Krišjānis Kariņš asi kritizē valdības politiku: Tas ir neceļš!

Bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc aiziešanas no Jaunās Vienotības valdes intervijā žurnālam "Ir" pirmo reizi atklāj, kāda iemesla dēļ atstāja ārlietu ministra amatu. Kariņš arī sīkāk skaidro, kāpēc vairs neatpazīst politisko spēku, kura dibināšanā pats piedalījies.

"Mēs tagad neattīstām ekonomiku, mēs gādājam par naudu valsts budžetā. Tas ir fundamentāli nepareizi. Tas ir neceļš," Krišjānis Kariņš saka par jauno valsts budžetu, kurā līdzekļi gūti uz nākotnes pensiju rēķina. 

"Politiskais spēks, ko palīdzēju dibināt pirms 22 gadiem, ko piecus gadus vadīju, ir pilnībā izmainījies, es to vairs nepazīstu," 

saka Kariņš.

Ekspremjers cēlis iebildumus, taču atbalstu nav guvis, tāpēc nolēmis pamest partijas valdi, bet no partijas vēl nav izstājies. Kariņš uzsvēra, ka savas valdības laikā divreiz noraidījis šādu Finanšu ministrijas piedāvājumu budžeta papildināšanai, un nepiekristu arī tagad. "Ja tas būtu nozīmējis, ka valdība nevar pastāvēt, tad es to pieņemtu kā cenu." Viņaprāt, valdības vadītājs nedrīkst pakļauties spiedienam. "Ja premjeru reiz sāk raustīt, tas nekad labi nebeidzas."

Kā piemēru politiskās vadības trūkumam viņš vērtē arī Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanu izgāšanos decembrī. Pat ja nākamais prezidents tiks izraudzīts neatkarīgs un kompetents kā līdzšinējais vadītājs Mārtiņš Kazāks, ekspremjeru uztrauc sliktais precedents. 

"Pieredze mani dara bažīgu šajos kara apstākļos, kad no vadības gaida stingrāku nostāju. Jo, ja tu vienā jautājumā piekāpies, tad kurā jautājumā tu beigsi piekāpties?"

"Kad premjers iziet cauri koalīcijas iekšējai krīzei un uzvar, premjers kļūst spēcīgāks, tā ir politiskā loģika. Un šobrīd mūsu valdības vadītāja acīmredzami nevis iegāja cīņā, bet kaut kādu iemeslu dēļ piekāpās." Kariņš esot pārsteigts par to, jo četrus gadus strādājis ar Eviku Siliņu ikdienā un uzskatījis, ka viņai "ir ļoti liels potenciāls būt labai vadītājai, kas pastāvēs par principiem un nepiekāpsies izdevīguma pēc".

Vienlaikus Kariņš Ir intervijā  pirmo reizi atklāja, kāpēc aizgāja no ārlietu ministra amata pērn martā, kad izvērtās dārgo lidojumu skandāls. Kariņš uzskata, ka pret viņu tika vērsta masīva diskreditācijas kampaņa, pasniedzot darba komandējumus ar speciāliem avioreisiem kā privātu lietu. Viņš gaidījis atbalstu no partijas komandas un arī no premjerministres, kura tikai dažus mēnešus iepriekš bija stājusies viņa paša atbrīvotajā vietā.

"Biju pie Siliņas kundzes un prasīju, vai viņa ir gatava mani aizstāvēt brīdī, kad no pilnīgi visām pusēm uzbrūk. Un viņa skaidri un gaiši teica, ka nav gatava mani aizstāvēt,"

sacīja Kariņš. "Domāju, jebkurš gaidītu, ka tad, ja uzbrūk bijušajam premjeram par to, ko faktiski viņš nav tieši darījis... Kāds būtu varējis runāt par lietas būtību, atgādināt, ka tur nekas nav bijis privātām vajadzībām. Man nebija neviena aizstāvja," atzina Kariņš.

2023. gada 30. augusts. Ministru prezidenta amata kandidāte Evika Siliņa un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pirms tikšanās ar Valsts prezidentu Rīgas pilī.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Kariņš vērtē, ka latviešiem vispār iet grūti ar savējo aizstāvēšanu un arī lobēšanu ietekmīgiem starptautiskiem amatiem. «Rezultātā Igaunijas premjere šodien ir visas ES augstā pārstāve ārlietās, un Latvijas bijušais premjers ir ārpus politikas.» Plašāk Kariņa pārdomas par lidojumu skandāla sekām, viņa nākotnes plāniem un riskiem Eiropai pēc Trampa stāšanās amatā, lasāms žurnālā Ir.