Karavīru biedrības sašutušas. Strēlnieku piemineklim jāpaliek

"Mums, trīs karavīru biedrību pārstāvjiem, neizpratni rada Latvijas Profesionālo gidu asociācijas vēstule Rīgas domei ar ierosinājumu no Latviešu strēlnieku laukuma aizvākt pieminekli "Latviešu strēlniekiem 1915–1920"." Tā vēstulē Rīgas domes vadībai raksta J. A. Baškers Latviešu strēlnieku apvienības vārdā, E. Gailis Latviešu nacionālo karavīru biedrības vārdā, G. Rusiņš Virsnieku apvienības vārdā. Vēstuli atbalsta Dr. hist. J. Šiliņš. Publicējam vēstuli saīsināti.

"Mums, trīs karavīru biedrību pārstāvjiem, neizpratni rada Latvijas Profesionālo gidu asociācijas vēstule Rīgas domei ar ierosinājumu no Latviešu strēlnieku laukuma aizvākt pieminekli "Latviešu strēlniekiem 1915–1920"." Tā vēstulē Rīgas domes vadībai raksta J. A. Baškers Latviešu strēlnieku apvienības vārdā, E. Gailis Latviešu nacionālo karavīru biedrības vārdā, G. Rusiņš Virsnieku apvienības vārdā. Vēstuli atbalsta Dr. hist. J. Šiliņš. Publicējam vēstuli saīsināti.

"Latviešu strēlnieki ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas un latviešu tautas vēstures simboliem. [..] Mūsuprāt, Latvijas Profesionālo gidu asociācijas vēstulē un LTV 24. janvāra raidījumā "Kultūršoks" paustie apgalvojumi liecina, ka līdz šim diemžēl nav veikts pietiekams skaidrojošs un izglītojošs darbs, lai sabiedrībā nostiprinātu izpratni par strēlnieku vēsturisko lomu. Atkārtoti tika paustas padomju propagandas laika klišejas par "sarkanajiem" strēlniekiem, lai gan jaunākie ārzemju un vietējie pētījumi liecina, ka strēlnieku loma Krievijā 1918.–1920. gadā nav tik viennozīmīgi vērtējama, kā tas tika pausts padomju laikā un dažkārt diemžēl atkārtots mūsdienās. Turklāt tiek noklusēts, ka aptuveni 11 000 tā saukto "sarkano" strēlnieku atgriezās no Krievijas Latvijā. 

Latvijas Republikā viņi netika uzskatīti par noziedzniekiem un aktīvi piedalījās mūsu valsts celtniecībā, saimnieciskajā un kultūras dzīvē.

Tāpat diemžēl trūkst pētījumu par paša pieminekļa tapšanas vēsturi. Piemineklis tik tiešām sākotnēji bija veltīts "sarkanajiem" strēlniekiem un kalpoja padomju propagandas nolūkiem. Taču 2000. gadā pieminekli pārdēvēja, un šobrīd tas ir veltījums visiem latviešu strēlniekiem. [..] Mēs aicinām Rīgas domi ievērot [..], ka šis piemineklis nav minēts Ministru kabineta noteikumu sarakstā par Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošajiem objektiem un ka tas nav demontējams. Uzsveram, ka šis piemineklis simbolizē visus latviešu strēlniekus, ne tikai to nelielo daļu, kas karoja sarkanajā armijā.

Tāpat aicinām izvietot informatīvu materiālu pie pieminekļa, lai izglītotu Rīgas gidus un pilsētas viesus par latviešu strēlnieku vēsturisko nozīmi. Aicinām pilsētas vadību veicināt latviešu strēlnieku vēstures izpēti, jo, kā redzams, diemžēl daudzi padomju laika mīti un propagandas klišejas vēl arvien ir dzīvas. Mums pašiem ir jābūt spējīgiem skaidri un pamatoti stāstīt par savu vēsturi, lai to mūsu vietā nedarītu mūsu ienaidnieki!"

J. A. Baškers, E. Gailis, G. Rusiņš, J. Šiliņš.