15.7 °C
Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,872 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 11 100 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Negatīva dabiskā pieauguma ietekmē Latvijā 2023. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8200 remigrantu un 4400 Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 25 700 Ukrainas kara bēgļu. Tāpat statistikas pārvalde informē, ka, neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990. gada atbraucēju pērn bija vairāk nekā aizbraucēju – vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.
Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērnu, kas ir par 1464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022. gadā un par 2930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021. gadā.
Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simts gadu laikā.
Pērn nomira 28 031 cilvēks, kas ir par 2700 jeb 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš un salīdzinājumā ar augsto mirstību 2021. gadā – 34 600 – par 19% mazāk. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs pēdējos gados ir nedaudz samazinājies – no 17 200 2021. gadā līdz 13 500 pērn.
Apkopotie dati arī liecina, ka latviešu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 0,4%, bet īpatsvars 2024. gada sākumā pieauga līdz 62,6% (2023. gada sākumā – 62,4%) no visiem iedzīvotājiem.
Pēc valstiskās piederības 86,2% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš – 86,1%), 9% Latvijas nepilsoņi (attiecīgi – 9,3%), 1,9% – Krievijas pilsoņi (2%). 50,6% visu Latvijas nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 14,2% no visiem Rīgas iedzīvotājiem.
Lielākais bērnu un pusaudžu jeb iedzīvotāju vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars bija Rīgas reģionā – 16,2% no visiem reģiona iedzīvotājiem. Vidzemē un Kurzemē bērnu īpatsvars bija 15,7% no visiem iedzīvotājiem. Mazāk Latgalē – 13,3%. Visjaunākais bija Mārupes novads – 25,9% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 10,6% un 11,4%.
Iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā (15–63 gadi) svārstās no 60,7% Kurzemes līdz 62,2% Rīgas reģionā.
Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62,2% Rīgā līdz 59,4% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (57%), bet visvairāk - Rēzeknes novadā (64,3%).
Iedzīvotāju vecumā virs 64 gadiem visvairāk ir Latgalē – 25,4%, vismazāk Rīgā – 21,6%. Daugavpilī un Ventspilī – 25,8% no iedzīvotājiem ir seniori, Jelgavā – 21,3%. Visvairāk senioru bija Krāslavas un Valkas novadā – attiecīgi 28,3% un 28%, bet vismazāk iedzīvotāju vecumā virs 64 gadiem senioru bija Mārupes novadā – 11,3%.
