"Bija jāiztur tas saspringums!". Aprit 35 gadi kopš unikālās nevardarbīgās akcijas "Baltijas ceļš"

Pirms 35 gadiem – 1989. gada 23. augustā – no pulksten 19.00 līdz 19.15 aptuveni divi miljoni Igaunijas, Latvijas, Lietuvas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot dzīvu ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Akcijas mērķis bija pievērst vietējās un starptautiskās sabiedrības uzmanību nelikumīgajiem apstākļiem, kādos Baltijas valstis tika pievienotas Padomju Sociālistisko Valstu Savienībai (PSRS), akcentējot 1939. gada 23. augustā noslēgtā Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līguma (Molotova–Ribentropa pakta) nozīmi turpmākajā Baltijas okupācijā un aneksijā 1940. gadā.

Vēsturnieks Gatis Krūmiņš Nacionālajā enciklopēdijā raksta: ""Baltijas ceļš" bija arī uzskatāms apliecinājums starptautiskajai sabiedrībai, ka idejām par Baltijas valstu neatkarību ir plašs tautas atbalsts. 

Akcija tika īstenota, cieši sadarbojoties Baltijas tautu kustībām, un ir viens no spilgtākajiem Baltijas tautu un to pārstāvošo organizāciju sadarbības piemēriem. 

"Baltijas ceļam" bija plaša starptautiska rezonanse, un tas deva spēcīgu impulsu turpmākajiem notikumiem Eiropā, kas noveda pie vairāku Eiropas valstu komunistisko režīmu sabrukuma. [..]

Rīkotāju galvenais izaicinājums bija nodrošināt cilvēku ķēdes nepārtrauktību cauri visai Baltijas valstu teritorijai vairāk nekā 600 kilometru garumā. Tas izdevās, pateicoties pasākuma labai plānošanai, rīkotāju organizētībai un sabiedrības plašajai atsaucībai. Cilvēki uz akciju ieradās organizēti, īpaši no attālākiem rajoniem, kā arī stihiski, atsaucoties Latvijas Tautas frontes (LTF) aicinājumam, kas tika izplatīts dažādos medijos."

Viens no cilvēkiem, kas toreiz, pirms 35 gadiem, piedalījās ļaužu organizēšanā, bija arī mūsu tagadējais kolēģis, žurnālists jēkabpilietis Andris Grīnbergs.

"Toreiz tā bija daudz saspringtāka diena, nekā šodien iedomājamies. Reizē ar "Baltijas ceļu" taču notika arī citi pasākumi – ar lielo manifestāciju saistīti. 

Jēkabpilī – mītiņš, kurā nosodīja 1939. gada 23. augustā parakstīto Hitlera–Staļina noziedzīgo līgumu. Un atklāja piemiņas akmeni 1941. gada 14. jūnija represiju upuriem. Vācijas pilsētā Bonnā mītiņā dziedāja "Skandinieki", latviešu grupas sastāvā bija arī jēkabpiliete Iveta Tāle, folkloras kopas "Klinči" vadītāja," tagad atceras Andris Grīnbergs. "Un bija jāiztur tas saspringums! Īpaši tas attiecās uz organizatoriem. Bet ne jau tikai galvaspilsētās Rīgā, Tallinā un Viļņā – arī katrā lauku rajonā, katrā pilsētā, katrā ciemā.

Un traks laiks, kad viss sajaucās kopā, rīts, diena, nakts, ne jau tikai tiem galvenajiem, kas stāvēja kustības priekšgalā. Arī izpildītājiem, tehniskajiem darbiniekiem. No jēkabpiliešiem šodien varētu pieminēt daudzus patriotiski noskaņotus cilvēkus. Bet nosaukšu tikai vienu vārdu – Oskars Dzenis, toreizējais LTF Jēkabpils rajona nodaļas koordinācijas centra vadītājs. Viņš un daudzi citi jau aizsaukti citā Baltijas ceļā. Pieminēsim viņus!"

Andris Grīnbergs jau iepriekš dalījies atmiņās par to laiku. Publicējam viņa rakstīto Jēkabpils rajona laikraksta "Padomju Daugava" 1989. gada 31. augusta numurā un viņa grāmatā "Katru dienu ar piesitienu".

