Cilvēks. Ar valstisku stāju paliek mazākumā. Latvijas sabiedriskajos medijos ir gadu gaitā izveidojies paņēmienu kopums, ar ko atsist jebkuru kritiku.

Ja kritizētājs ir ar politiku saistīta persona, tad seko mājieni par politisko spiedienu, mēģinājumiem ietekmēt medija neitralitāti u. tml. Tam gan ir savs vēsturiskais pamats, jo savulaik dažādi politiķi viesnīcu numuriņos un citās vietās tiešām ir sprieduši, kā padarīt medijus pakļāvīgākus. Taču nu tas ir kļuvis par labu vairogu arī pavisam nesaistītiem gadījumiem. Ja politiskās iejaukšanās kārti nevar izmantot, ir citi varianti. Piemēram, stāstīt par "ordu, kas sistemātiski uzbrūk un vajā gan sabiedrisko, gan privāto mediju žurnālistus, kuri pauž no viņiem atšķirīgus viedokļus par jebko", kā to savulaik paziņojumā bija formulējusi viena no sabiedriskā medija vadošām darbiniecēm (konkrētais iemesls cilvēku sašutumam gan nebija "jebkas", bet tas, ka LTV7 tiešraidē devusi vārdu Krievijas žurnālistam Leonīdam Ragozinam, kurš aktīvi izplata Kremļa vēstījumus par Ukrainu, Rietumiem un arī Latviju). 

Protams, vienmēr var piepīt arī hibrīdkaru, to, ka nedrīkst vājināt medijus, sējot neuzticību, citiem vārdiem – vai nu labu, vai neko.

Taču nu ir reize, kad nekas no šīs aizstāvības plejādes neder, jo pārmest kaut ko no tā bijušai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) padomes loceklei Sanitai Uplejai-Jēgermanei būtu nevietā, un to laikam saprot arī paši sabiedriskie mediji. Tomēr, atkāpjoties no amata, S. Upleja-Jēgermane kā iemeslus min tieši principiāli atšķirīgo pozīciju gan attiecībā pret sabiedriskā medija darbu, kā piemēru minot neseno skandālu ar "lsm.lv" "cūku komiksu" un sabiedriskā medija argumentus tā aizstāvībai, gan pret virzienu kopumā. "Nav noslēpums, un esmu jau agrāk publiski paudusi, ka man ir atšķirīgs viedoklis gan SEPLP iekšienē, gan arī no sabiedrisko mediju valdēm par krievu valodas klātbūtnes samērīgumu sabiedriskajos medijos un par Nacionālajā drošības koncepcijā paredzēto risinājumu," savā atkāpšanās paziņojumā paudusi S. Upleja-Jēgermane.

Sanita Upleja-Jēgermane.

Par šo jautājumu viņa savulaik runājusi arī inervijā "Latvijas Avīzei", atgādinot: "Latvijā 2012. gadā bija referendums par valsts valodu, kurā ļoti skaidri tika dots mandāts, kādā virzienā mums jāiet. Valsts iestādēm nav mandāta paplašināt krievu valodas klātbūtni." Vienlaikus viņa izteikusi šaubas par mediju un daļēji arī politiskajā vidē aktīvi izplatīto nostāju, ka tieši krievu valodā veidots no Latvijas budžeta apmaksāts saturs palīdzēšot veiksmīgi tikt galā ar Kremļa propagandu. "Es šaubos, vai Latvijas krievvalodīgie gribētu skatīties pēc satura kaut ko citu, nekā gadiem pieraduši un kas atbilst viņu pārliecībai. 

Varam paši atcerēties sevi padomju laikā. Laikraksts "Cīņa" un žurnāls "Padomju Latvijas Komunists" tolaik iznāca latviešu valodā, bet vai, tos lasot, cilvēki mainīja savus uzskatus? 

Ir maldīgi domāt, ka ar mediju palīdzību to tā vienkārši var izdarīt," atzīst S. Jēgermane-Upleja. Nu izrādās, ka viņa ar savu pozīciju, kas atbilst gan Nacionālās drošības koncepcijā rakstītajam, gan Satversmes garam, tomēr ir palikusi mazākumā.

Tiesa, SEPLP padomes locekles atkāpšanās ir piesaistījusi plašāku uzmanību, par to izteikušies arī vairāki viedokļu līderi, ieskaitot Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, eksprezidentu Egilu Levitu, Eiropas Tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli un citus, tāpēc ir cerība, ka tam tomēr būs arī kāds turpinājums.

