Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidente Evika Siliņa vakar tikšanās laikā pārrunājuši demogrāfijas jautājumus. Pēc tikšanās valdības vadītāja žurnālistiem teica, ka tas, kā sabiedrībā attiecamies viens pret otru, kā arī īpaši pret vecākiem, kuriem ir bērni, būšot šīs valdības viena no prioritātēm. Premjere pauda viedokli, ka šā gada laikā būtu jārod risinājums bērnudārzu pieejamībai vismazākajiem bērniem.
Viņasprāt, šāds risinājums varētu veicināt arī vecāku un bērnu atgriešanos Latvijā. Tāpat Siliņa teica, ka šogad svarīga ir Sporta likuma pieņemšana, sakārtojot bērnu un jauniešu sporta jomu. Viņa vērtēja, ka tas palīdzēšot arī jaunajiem vecākiem ar aktivitātēm bērniem.
Pērn oktobrī Labklājības ministrija nāca klajā ar vairākiem ierosinājumiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanai – piemēram, nodrošināt bērnudārzu pieejamību no viena gada vecuma, ieviest papildu bērnu pieskatīšanas pakalpojumus, tostarp, pēc sākumskolas mācību beigām, pārskatīt nodokļu atvieglojumus un pabalstus, kā arī vairot citu atbalstu pirms un pēc bērna ienākšanas ģimenē.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās sacīja, ka valstij ir jāstrādā pie negatīvo demogrāfijas tendenču apturēšanas.
Rinkēviča ieskatā, zemajai dzimstībai ir arī objektīvi iemesli, piemēram, daudzi cilvēki patlaban skatās uz ģeopolitisko situāciju, karu Ukrainā un ir bažīgi par bērnu nākotni. Valsts prezidents apliecināja, ka premjere viņu informējusi par plānotajiem pasākumiem, ko valdība ir iecerējusi darīt ģimeņu politikas jomā.
"Runa nav tikai par pabalstiem un naudu, lai gan arī tā ir svarīga. Tas drīzāk ir jautājums, kā mēs kā sabiedrība izturamies pret ģimenēm, bērniem, kāda ir bērnudārzu, skolu, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.
Jāatzīst, ka dažas lietas ir gājušas uz priekšu, taču ir arī tādas, kurās es pilnīgi noteikti gribētu redzēt daudz lielāku progresu,"
sacīja Valsts prezidents.
Aptauja
Kā jūs visbiežāk taupāt naudu ikdienā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1 °C


















































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)





































































































































































