Latviešu valoda stiprina savas pozīcijas. Bez eiforijas, tomēr ar cerību

Teju gadu caur Saeimu lēnītēm bīdījās grozījumi Darba likumā, kas skaidrāk un stingrāk nosaka to, ka darba devēji vairs nedrīkstēs nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas saviem potenciālajiem darbiniekiem.

Sākotnēji šīs izmaiņas gan bija tēmētas tieši uz krievu valodu, jo tās neprasmes dēļ latviešu jaunieši darba tirgū bieži vien ir sliktākā pozīcijā. Taču, kā atzīst likuma grozījumu autors, Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns: "Tikai par krievu valodu deputāti nebija gatavi balsot." Arī Saeimas Juridiskais birojs teicis, ka izcelt vienu valodu, kuras zināšanu nedrīkst prasīt, nebūtu pareizi.

Likumā nostiprināts, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. 

Šo noteikumu varēs neattiecināt, ja svešvalodas prasme darba veikšanai būs objektīvi pamatota, piemēram, gadījumos, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm. 

Tādā gadījumā šis pamatojums būs jāieraksta darba sludinājumā. Savukārt, ja sludinājumā šīs prasības nebūs, tad to nedrīkstēs prasīt ne darba intervijā, ne iekļaut attiecīgu prasību darba līgumā, ne arī prasīt runāt svešvalodā tad, kad darbinieks jau pildīs savus darba pienākumus.

Tomēr A. Butāns arī pats apzinās, ka "eiforijai ļauties nav pamata". Tas vien, ka likumā ir stingrākas prasības, nenozīmē, ka krievu valodas nepratēji darba tirgū būs mazāk diskriminēti nekā līdz šim. Starp citu, jau piecus gadus Darba likumā iekļauts liegums nepamatoti prasīt svešvalodas zināšanas, taču Valsts darba inspekcija šajā laikā nevienu darba devēju nav sodījusi par šādu nepamatotu prasību. Akmens gan ir ne tikai inspekcijas dārziņā, arī likuma formulējums bijis pārāk nekonkrēts un darba devējs varējis pateikt, ka, piemēram, darbiniekiem krievu valoda jāzina tāpēc, ka pats grib runāt krieviski. Nu ar šādu argumentu vairs nepietikšot.

Tomēr arī turpmāk no VDI būs atkarīgs, vai tā tikai reaģēs uz darba meklētāju sūdzībām par nepamatotām prasībām vai arī pati rīkosies proaktīvi, 

piemēram, pievērsīs uzmanību, vai darba sludinājumos minētie pamatojumi par svešvalodu nepieciešamību ir gana objektīvi. Darba meklētāju iesniegumu varētu nebūt sevišķi daudz, jo ļaudis bieži vien neapzinās savas tiesības. Turklāt lielā daļā sabiedrības iesakņojies stereotips, ka darba tirgū bez krievu valodas zināšanām nav ko darīt. To apliecina kaut vai lielais skolēnu skaits, kas joprojām kā otro svešvalodu izvēlas krievu valodu, nevis kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.