Noslēpums. Septiņu gadu posms noslēdzies

Pagājušajā ceturtdienā, 7. martā, par atkāpšanos no amata paziņoja VAS "Pasažieru vilciens" ("PV") valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis. Amatpersona, kura regulārā mediju prožektoru gaismā lielākoties nonāca saistībā ar "Škoda Vagonka" jauno elektrovilcienu jeb "Vivi" ekspluatācijas nedienām. Tās sākās līdz ar liela sala dienām janvārī, nikniem, uz peroniem salstošiem pasažieriem un publisko pieprasījumu – neripo vilcieni, jāripo amatpersonu galvām! Tad atkāpās "PV" padome, bet Grigulis palika. "Šajā vilcienu krīzē visiem atkāpties būtu gļēva rīcība, tādā veidā uzvarējusi būs "Škoda Vagonka", nevis Latvijas puse," savu pozīciju "Latvijas Avīzei" pirms pāris mēnešiem skaidroja Rodžers Jānis Grigulis.

Rodžers Jānis Grigulis.

Pagājušajā otrdienā, 5. martā, plaši izziņotā preses konferencē "PV" valdes priekšsēdētājs kopā ar "Škoda Vagonka" vadītājiem sabiedrību informēja, ka krīze vilcienu satiksmē novērsta, faktiski atjaunota iepriekš ierastā kustības precizitāte, jauno vilcienu turpmākās ieviešanas plāns pamatīgi pilnveidots. Taču pēc divām dienām, 7. marta rītā, maršrutā Rīga–Tukums un ar to saistītajās līnijās vilcienu kustība atkal bija ietekmēta. "PV" vadītājs sabiedrību mierināja, ka tas neesot bijis jauno vilcienu, bet gan sarmas dēļ, kas ietekmējusi dzelzceļa elektrolīniju darbību, un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs problēmas jau novērsis. Taču pats jau pēc pāris stundām iesniedza atlūgumu. Kas notika? Kāpēc atkāpšanās notika tagad?

"Sarma manā atkāpšanās dienā bija tikai sagadīšanās. Lēmums nebija ne spontāns, ne arī kāds mani palūdza. To biju apņēmies darīt, kad kritiskākais brīdis ar jauno vilcienu ieviešanu būs pārvarēts. 

Skaidrs, ka dažāda rakstura incidenti saglabāsies arī turpmāk, jo transporta nozarei tas ir raksturīgi. Taču lielākā krīze ir aiz muguras – par to esmu pārliecināts. Tādēļ šis arī bija piemērots brīdis manam lēmumam, lai mazinātu publisko spiedienu uz "PV" komandu no konduktora līdz valdes locekļiem, kuriem arī turpmāk jārīkojas saskaņoti un precīzi pēc izstrādātā risku mazināšanas plāna ar visaugstāko atbildību," savu lēmumu Rodžers Jānis Grigulis paskaidroja tagad.

Viņš esot pārliecināts arī par to, ka nekādi pārrāvumi uzņēmuma ikdienas darbībā līdz ar vadības maiņu neesot sagaidāmi – "PV" pārvaldībā ieviesta mūsdienīga un moderna sistēma, 1000 darbinieku kolektīvs strādājot pēc atvērtā biroja principa, darba lietās nekas nav noklusēts vai slēpts. Arī valdes locekļu darbs ikdienā notiekot vienā telpā, nevis katrs sēžot atsevišķi savā kabinetā, pamata lietās lēmumi izstrādāti un pieņemti kopīgi.

"Gandrīz septiņu gadu posms šajā amatā manā dzīvē ir noslēdzies. 

Godīgi sakot, šo lēmumu pieņēmu ne tik daudz sevis, cik ģimenes dēļ – pēdējie gadi darbā ir pagājuši 24/7 režīmā. Neviens amats nav to vērts, lai dzirdētu no saviem bērniem, ka viņi izauguši bez tēva," 

atzīst bijušais "PV" vadītājs.

Turpmākie dzīves plāni viņam visdrīzāk būšot saistīti ar starptautisko uzņēmējdarbību. Grigulis runā astoņās valodās, šobrīd papildus vēl apgūstot turku valodu. No amatā aizvadītā dzīves posma paņemšot mācību, ka Latvijā cilvēkam publiskos amatos jārēķinās ar ļoti lielu stresa izturību. Kā arī jābūt lielai drosmei, lai pieņemtu pareizos lēmumus brīžos, kad sabiedrības gaidas ir pilnīgi pretējas. Piemēram, kā tas esot noticis ar jauno vilcienu ekspluatācijas uzsākšanu: nebija visi pieejamie dzelzceļa līnijās jālaiž uzreiz, bet pakāpeniski – kā tas notiekot tagad.

