1.1 °C
No nākamā gada sākuma valsts pārvaldes pakalpojumu portālam "Latvija.lv" vairs nevarēs pieslēgties ar internetbanku autentifikācijas līdzekļiem. Par to pagājušajā nedēļā informēja Valsts digitālās attīstības aģentūra.
Šim portālam turpmāk varēs pieslēgties ar mobilo lietotni "eParaksts mobile", personas apliecību jeb eID karti, izmantojot atbilstošo karšu lasītāju, "eParaksts karti" vai mobilās lietotnes "Smart-ID" kvalificēto versiju, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajiem identifikācijas līdzekļiem.
Valsts Digitālās attīstības aģentūra aicina tos pilsoņus, kuriem nav neviena no šiem rīkiem, uzstādīt tos viedierīcēs vai noformēt eID karti, kā arī iemācīties šos rīkus lietot.
Kopumā par minētajām izmaiņām runāja jau vairākus gadus. No vienas puses, vismaz atsevišķi augstāk stāvoši valsts darbinieki ir publiski izteikuši savu neapmierinātību ar, viņuprāt, pazemojošo situāciju, ka Latvijas galvenā valsts portāla pakalpojumiem pilsoņi galvenokārt var piekļūt ar ārvalstu banku (jāatgādina, ka četras lielās privātpersonas apkalpojošās bankas – "Swedbank", SEB banka, "Citadele" un "Luminor" – nepieder Latvijas pilsoņiem) izsniegtajiem autorizācijas līdzekļiem. No otras puses, bankas paudušas neapmierinātību ar papildu slodzi, ko to IT sistēmām uzkrauj nepieciešamība autorizēt pilsoņu piekļuvi šim un citiem portāliem – galu galā šīs izmaiņas tiek veiktas tieši pēc bankas pārstāvošās Finanšu nozares asociācijas lūguma. Visbeidzot, drošības speciālistus neapmierināja tas, ka daļa interneta banku autorizācijas līdzekļu, piemēram, kodu kartes un kodu kalkulatori, nav droši un kvalificēti līdzekļi, proti, tie nesatur digitālu sertifikātu, kas ir pārbaudāms.
Taču līdz pat pagājušajam gadam, kad tika panākts, ka iekļūt "latvija.lv" var arī ar šobrīd populārāko autorizācijas līdzekli "Smart-ID", nekādas būtiskas pārmaiņas šajā jomā nebija iespējamas. Tikko šādas iespējas parādījās, no interneta banku autorizācijas līdzekļiem atteicās portāls "eveseliba.gov.lv", tagad pienākusi "latvija.lv" kārta.
Var prognozēt, ka arī citi valsts pakalpojumu portāli pakāpeniski atteiksies no interneta banku autorizācijas līdzekļiem.
Pašreizējā statistika liecina, ka no 5,5 miljoniem apmeklējuma reižu 2023. gadā 36% gadījumu izmantots "Smart-ID", 24% – "eParaksts", tomēr 40% gadījumu portālā iekļūts, izmantojot interneta bankas autorizāciju – šai klientu daļai būs jāmācās lietot citus rīkus.
Galvenā problēma, par kuru valsts, šķiet, nav padomājusi, ir fakts, ka gandrīz visi no nākamā gada sākuma atļautie autorizācijas rīki ir saistīti ar viedtālruņu izmantošanu, bet vienīgais ar viedtālruņiem nesaistītais – "eParaksts" – prasa eID karšu lasītāja nopirkšanu. Pēdējie dati liecina, ka 97% mobilo telefonu lietotāju Latvijā izmanto viedtālruņus, bet kā ar tiem atlikušajiem 3%? Nav arī īpaši grūti iztēloties, ka šie 3%, visticamāk, būs vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem jaunus lietošanas paradumus iemācīties ir grūtāk. Tādēļ šķiet pareizi, ka valsts, pasakot "A", teiktu arī "B" un apgādātu publiskās interneta pieejas vietnes – bibliotēkas un pašvaldību pakalpojumu centrus – ar eID karšu lasītājiem.
![Mediji pirms deviņiem gadiem – 2015. gada vasarā – ziņoja, ka toreizējais virsprokurora pienākumu izpildītājs Vilnis Ulmis (attēlā no labās) un Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes vadītājs Uģis Araks atzīti par aizdomās turamām personām KNAB sāktā kriminālprocesā, un minēja arī informāciju par citiem lietā iejauktajiem personāžiem. Toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers LTV teicis: "Protams, tas nedara godu prokuratūrai. Ja apstiprināsies [vaina] – būs par diviem negodīgiem cilvēkiem prokuratūrā [domāti prokurori Ulmis un Krupskijs. – Red.] mazāk. Nodrošināties, ka tādi cilvēki nestrādā prokuratūrā un ka nākotnē tādu nebūs, ir praktiski neiespējami. Prokuratūrā ir 900 cilvēki – prokurori un tehniskie darbinieki –, katram iekšā neieskatīsies. Bet KNAB to ir labi atstrādājis, un katrā ziņā tagad lai viņi veic izmeklēšanu, un tad jau redzēsim, kas tur finālā iznāks." Tiesvedība šajā lietā pirmajā instancē ilgusi vairāk nekā septiņus gadus.](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20241024214059671a94bba4dd7.jpg "Mediji pirms deviņiem gadiem – 2015. gada vasarā – ziņoja, ka toreizējais virsprokurora pienākumu izpildītājs Vilnis Ulmis (attēlā no labās) un Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes vadītājs Uģis Araks atzīti par aizdomās turamām personām KNAB sāktā kriminālprocesā, un minēja arī informāciju par citiem lietā iejauktajiem personāžiem. Toreizējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers LTV teicis: \"Protams, tas nedara godu prokuratūrai. Ja apstiprināsies [vaina] – būs par diviem negodīgiem cilvēkiem prokuratūrā [domāti prokurori Ulmis un Krupskijs. – Red.] mazāk. Nodrošināties, ka tādi cilvēki nestrādā prokuratūrā un ka nākotnē tādu nebūs, ir praktiski neiespējami. Prokuratūrā ir 900 cilvēki – prokurori un tehniskie darbinieki –, katram iekšā neieskatīsies. Bet KNAB to ir labi atstrādājis, un katrā ziņā tagad lai viņi veic izmeklēšanu, un tad jau redzēsim, kas tur finālā iznāks.\" Tiesvedība šajā lietā pirmajā instancē ilgusi vairāk nekā septiņus gadus.")