57. kilometrā – jēkabpilieši

23. augustā "Baltijas ceļā" stājās arī Jēkabpils rajona ļaudis – mūsu vieta šajā dzīvajā ķēdē bija Rīgas–Pleskavas šosejas 57. kilometrā, tas ir, ceļa posmā Līgatne–Ieriķi. Pavisam uz turieni devās 18 autobusi – no "Lauktehnikas", 14. ceļu remonta un būvniecības pārvaldes, mežrūpniecības saimniecības, autoelektroaparātu rūpnīcas filiāles, Saukas lauksaimniecības skolas, agrofirmas, Viesītes pilsētas, kolhoza "Sēlija", Jēkabpils sovhoztehnikuma, padomju saimniecības "Druvas", kolhoziem "Ļeņina karogs" un "Cīņa", kā arī Latvijas Tautas frontes rajona koordinācijas centra noorganizētie pieci autobusi no Jēkabpils autobusu parka. 

Pateicamies par negaidīti lielo atsaucību un atvainojamies visiem tiem, kuri vietu trūkuma dēļ autobusos neiekļuva. 

Visvairāk cilvēku piedalījās no MRS – 90. Pavisam kopā aizbrauca vairāk nekā 600 cilvēku, taču jāņem vērā, ka mūsu pārstāvniecība bija krietni lielāka, jo daudzas ģimenes brauca ar personīgajām automašīnām.

Jēkabpilieši – 57. kilometrā. Andris Grīnbergs – trešais no kreisās. Šī fotogrāfija, kas dokumentē "Baltijas ceļu", vēlāk iekļuva UNESCO Pasaules svarīgāko notikumu fondos.c

Foto: Jānis Lācis

Kad pēc radio signāla saslēdzāmies vienotības, apņēmības un brīvības ilgu ķēdē, skudriņas noskrēja pār muguru. Nekad neizjusta sajūta! Bet kā gan citādi – cieši sadotas rokas, skaties pa kreisi – cilvēku ķēdei neredz gala, skaties pa labi – tas pats, un apziņa, ka šī dzīvā ķēde stiepjas simtiem kilometru – cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Piecpadsmit minūtes nostāvējām vienā ceļa malā ar skatienu uz Igauniju. Pēc tam pārgājām ceļa otrā pusē un atkal sadevāmies rokās, šoreiz ar skatienu uz Lietuvu.

Virs galvām lidoja helikopters – bija redzams, ka mūs filmē un fotografē. Arī pa ceļu braukāja filmētāji un fotogrāfi. 

Dzīvo ķēdi iemūžināja arī mūsu rajona pārstāvji – Jānis Lācis, Jānis Amats un vairāki citi.

"Baltijas ceļš" beidzās, "Baltijas ceļš" turpinās. Joprojām acu priekšā, kā cilvēki māja cits citam. Pa šoseju taču brauca desmitiem autobusu un simtiem vieglo automobiļu no republikas malu malām, arī no citām republikām – un visos logos roku mājieni! Nekad neredzējušies cilvēki, bet – kāda kopības sajūta, kāda vienotības sajūta!

Mēs joprojām esam "Baltijas ceļā" – ar savu darbu, ar savām domām, ar savu sirdsapziņu.

Andris Grīnbergs, LTF Jēkabpils rajona nodaļas priekšsēdētājs

(Raksts Jēkabpils rajona laikrakstā "Padomju Daugava" 1989. gada 31. augustā)

Brīvības piemineklis. Atkal citām acīm

Latvija, Igaunija, Lietuva, Eiropa. Augsti vārdi!

Tas arī saprotams, jo ir 2019. gada 23. augusts. Pie Brīvības pieminekļa notiek "Baltijas ceļa" 30. gadadienai veltītais atceres pasākums. Ļaužu jūra ļaujas augstajam šūpojumam. Pēkšņi pasākuma vadītājs aktieris Jēkabs Reinis saka: "Atmiņas… Kāda bija sajūta "Baltijas ceļā"? 1989. gada 23. augusts, Pleskavas šosejas 57. kilometrs."

Saausos. Tā taču toreizējā Jēkabpils rajona manifestācijas vieta Cēsu rajonā starp Līgatni un Ieriķiem!

