"Latvijas Avīzes" reportāža no Madonas novada - kā strādā pasts un kā vietējie to izmanto.
Vēl pirms septiņiem gadiem – 2017. gadā – Latvijā bija vairāk nekā sešsimt pasta nodaļu, 2019. gadā – 347, 2024. gadā bija plānots optimizēt 105 pasta nodaļas – tā pagājušajā nedēļā paziņojumā medijiem raksta valsts uzņēmums "Latvijas Pasts", atgādinot, ka pasta nodaļu optimizācija sākta jau pirms vairākiem gadiem, un piebilstot, ka daudzas nodaļas esot bijušas sliktā stāvoklī un nepiemērotas. Taču pasta nodaļu slēgšanas vilnis, kas vēlies un veļas pāri Latvijai un kas sakritis ar lauku skolu iespējamo slēgšanu, sadusmojis daudzus lauku cilvēkus. Pasta nodaļu slēgšanas plāns gan apturēts, bet izskatās, ka ne uz ilgu laiku. Viens no novadiem, kur pasta nodaļa varētu palikt tikai viena – novada centrā, ir Madonas novads. Pagaidām tajā darbojas piecas pasta nodaļas: Madonā, Cesvainē, Lubānā, Ērgļos un Jaunkalsnavā. Bet, piemēram, Barkavā pasta nodaļa slēgta 24. janvārī. "Latvijas Avīze" devās uz Madonas novadu tikties ar pastniekiem un pasta pakalpojumu izmantotājiem.
Ērgļos pasts vēl dzīvs
Ir piektdienas rīts, un neilgi pirms pulksten deviņiem ierodos Ērgļu pasta nodaļā, kas atrodas pašvaldības ēkā. Nodaļas vadītāja rosās kopā ar trim pastniecēm, kuras krāmē somās presi, naudu pensijām un sīkās mantas, lai dotos pie klientiem.
Pasta darbinieces ir nerunīgas: bez "Latvijas Pasta" Rīgas priekšniecības atļaujas ar žurnālistiem runāt nedrīkstot. Prom gan nedzen.
Plkst. 9.12 ierodas pensionārs Varis Lels no Sausnējas pagasta, viņš vēlas brālim uz Barkavas pansionātu nosūtīt 150 eiro. Rokās ņurca papīra gabaliņu ar konta numuru, bet kaut kas ciparos nesakrīt un naudu neizdodas nosūtīt. Pasta nodaļas vadītāja Elīna Fiļipova vīrieti mierina, ka pastniece var iebraukt pie viņa mājās un to nokārtot, lai tikai atstājot savu telefona numuru. Kad jautāju, ko pensionārs domā par pasta nodaļas slēgšanu, viņš nosaka: "Velns, ko tikai neizdomā..." Pastu Varis Lels izmantojot, lai veiktu dažādus maksājumus.
Plkst. 9.17 durvis atver pensionārs Didzis Birznieks. Viņš dēlam uz Lozannu sūta paciņu ar dažādiem Latvijas labumiem – aizkavējusies dāvana Jaunajā gadā – un ar mani ir krietni runīgāks. "Situācija nopietna. Gan lauku skolu, gan pasta nodaļu slēgšana ir ekonomiskais fašisms. Salaiž te visādus ārzemju pakomātus un pēc tam brīnās, ka pašu pastam nav ko darīt. Laukus grib attīrīt no cilvēkiem. Es gan vēl īsti nesaprotu, priekš kam," saka D. Birznieks.
Plkst. 9.24 klusi pasta telpās ieslīd pensionāre. Mazliet sagurusi jau no paša rīta. Saņem pensiju un nopērk kāpostu un samteņu sēklu paciņas. Plkst. 9.35 ierodas kāda sieviete pēc pakas.
Plkst. 9.41 pensionāre Mārīte Līga Šiliņa atnāk pēc bankas kartes, kas atsūtīta aploksnē. Viņa Ērgļos dzīvojot tikai ziemā. Saka man – bez pasta varētu iztikt, bet ir principā pret nodaļas slēgšanu. Jo pasts ir vismaz kaut kāda dzīvība laukos.
Pasta nodaļas vadītāja E. Fiļipova apgalvo, ka šāda apmeklētība, kādu novēroju es piektdienas rītā, esot tāds ierasts klientu pieplūdums. Ceturtdien, piemēram, stundas laikā atnākuši tikai trīs cilvēki, bet ir bijis arī virs desmit stundas laikā. Lielākoties cilvēki pastu apmeklē rīta pusē. Par pasta nodaļas slēgšanu Elīnai ir divējādas domas. Viņa saprotot, ka daudziem cilvēkiem atnākšana uz pastu ir zināma socializēšanās, kāds padalās ar labu garastāvokli, kāds – izgāž negācijas (starp citu, arī par to, ka nav transporta, kā nokļūt līdz pasta nodaļai). Bet ir arī otra puse.