Mācība. Kad miljoniem dolāru Latvijai iet gar degunu

Pagājušonedēļ LTV1 raidījumā "1:1" ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons, kurš šajā amatā ir jau vienu gadu, apstiprināja jau iepriekš izskanējušo ziņu, ka viņam nav izdevies atvērt bankas kontu Latvijā. Intervijā Gundaram Rēderam viņš atzina: 

"Neilgi pēc ierašanās es biju izpētījis, kā mēģināt atvērt kontu, un pēc tam, kad sastapu ļoti būtiskus šķēršļus, ar kuriem šeit saskaras katrs amerikānis, mēģinot atvērt kontu, es šo procesu neturpināju."

Šis fakts daļā Latvijas sabiedrības radīja kārtējo viļņošanos, jo vēstnieks piebilda arī to, ka "Latvija, iespējams, ir zaudējusi desmitiem miljonu ASV dolāru potenciālajās investīcijās no uzņēmumiem, kuri izvēlējās neinvestēt šeit vai nevarēja atvērt kontus, vai arī, ja viņi ir šeit, tad nevar augt, jo viņiem nav vietējā konta, viņi nevar iesaistīties visās vēlamajās partnerības aktivitātēs".

Vispār jau nekā jauna uzņēmumu un privātpersonu grūtībās ar kontu atvēršanu un darījumu apkalpošanu pēdējo sešu gadu laikā Latvijā nav – kopš iznīcinošā ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ziņojuma par "ABLV" banku 2018. gada februārī mūsu valstī sākās "finanšu sistēmas" kapitālais remonts. Viena no tā iezīmēm bija jaunas prasības bankām un lieli sodi par to pārkāpumiem, turklāt dažos gadījumos bankām bija dots ļoti maz laika, lai sagatavotos šo prasību izpildei, bieži arī nebija līdz galam skaidrs, kā tās izpildīt. Viena no šādas sistēmas sekām bija tas, ka bankas sāka rīkoties pēc principa – ja reiz viens sods var iznīcināt visu vai kaut tikai pusi gada peļņas, tad jālikvidē jebkādas iespējas, ka šāds sods tiktu uzlikts. Tādēļ bankas sāka atteikties no klientiem un darījumiem, kas radīja pat vismazākos riskus. Arī šī dienesta pilnvaras uz praktiski neierobežotu laiku arestēt līdzekļus pat tikai aizdomu gadījumā banku riska apetīti neveicināja. Un šķiet, ka visus šos gadus valdība, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija klusuciešot ar šo situāciju bija samierinājušās, jo valsts elites acīs nepieciešamība izkļūt no Eiropas netīrās nauda apkarotāju "Moneyval" un viņu starptautisko kolēģu FATF pastiprinātās uzraudzības režīma, kurā iekļuvām liktenīgajā 2018. gadā, ir svarīgāka nekā to vai citu uzņēmumu vai privātpersonu neērtības.

Kā tad ir – vai Latvija ir kā muļķis, kurš pat baznīcā lūdzoties sasit pieri aiz pārcentības, vai tomēr notikušajam ir arī objektīvi iemesli? 

Vismaz attiecībā uz ASV vēstnieku tādi noteikti ir saskatāmi, jo ASV Ieņēmumu dienests, Finanšu un Tieslietu departamenti ir noteikuši dažādas papildu prasības amerikāņiem, kuriem ir konti ārvalstu bankās, un Latvijas bankas acīmredzami izvairās no trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāpilda īpašas savu valstu prasības. Tomēr, pat atzīstot to, vienlaikus jāsecina, ka gala rezultāts ir absurds.

Publiski Latvija ir sākusi atzīt problēmu, piemēram, Latvijas Banka ir izteikusies, ka, visām pusēm sadarbojoties, ir jāpanāk, lai naudas atmazgāšanas novēršanas regulējums Latvijas finanšu iestādēs tiktu piemērots samērīgi. Tomēr reālām izmaiņām nepieciešamas arī izmaiņas normatīvajos aktos, bet par tādām pagaidām nedzird.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ilmārs Randers, Olafs Zvejnieks.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.