Jēkabs Reinis turpina: "Dažas dienas vēlāk laikrakstā "Padomju Daugava" atmiņās dalās Latvijas Tautas frontes Jēkabpils rajona nodaļas pirmais priekšsēdētājs Andris Grīnbergs [tiek citēts fragments no iepriekšminētā raksta, kas pārpublicēts šajā lappusē. – Red.].

Andris Grīnbergs 2014. gadā ar Latvijas eiro kolekcijas monētu "Baltijas ceļš 1989–2014".

Foto: Timurs Subhankulovs/"Latvijas Avīzes" arhīvs

Gandrīz vai neticu savām ausīm. Tikko Valsts prezidents Egils Levits runāja par Baltijas vienotību, ceļu uz Eiropu un Rietumu vērtībām, arī Dainis Īvāns uzsvēra, ka "Baltijas ceļš" turpinās Eiropā. Bet nu starp šiem augstumiem un plašumiem it kā neviļus iesprucis mans nelielais konkrētā 57. kilometra emocionālais ieskicējums. [..] 

Iespējams, saviļņojums nebūtu tik liels, ja pie Brīvības pieminekļa manas "Baltijas ceļa" atmiņas lasītu kāds cits, nevis Jēkabs Reinis. Viņš ir aktieris, ar kuru saistās nesen pārdzīvotais. 

Martā televīzijā sāka rādīt jauno latviešu seriālu "Sarkanais mežs", kas spēcīgi runā par Latvijas pagātni un kurā galvenā loma uzticēta Jēkabam Reinim. [..]

Un Brīvības piemineklis atkal citām acīm.

Kas saskaitīs, cik reižu tā jau bijis – citām acīm!

Pirmo reizi pamatskolas laikā, kad tēvs stāstīja par pieciem latiem, ko ziedojis pieminekļa celtniecībai. Otro reizi, kad klīda runas, ka padomju varai piemineklis ļoti nepatīk, jaukšot nost. Tad pirmais lielais protesta mītiņš, kad milicija piekauj un arestē aktīvākos demonstrantus. 

Tad pirmie brīvie lielie Dziesmu svētki, kad gājienā kopā ar tūkstošiem dodos garām ziedos slīkstošajam brīvības simbolam. 

Un lielais sāpju smagums, kad tauta atvadās no 1991. gada 20. janvāra naktī nošautajiem un atskan nekad agrāk nedzirdēts jautājums: "Vai kādreiz domājām pie Brīvības pieminekļa stāvēt sēru mītiņā?" Un kur tad vēl gadiem ilgi pretrunīgi vērtētie 16. marta notikumi!

Brīvības piemineklis. Atkal un atkal citām acīm.

Latvija, Igaunija, Lietuva, Eiropa, Pasaule.

Augsta likme!

Andris Grīnbergs

(No grāmatas "Katru dienu ar piesitienu", "Latvijas Mediji", 2020. gads)

Pasākumi šodien Rīgā

Atzīmējot "Baltijas ceļa" 35. gadadienu, daudzviet Latvijā un arī ārzemēs šodien notiks dažādi pasākumi.

• Rīgā plkst. 11 pie Brīvības pieminekļa notiks ziedu nolikšanas ceremonija. Plkst. 13 Brīvības laukumā svinīgi atklās starptautisku izstādi "Akcija "Baltijas ceļš" – vienoti brīvībai". Izstādē būs apskatāmas dažādas fotogrāfijas no 1989. gada 23. augusta notikumiem. To varēs apskatīt līdz 10. septembrim.
• Vakarā no plkst. 18 līdz 20 pie Brīvības pieminekļa notiks koncerts "Vienoti brīvībai", kur izskanēs komponista Mārtiņa Miļevska radītās koncertprogrammas pirmatskaņojums. Pirms svinīgā koncerta klātesošos uzrunās pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns un valsts amatpersonas. Koncertu būs iespējams vērot arī tiešraidē portālā "Lsm.lv", klausīties tiešraidē Latvijas Radio ēterā un atliktajā tiešraidē Latvijas Televīzijā. 

+10 foto

“Baltijas ceļš” 1989. gadā

1989. gada 23. augustā plkst. 19 aptuveni divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. “Baltijas ceļu” organizēja Baltijas valstu nacionālās kustības.

“Baltijas ceļš” 1989. gadā.

1 / 10

Foto: Anda Krauze