ka virzīt šajā ļoti viegli kompromitējamā amatā pirmā sasaukuma personu, ir diezgan nejauki pret pašu personu – arī tad, ja persona pati ir ieskrējusies uz šo amatu. Ļoti derētu: a) pieredze Rīgas domē; b) spēja komunicēt ar dažādām interešu grupām; c) spēja demonstrēt principus, kurus attiecīgais politiskais spēks manifestē savam vēlētajam.

Rīgas Domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello ("Progresīvie") ir lielisks, potenciāls papildinājums kā aktīviste, bet šis viņai ir pirmais sasaukums un viņas pieredze šobrīd neatbilst vajadzībām. Protams, viņa mācīsies, taču pašlaik viņai papagailiski jāatkārto argumenti, ko citi saka priekšā. 

Marta Kotello ir saņēmusi šo defektīvo projektu mantojumā, un tagad ir būtiski, vai viņa rīkosies kā tālredzīga politiķe vai ļaus sevi upurēt, sasmērēt un norakt. 

Ja "Progresīvo" politiķis, iesēžoties krēslā, automātiski pārvēršas par administrācijas marioneti, tad viņa karjera kļūst apšaubāma. Tie, kas šo projektu radījuši, vienmēr būs ēnā, savukārt tie, kas to politiski uzraudzīja pirms šī sasaukuma, tagad ar smaidu nolūkojas uz traci no aizkulisēm. Priekšplānā ir kāds, kam par šo piestādīs rēķinu.

Par steigu

Trešais komentārs – stāsts par to, ka ES projekta termiņi deg un tāpēc deputātiem kā dresētiem mērkaķiem ātri jāceļ rociņas, ir vecs kā pasaule. Īpaši vēl jaunajam sasaukumam, kas tikko izkāpis no vēlēšanu vilciena. Deputātiem ir tiesības pieprasīt detalizētu projekta analīzi, atsevišķus sarunu raundus un projekta uzlabojumus. Kaut vai tāpēc, ka braukt pa pliku, vējainu vai saules cepinātu asfaltu ir vakars uz ezera. Apliecinu to kā ilggadēja pilsētas velo lietotāja, kura tieši vienu reizi mēģināja centra virzienā izmantot pliko, karsto Skanstes veloceļu.

Par jaunu koku stādīšanu

Ceturtais komentārs – arguments, ka veloceliņa kokus izcirtīs un kaut kur tos stādīs, ir vecs Rīgas domes administrācijas pasaku meistaru triks. 

Normāla pārvietošanās temperatūra ir vajadzīga tur, kur cilvēki pārvietojas kājām, ar velosipēdiem, bērnu ratiem, vienalga, ar ko. 

Satiksmes komitejas vadītājam nevajadzētu atražot šos vecos, blēdīgos argumentus. Projektu plānojot, ir jāņem vērā, ka koki būs. Ēnu dod vismaz trīsdesmit gadus audzis koks, nevis pļavas, spirejas, bukši vai pīckaina izskata objekti kastēs.

Par noteikumiem

Piektais komentārs – arguments, ka 264 un vairāk koku jācērt, jo tāpat tie pēc darbiem nokaltīs, ir ciniska atsauce uz realitāti. Rīgas domē jau ir izstrādāti saistošie noteikumi par vēsturisko aleju vērtības noteikšanu. Tie vienkārši ir jāpiemēro. Tāpat kā normatīvi par saudzīgu darbu ar koku saknēm. Būtiski, lai viesstrādniekiem, kas tiek plaši izmantoti šajos projektos, kāds skaidrotu, kādi ir noteikumi. Lai darbu atbildīgie plānotāji zinātu, ka ir jālieto gaisa lāpstas, un Rīgas domes uzraudzītāji būtu to paredzējuši darbu veikšanas dokumentācijā. Taču – atgriežoties pie jau minētā – koki kā atstājami objekti bija jāparedz jau projekta sākumā. Interesanti, ka projektā vispār nav paredzēts stādīt vietējo vēsturisko viegli audzējamo lielo koku sugas.

Par Eiropas Savienības normām

Pēdējais – šī projekta veikšanai ir paredzēta Eiropas Savienības fondu nauda. Tas nozīmē gan atbilstību ES normām, gan arī atskaites.

Koku ciršana ir saistīta ar klimata pārmaiņām. 

Ja ciršana ir lielos apmēros (un 264 koki ir liels apmērs) un ja cērt liela auguma, vecus kokus, tad mēs samazinām iespējas tūlītēji absorbēt zināmu daudzumu ogļskābās gāzes. Iedēstot spirejas vai iekārtojot pļavas, vai pat iestādot jaunus kokus (ja 256 nocirsto vietā iestādīs tikko solītos 150), skābekļa daudzums neatražosies. Eiropas Savienībā frāze "nenodarīt būtisku kaitējumu" (angļu valodā "Do No Significant Harm" jeb DNSH) ir svarīgs princips, kas ieviests saskaņā ar ES Taksonomijas regulu un plaši piemērots arī Atveseļošanas un noturības mehānismā (RRF), kā arī citos ES fondu finansējumos. DNSH princips nozīmē, ka jebkādas investīcijas vai darbības nedrīkst būtiski kaitēt kādam no vides mērķiem, kas definēti ES Taksonomijas regulā (regula 2020/852).

Stāsts par šo projektu, domāju, nav beidzies.