Saeima ceturtdien nodeva komisijām 1991. gada barikāžu muzeja likumu, pēc kura pieņemšanas muzejs varēs saņemt valsts un pašvaldību finansiālo atbalstu.

Valstij vēsturiski nozīmīgā mantojuma saglabāšana patlaban ir privātās rokās. Muzeja īpašniece ir 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, kuru, tāpat kā muzeju, vada Renārs Zaļais. Viņš "Latvijas Avīzei" atzina, ka likuma pieņemšana būtu ļoti svarīga, lai muzejs varētu attīstīties, veikt minētā laika posma pētniecību, par kuru viņam pat neesot zināms neviens studentu maģistra darbs. Tagad izskanot daudzi mīti par to, kā radās barikādes, bet tieši pašlaik muzejā esot aplūkojama izstāde, kurā tas atspoguļots uz zinātniskā pētījuma pamata. Pirmais aicinājums tautai gatavoties aizstāvēt savu valstiskumu izskanējis jau 1990. gada maija vidū Latvijas Tautas frontes aicinājumā, atgādināja R. Zaļais.

Ja Saeima likumu pieņems, tad 1991. gada barikāžu muzeja jaunais statuss nozīmēs, ka muzeju varēs akreditēt Muzeju likumā noteiktajā kārtībā un tam valsts budžetā būs paredzēts finansējums. Pamatojot likuma nepieciešamību, iesniedzēju vārdā Gunārs Kūtris (ZZS) Saeimas sēdē teica, ka muzeja atrašanās privātās rokās ierobežo tā iespējas piesaistīt finansējumu, kas nepieciešams, lai izmantotu jaunākās pētniecības metodes un attīstītos. 

"Muzejs var pakāpeniski kļūt par tādu apsūbējušu iestādīti, ja to neatbalstīs arī valsts," teica G. Kūtris. 

Pirms dažiem gadiem, 2021. gada jūnijā, Zaļo un zemnieku savienība, kas tolaik atradās opozīcijā, Saeimā jau iesniedza 1991. gada barikāžu muzeja likumu, bet vairākums noraidīja tā nodošanu Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai. Toreiz bija dažādas idejas, ko varētu darīt ar muzeju, no kurām viena bija, ka to varētu pievienot Kara muzejam, bet tam nepiekrita Aizsardzības ministrija.

Muzejs atrodas Rīgā, netālu no Doma laukuma, Krāmu ielā 3. To apmeklē ārvalstu delegācijas, skolēni, to ir aplūkojušas arī mūsu valsts augstākās amatpersonas. Pēc muzeja apmeklējuma 2020. gada janvārī toreizējais Valsts prezidents Egils Levits jau norādīja, ka barikāžu notikumu atmiņu saglabāšanā ir nepieciešama valsts iesaiste, liecina ziņa LETA arhīvā. Taču politiķu reakcija nesekoja. Vēl senākos laikos dažkārt partijas kādu nelielu summu iestādei atvēlēja no tā dēvētajām deputātu kvotām. Kad kultūras ministre bija Helēna Demakova (TP), pēc viņas iniciatīvas muzejam paredzēja gadā nelielu summu, kas tagad ir 20 000 eiro no Kultūras ministrijas programmas.

Jau vairākus gadus tiek rīkotas izbraukuma ekspozīcijas reģionos ar autobusu "Ikarus".

Muzeja vadītājs R. Zaļais pastāstīja, ka finansējumu muzejs iegūst no dažādiem avotiem, tajā skaitā no telpu izīrēšanas, jo ēka, kurā muzejs atrodas, ir pašu īpašumā. No ieņēmumiem par telpu izīrēšanu var izmaksāt algas darbiniekiem, bet iestādei ir arī uzturēšanas izdevumi, piemēram, par apkuri pēdējā mēnesī bija jāmaksā vairāk nekā 3000 eiro. Vēl muzejs piedalās dažādos konkursos, kuros arī iespējams iegūt papildu atbalstu. Jau vairākus gadus tiek rīkotas izbraukuma ekspozīcijas reģionos ar autobusu "Ikarus", kas barikāžu dienās atkal būs aplūkojams Doma laukumā. Tā šoferim atlīdzība ir 350 eiro mēnesī. Muzejs rīko arī dažādus pasākumus. Ielūkojoties arhīvā, var uzzināt, ka senāk pēc tā iniciatīvas janvārī ir organizēta 24 stundu ilga barikāžu rekonstrukcija. Priekšstatu par muzeju var gūt tā mājaslapā, kur ir pieejama virtuālā ekskursija. Barikāžu muzejs pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra 2001. gada augustā, kad bija pagājuši desmit gadi kopš augusta puča un Konstitucionālā likuma par Latvijas Republikas valstisko statusu pieņemšanas. Muzeja krājumā galvenokārt ir materiāli un liecības par laiku no janvāra barikādēm līdz Latvijas valstiskuma atjaunošanai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.