Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Latvijas iedzīvotājus turēt īkšķus par Donu Eirovīzijā un Latvijas vīriešu hokeja izlasi pasaules čempionātā.
Intervijā TV24 raidījumam "Dienas personība" prezidents dalījās ar novērojumu, ka Dona iekļūšana Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā ir radījusi cilvēkos pacilātības sajūtu, lai arī Latvijas iedzīvotāji bieži nenotic savu tautiešu izredzēm.
"Manuprāt, mums ir tāda ne pārāk laba īpašība, ka mēs dažreiz nenoticam, nedodam labos vārdus līdzi, nedodam ticību līdzi, ka viss izdosies.
Bukmeikeri ir smagi kļūdījušies Dona gadījumā, pagājušajā gadā neviens negaidīja, ka mūsu hokejisti tiks pie bronzas. Ticēsim, atbalstīsim mūsējos!"
aicināja prezidents.
Pēc viņa teiktā, jo stingrāks bez šaubu ēnas būs atbalsts gan hokejistiem, gan Donam, gan jebkuram citam cilvēkam kādā sfērā, ko viņš izvēlējies, jo lielāka iespēja, ka sekos arī panākumi.
Atgādinām, ka Dons ar dziesmu "Hollow" ceturtdien iekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas norisināsies Melmē, Zviedrijā. Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls notiks 11. maijā plkst.22.
Vienā dienā ar Eirovīzijas finālu gaidāma arī Latvijas vīriešu hokeja izlases pirmā spēle pasaules čempionātā - sestdien Latvijas hokejisti uz ledus tiksies ar Polijas valsts vienību.
Aptauja
Vai Dons spēs iekļūt Eirovīzijas finālā?
KONTEKSTS
"Eirovīzija" ir populārs ikgadējs dziesmu konkurss, kurā piedalās izpildītāji no Eiropas valstīm un Austrālijas. Pirmais konkurss norisinājās 1956. gadā Šveices pilsētā Lugāno.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
7.4 °C





































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)


















































































































